Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs nākamnedēļ aicinās Krīzes vadības padomi izskatīt pašvaldību lūgumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
“Nākošnedēļ, otrdien runāšu ar premjeru [Māri Kučinski] un Krīzes vadības padomes locekļiem par to, kā padome skatās uz ārkārtējās situācijas izsludināšanu,” sacīja Dūklavs. Viņš atgādināja, ka pats nav starp Krīzes vadības padomes locekļiem, tādēļ nevar pateikt, kad konkrēti tiks sasaukta attiecīgā sēde, lai lemtu par šo jautājumu.
Dūklavs pieļāva, ka ārkārtas situācija lauksaimniecībā netiks izsludināta visā valstī, bet gan sausumā visvairāk cietušajos novados līdzīgi, kā tas bija, lemjot par ārkārtas situāciju saistībā ar pērnā gada plūdiem. “Pagājušajā reizē, kad bija lielie plūdi, padome ļoti ilgi sprieda, vai tā ir ārkārtas situācija visā valstī. Beigās padome neizsludināja ārkārtas situāciju visā valstī, bet 29 novados,” atgādināja Dūklavs, norādot, ka tikai no Krīzes vadības padomes locekļiem būs atkarīgs, vai padome ieteiks valdībai izsludināt vai neizsludināt ārkārtējo situāciju.
Zemkopības ministrs pastāstīja, ka ne tikai pašvaldības, bet arī lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un zemnieki Zemkopības ministriju (ZM) ir informējuši par sausuma radītiem postījumiem, un to, ka sausums daudzviet negatīvi ietekmējis lauksaimniecības kultūras. “Katrs cilvēks, kam ir savs dārziņš, uz kuru aiziet un aplaistīt gurķus un tomātus, redz, kāda šobrīd ir situācija,” teica ministrs. Dūklavs gan piebilda, ka valstī kopumā dažādos reģionos stāvoklis ir atšķirīgs.
ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute teica, ka ZM seko līdzi situācijai saistībā ar sausumu, kas sākās maijā un turpinās arī jūnijā, un tā ietekmi uz dažādām lauksaimniecības kultūrām. ZM ir saņēmusi no Ventspils novada domes vēstuli, kurā tā informē ministriju par pašvaldības lūgumu valdību Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Šo vēstuli, kā arī citu novadu vēstules par ārkārtējas situācijas izsludināšanu, ja tādas tiks saņemtas, ZM nosūtīs Krīzes vadības padomei.
Pēc Ingiļāvičutes teiktā, ZM neformāli ir saņēmusi informāciju par sausuma radītiem sējumu postījumiem arī no citiem novadiem, piemēram, Kuldīgas novada domes. Tāpat ir saņemti iesniegumi par sausuma radītām problēmām no vairākiem lauksaimniekiem ne tikai no Kurzemes, bet arī Vidzemes un Zemgales.
Viņa piebilda, ka ārkārtējā situācija lauksaimniekiem var palīdzēt, jo, atzīstot “force majeure” stāvokli, piemēram, Lauku atbalsta dienests, pēc situācijas izvērtēšanas nepiemēro cietušajiem lauksaimniekiem soda sankcijas par līgumā noteiktajā termiņā neīstenotiem Lauku attīstības programmas pasākumiem.
Vienlaikus viņa piebilda, ka ZM šobrīd neapspriež jautājumu par kompensāciju izmaksāšanu zemniekiem, kuru lauksaimniecības kultūras cietušas sausumā. Turklāt tas esot valdības kompetences jautājums.
Autors: LETA / Foto: LETA
