Desmit reiz desmittūkstoš numuru!

0
147

ASV skandalozais prezidents, kura iecienītākā komunikācijas forma ar savas valsts iedzīvotājiem un medijiem, ar pasaules citiem varenajiem un arī citviet pasaulē dzīvojošajiem “ierindas ļaudīm” ir pusotrs simts zīmju sociālās saziņas vietnē Twitter, mēdz teikt, ka žurnālisti un mediji ir gana riebīga parādība visādi citādi gaišajā pasaules lielvalsts sabiedriskajā dzīvē. Un mediji, protams, atbild ar tādu pat siltu attieksmi pret vietējo vadoni – sak, beidzot esam nonākuši pie valsts vadītāja, kura darbības un komunikācijas augstākais lidojums nav lielāks par skandaloziem izteikumiem 140 zīmju apjomā. Un tad nu, ziniet, cienījamie žurnālisti, saprotiet paši, ko esmu ar to domājis, jo citu komentāru nebūs.

Amerika, protams, ne tuvu nav Ventspils. Un mūsu pilsētas tēvi parasti ir krietni daiļrunīgāki, epitetos bagātāki un tekstuāli plašāki. Tātad – būtu gribējies, ka arī argumentos pārliecinošāki. Dzīve gan ir parādījusi, ka parasti arī mūsu pilsētas dzīve patiesībā aiz daiļrunības plūdiem un skarbiem epitetiem oponentu virzienā slēpjas vien “esence”, kas tāpat ierakstāma vien 140 zīmēs. Jo arī pie mums “personības kults” un vadoņu nemaldīgums gluži vai Ventspils Likteņgrāmatā ierakstīts. Un to ilgus jo ilgus gadus uzcītīgi popularizējusi arī pilsētas mediju vide. Proti, tās neesamība. Šķiet, vienīgā un pareizā viedokļa paušana jau bija kļuvusi par tādu kā vizītkarti notiekošajam mūsu pilsētā…

Un tieši tāpēc Ventspilnieks.lv ir ienesis pārmaiņu laikus mūsu pilsētas dzīvē. Kaut vai ar savu eksistenci vien. Jo beidzot ir parādījusies iespēja salīdzināt, vērtēt un analizēt informāciju, nemeklējot īsto nozīmi starp “vienīgās un īstās patiesības” drukātajām rindām, bet lasot atklātu, godīgu un cita skatupunkta informāciju. Lasot ne tikai oficiālo viedokli, bet saņemot informāciju arī no citiem, ar pilsētas varu nesaistītiem avotiem. Dzīve ir daudzkrāsaina, daudzšķautņaina un tik raiba kā Latvijas dzeņa vēders. Mēs nekad neesam pretendējuši uz to, ka paužam vienīgo pareizo viedokli, tāpēc savās slejās esam mēģinājuši nodrošināt domu un pasaules uzskatu dažādību, informējuši par lietām, cilvēkiem un notikumiem, kuriem, mūsuprāt, Ventspilī pievēršama lielāka vērība, neesam vairījušies no kritikas, ja tāda vajadzīga. Mēs neesam dzinušies pakaļ jaunākajām ziņām, mēs neesam rakstījuši par privātās dzīves aizkulisēm, bet esam saskatījuši un parādījuši tos notikumus, kuri ilgtermiņā ietekmē mūsu pilsētas dzīvi. Esam mēģinājuši skatīt lietas kopsakarībās, vedinot lasītājus pašus izdarīt secinājumus. Un pats galvenais – Ventspilnieks.lv ļāvis savam lasītājam domāt. Par to, kā vajadzētu būt, par to, kas svarīgs pilsētai un novadam, par to, kādā virzienā mums iet tālāk.

Ventspilnieks.lv šodien svin savu pirmo nozīmīgo jubileju – 100. numura iznākšanu. No vienas puses, protams, tas nav daudz. Bet no otras – tas ir pietiekami, lai mēs būtu ieņēmuši nozīmīgu vietu Ventspils mediju telpā. Tajā telpā, kur pirms Ventspilnieks.lv iznākšanas dažādības un demokrātijas bijis visai maz. Vēl brīdi pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām dažas kontrolējošās iestādes uzdeva redakcijai jautājumu – vai tikai neesam “rupors” kāda noteikta politiskā spēka rokās, vai tikai šis nav tāds “priekšvēlēšanu projekts”… Laiks ir pierādījis – Ventspilnieks.lv iznāk arī pēc vēlēšanām, iznāk, lai katru nedēļu informētu par svarīgāko. Un tā jau simts nedēļas no vietas

Mūsu mērķis arī turpmāk būs tas pats: rosināt sabiedriskās domas atmošanos Ventspilī, aicināt cilvēkus darīt un rīkoties, lai brīdī, kad tiekamies ar kādu ne-ventspilnieku, varam ar lepnumu teikt, ka esam no pilsētas Ventas krastā. Un arī pie mums, tāpat kā citviet Latvijā, pilsēta dzīvotu normālu, demokrātisku, labu pilsētas saimnieku pārvaldītu Ventspils dzīvi. Un mums nebūtu piesarkstot jādzird vērtējums: nu, jā, tas jau tajā jūsu kņazistē tikai tā notiek… Ventspilij var un vajag attīstīties kā īstenai pilsētai ar rītdienu, nevis tādai pilsētai, kur “rītdiena” saulaina ir tikai dažiem pietuvinātajiem, bet pārējiem no pilsētas jābēg…

Ventspilniekiem un paši sev novēlam – desmit reiz desmittūkstoš numurus mūsu laikrakstam. Lai arī turpmāk mūsu laikraksta slejās mutuļo īstā dzīve ar tās dažādajām krāsām, toņkārtām, niansēm un viedokļiem. Lai arī turpmāk laikraksts ir tikpat raibs kā Latvijas dzeņa vēders. Jo tādi – raibi un krāsaini – esam mēs paši.

Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA