“Brauc uz savu Čukčiju, čukča!” skarbi norādīja kāds no pienākumiem atstādināts Ventspils vadonis “nepareizajam”, proti, opozīcijas deputātam pagalam oficiālā domes pasākumā. Un apsauca minēto “nepareizo” ar vienīgo pašam saprotamo frāzi: “Ko brauc viņam virsū, a?” Kā zināms, skarbiem vīriem ir jābūt skarbai valodai – lai paskaidrotu visu tā, lai pat tantuks Pārventā saprot. Te nevar lietot diplomātiskas frāzes, mīļvārdiņus vai pieklājīgos “lūdzu” un “paldies”.

Par to, ka mūsu “skarbie vīri” izteikties prot, zinām no slavenajiem “oligarhu sarunu” atšifrējumiem. Sarunās, kā visi atceramies, izsakoties valodnieku terminoloģijā, epiteti, metaforas un hiperbolas bira kā no pārpilnības raga. Tiesa gan, deviņdesmito gadu Krievijas kriminālo aprindu slenga ienešana gluži formālos neatkarīgās Latvijas valsts un pašvaldību pasā­ kumos vēl nebija dzirdēta, bet acīmredzot citā­di nevar… Jo priekš kam pašvaldības opozīcijas deputātam zināt, kāpēc māju energoefektivitātes pasākumi maksā tik dārgi? Priekš kam viņam vispār kaut kas ir jāzina: lai taču sēž mierīgi un pilda savu sūro opozīcijas misiju – balsot “pret”. Jo pozīcija tāpat nobalsos tā, kā vajag, tur, kur vajag, tik, cik vajag.

Diemžēl mūsu demokrātiski ievēlētajos pilsētas varas gaiteņos valda teju vai feodālisma laika tikumi: pilsētnieku uzdevums un svētā­kais pienākums ir demokrātiski (t.i. mūžīgi pie varas esošos) no jauna ievēlēt, maksāt nodok­ļus un klusējot izpildīt pie varas esošo rīkojumus. Kā labi zināms no vēstures, tad prastajiem ļautiņiem, t.sk. “ierindas ventspilniekiem”, ir jāsaprot tikai divas lietas: pirmkārt, cara tētiņš nekad nekļūdās, otrkārt, cara tētiņš noteikti domā tikai un vienīgi par tautas labklājību. Nu, kur tādam “čukčam” saprast smalkās pilsētas pārvaldības nianses?

Var gan uz šo lietu paraudzīties arī no otras puses. Proti, ko šāda izteiksmes forma un jautājumu risināšanas “paņēmieni” liecina par mūsu pašu ievēlēto pilsētas varu? Protams, protams, kas gan viss mums katram pašam nav pasprucis strīda vai diskusiju karstumā… Un tomēr: ja reiz šāda veida komunikācija ir parādījusies varas leksikā, ja “oligarhu sarunas” apliecina, ka šāda leksika ir normāla parādība, tad tikpat normāla parādība ir arī rīcība, kas raksturīga tai, diplomātiski sakot, “sabiedrības daļai”, no kurienes šis izteiksmes veids ienācis mūsu apritē. Un tas nu vairs galī­gi nešķiet smieklīgi. It īpaši tāpēc, ka opozīcijas deputāta Kristovska uzdotais jautājums bija tieši saistīts ar daudzu ventspilnieku maci­ņiem: kāpēc māju siltināšanas procesā atseviš­ķi pakalpojumi ir tik dārgi un neatbilst normā­lai tirgus cenai?

Nenoliedzami, katram cilvēkam viņa verbālā izteiksmes forma ir tikai tāda, kāda nu ir, tomēr no cilvēkiem, kam esam uzticējuši lemt par mūsu dzīvēm un risināt mums svarīgus ikdienas jautājumus, gribētos sajust gan inteli­ģentāku attieksmi, gan elementāru cieņu pret tiem ventspilniekiem, kurus pārstāv Ventspils domes mazākuma – opozīcijas deputāti. Un gribētos, lai “braukšanas virsū”, “uzmešanas”, “pārmešanas” un citi tamlīdzīgi procesi tomēr neasociētos ar Ventspils pilsētas domi.

Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA

  • Dons Bons

    Njā, pats atbraucis nezin no kurienes, visus apkrāpis un apzadzis un sauc citus par “čukčām”. Brīnos, kā to ķēmu vispār kāds nopietni uztver.