Mediju ziņa: Izkontrolēt politisko aģitāciju internetā ir praktiski neiespējami, tāpēc vispār vajagot noņemt jebkurus ierobežojumus aģitācijai, propagandai un mārketingam. Tā savā iknedēļas preses konferencē paziņoja Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), komentējot ziņas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) komunicē ar lielāko sociālo tīklu turētājiem jautājumā par partiju reklāmas kampaņām internetā un ka neveiksmīgas sadarbī- bas rezultātā Latvijā varētu būt nepieciešams tiesas spriedums sociālā tīkla Facebook bloķēšanai. (LETA, 9.III, 2018)

Jau par pirmajā teikumā pausto smagos noziegumos apsūdzētais republikas nozīmes pilsētas galva var saņemt apaļu desmitnieku un sēsties pašapmierināti krēslā, uzkost iecienīto biezpienmaizīti un iestrēbt pāris malkus no mājās gatavotās kafijas, kas ir viņa pazīstamajā termosā. Jā, diemžēl joprojām daudzi neatšķir šauro starpību starp aģitāciju, propagandu un mārketingu virtuālā vidē, jo to ir viegli sajaukt un uztvert bieži vien kā pašsaprotamu informāciju, jo, redz, “ja jau viņš tā saka, tad jau tā arī vien būs”. Administratīvais resurss un tā izmantošana savu personisko vajadzību (lasi – rādīšanu tikai pozitīvā gaismā) apmierināšanai ir kā zivju ķesele, ar kuru smelt iedzīvotāju uzticības kredītu un vēlētāju balsis. Vienalga, ko muldēt, ka tikai atkal būt redzamam priekšā un pakaļā. Tas nav absolūti nekas jauns, taču šodien šīs metodes ir padarītas šķietami nevainīgākas, bet patiesībā – daudz agresīvākas, plašākas un, jā, iedzīvotāju kā nodokļu maksātāju apmaksātas aktivitātes.

Nesen neatkarīgais pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, kura vārda piesaukšana pašvaldības ēkā un tās vadībā esošu personu klātbūtnē ir absolūts tabu, publiskoja apjomīgu pētījumu. Precīzāk sakot, tikai aisberga virspusi. Proti, Rīgas mēra Nila Ušakova popularitātes celšanai trīs gados ir iztērēti vismaz 8 mlj. eiro rīdzinieku naudas, par šiem līdzekļiem uzpērkot medijus, nodarbinot partijas “Saskaņa” jaunatni, finansējot “štata piketētājus” un izvēršoties sociālajos tīklos. Šķiet, pilnīgi pazīstama aina, vai ne? Tieši tā – tāpat kā Ventspilī!

Pirmkārt, ar mediju uzpirkšanu Ventspils pilsētā lielu problēmu nav, jo visi jau gadiem ilgi ir nopirkti. Iepriekš jau publiski vairākkārt izskanējis, kurš savulaik pastarpināti ir nopircis gan vietējo laikrakstu, gan lokālo televīziju. To, cik milzu summas no pašvaldības budžeta ieripo abu mediju kontos kā pilsētas pasūtījums. Tas, saprotams, ļauj ērti apiet ierobežojumus par tā saucamo pašvaldību avīžlapu izdošanu, kur nedrīkst “zīmēties”, bet šādā ceļā vari ērmoties, cik uziet. Caur abiem šiem kanāliem gadiem ilgi rullē personības kults, biezā slānī gāžas aģitācijas straumes un dārd propagandas salūts. Bet vai pašvaldība kādreiz ir atklājusi, ka lielākā daļa no tajā publicētās informācijas ir apmaksāta, un to, cik tā par to visu ir samaksājusi? Tas nekad nenotiks, kamēr pilsētu vadīs smagos noziegumos apsūdzēta persona ar ierobežotu rīcību pašvaldības vadībā. «Nosegts» ir viss – ziņu informatīvie materiāli, raksti, intervijas utml.. Par tiesvedībām un apsūdzībām – ne vārda. Par problēmām tikai tad, ja par to sāk publiski šūmēties pilsētnieki, bet jo īpaši, ja ir izdevīgi atgādināt par sevi un personības kultu. Konstruktīvs dialogs neizskan ne vietējos medijos, ne pašā domē. Kā anekdote ventspilnieku acīs ir ķēmošanās ar rubriku, kurā pilsētas galva atbild uz izdomātiem iedzīvotāju jautājumiem. Pirmkārt, jautājumi ir pilsētai tikai pozitīvi, otrkārt, politisko oponentu un lēmumu zākāšana valstiskā līmenī, spodrinot paša pārstāvētās ZZS spalvas, treškārt, paužot viedokli un skaidrojot pilnīgi jebkādu jautā jumu, kuriem bieži vien nav itin nekāda saistība ar Ventspils pilsētu un ventspilnieku dzīvi. Tieši tas pats attiecināms uz aktivitātēm interneta mediju vidē, konkrētāk – sociālajos medijos. Šķietami vesela komanda algota, kas ar to nodarbojas gan tieši, gan slēpti. Vai kāds jau ir piemirsis, kādā paranoiskā izmisumā sociālie tīkli pārpludināja “retvīti” un “šāres” par katru nieku, kas pilsētā labs noticis un kas to ir paveicis? Cik izmaksā uzturēt pseido-portālus un lapas, kurās lasāma tikai slavinoša informācija par konkrētu personu? Tuvojas Saeimas vēlēšanu laiks, un propagandas mašīna sāk sist atkal. Viedokļa virsrakstā izteiktā formula patiesi precīzi ilustrē to, pēc kāda principa pašlaik dzīvo pašvaldības tēvi. To visu ventspilniekiem der likt aiz auss un kļūt aktīvākiem, prasot pašvaldībai skaidrot un paskaidrot katrus tēriņus, jo tā galu galā ir tieši mūsu, pašu ventspilnieku, sapelnītie nodokļi. Vai ventspilnieki maz zina, kur un kā vispār tiek tērēti domes budžeta līdzekļi un kādiem (patiesajiem) mērķiem? Vai mūsu kā nodokļu maksātāju nauda aiziet tikai par skaisto iesaiņojumu jeb arī par īstu saturu – patiesību?

Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: SXC

  • Dons Bons

    Štata komentatori uz nodokļu rēķina arī sēž. Viņiem atskaita kaut kādu daļu un pēc tam zem dažādiem nikiem komentē, strīdas savā starpā, rada iespaidu par diskusiju utt.