Ogļu putēšanas jautājums ir Ventspils pilsētā viens no apspriestākajiem jautājumiem pēdējo pāris nedēļu laikā. Tomēr fakts, ka tik ļoti šajā jautājumā pēkšņi ir “pieslēgusies” pašvaldības vadība, liek uzdot daudzus jautājumus arī pašiem ventspilniekiem, kas aiz tā visa slēpjas. Par to, kādas ir šī jautājuma (un ne tikai) aizkulises, par to plašāk intervijā stāsta Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ventspils pilsētas svētki sagaidīti, laiks arī ir īsti vasarīgs. Kāds ir noskaņojums Ventspils pilsētas pašvaldības opozīcijai?

Vasara tik tiešām padevusies vienreizēja! Īsti piemērota pilsētai ar lieliskām kāpām, ar atpūtas iespējām pie jūras. Tikai žēl, ka pilsētas iedzīvotājiem svētku sajūtu bojā karstuma ietekmē reizumis palielinātā putekļu koncentrācija un naftas produktu pārkraušanas smaku virmošana gaisā. Par to ne mazums pēdējās dienās tiek runāts medijos. Diemžēl tas viss notiek abu iesaistīto pušu konfliktējošā gaisotnē.

Zīmīgi, ka jūnija pēdējās dienās mēs, četri mazākuma deputāti – Dace Korna, Aivis un Ivars Landmaņi un es -, iesniedzām Ventspils pilsētas domei 13 jautājumus, to starpā, piemēram, kā tiek izmantoti Ventspils Brīvostas pārvaldei valdījumā nodotie pašvaldības aktīvi; kāpēc Ventspils pilsētas pašvaldības pārstāvji Aivars Lembergs, Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs un Didzis Ošenieks ne reizes nav snieguši Ventspils domes sēdēs publisku pārskatu par savu darbību brīvostas valdē. Mums vienmēr šķitis pavisam elementāri, ka Ventspils Brīvostas pārvalde ir Ventspils pilsētas domes izveidota iestāde, tāpēc domei jāauditē un jāpārbauda brīvostas darbības tiesiskums, turklāt šim procesam, ja tāds notiek, jābūt publiski pārskatāmam. Diemžēl tā tas nav. Vismaz es  kā šī sasaukuma deputāts Brīvostas pārvaldes atskaites pašvaldībai neesmu redzējis.

Ko jums atbildēja domes vadība?

Ventspils pilsētas domes izpilddirektora Alda Ābeles atbilde kārtējo reizi bija ciniski vienkārša – informējam jūs, ka Ventspils Brīvostas pārvalde ir Ministru kabineta pārraudzībā, savukārt pārraudzību īsteno satiksmes ministrs. Ābele deklarēja, ka brīvostas kompetenci nosaka likumi un pašas brīvostas iekšējo režīmu reglamentējošie noteikumi, un tādējādi Ventspils pilsētas dome nevar sniegt atbildes mums, četriem mazākuma deputātiem, uz mūsu iesniegumā uzdotajiem jautājumiem. Īsāk  sakot, stāviet pie ratiem!

Tātad Ventspils pilsētas domes administrācija jums iedeva kurvīti, kamēr paši kučierē grezno karieti! Jūsu gatavība iesaistīties ostas problemātikas risināšanā tika atraidīta. Kāpēc? Kā jūs to izskaidrotu?

Patiesībā to ir grūti izskaidrot demokrātiskās un tiesiskās kategorijās domājošiem cilvēkiem. Mums nav saprotams, kāpēc, piemēram, laba darba rezultāti ir jānoklusē, jātur slepenībā jeb jāslēpj. Tātad tam ir kāds vien pašvaldības un valsts mantas ostā apsaimniekotājiem zināms iemesls. Iepriekš veicot novērtējumu Ventspils Brīvostas pārvaldes darbības efektivitātei un atbilstībai normatīvo aktu prasībām, Valsts kontrole jau bija atzinusi, ka brīvostas darbība ir necaurskatāma. Turklāt labas pārvaldības principu trūkumu Valsts kontrole pamatoja arī ar faktu, ka Brīvostas pārvalde liedz informāciju Ventspils pilsētas domes deputātiem, kuriem ir jāveic Brīvostas pārvaldes pārraudzība!

Tomēr pēc 13.jūlija Ventspils pilsētas domes sēdes deputāts Didzis Ošenieks informēja, ka viņš aktīvi risina ogļu putēšanas problemātiku no AS Ventspils tirdzniecības osta atklātā tipa piestātnēm, bet neesot pat ielaists uzņēmuma teritorijā, tādēļ viņš mobilizē iedzīvotājus cīņai pret ogļu putēšanu.

Tik tiešām tas izklausījās iespaidīgi! Pats piedalījos šajā domes sēdē, pats to visu redzēju. Ne viena vien laikraksta galvenā virsraksta līmenī tika izcelts Ošenieka AS Ventspils tirdzniecības osta neielaišanas fakts. Tika akcentēta šī uzņēmuma un valsts, kā arī reģionālās vides dienestu gluži vai sazvērnieciska sadarbība, lai falsificētu, samazinātu kritiskā ogļu putekļu piesārņojuma līmeni Ventspils pilsētā. Tomēr jau uzreiz pēc ilggadējā domes priekšsēdētāja vietnieka un Ventspils brīvostas valdes locekļa Didža Ošenieka 13.jūlija runas domē uzdevu vienkāršu jautājumu, ko viņš un pārējie trīs pašvaldības pārstāvji brīvostas valdē, proti, Aivars Lembergs, Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, ir paveikuši? Rīkojušies, lai kopējiem spēkiem, piesaistot ES, valsts un pašvaldības līdzekļus, lietojot to rokās esošās sviras,  sadarbojoties ar kādreizējo ostas flagmani AS Ventspils tirdzniecības osta, tehniski atrisinātu un modernizētu ogļu apstrādes un pārkraušanas vietu ostā? Atbildes nebija, un Guntis Blumbergs uzreiz cēlās kājās, paziņodams, ka sēde ir beigusies, ka viņš jau paredzējis, ka nevajag šādu tēmu domes sēdē kustināt.

Tā kā esam mazākuma deputāti, mūsu atbildībā nav nodots neviens pilsētas dzīves jautājums, tajā skaitā, arī tāds, kas saistās ar ostas vai vides problemātiku. Ņemot vērā to, ka Ventspils Brīvostas pārvalde atskaites nesniedz, bet pašvaldības vadība piesedzas ar satiksmes ministra pārraudzību, informācijas par sistēmiskiem un mērķtiecīgiem pasākumiem vides uzlabošanai ostā, kas ietekmē ventspilnieku dzīves kvalitāti, trūkst. Mūsu pieredze un iespējas piedalīties šo jautājumu risināšanā netiek izmantota lietderīgi.

Kāpēc, jūsuprāt, pašvaldības vadība tā rīkojas?

Tāpēc, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu prettiesiski sagrābušais, smagos noziegumos apsūdzētais deputāts Aivars Lembergs sev vien zināmu iemeslu dēļ mūs ir pasludinājis par Ventspils ienaidniekiem. Viņš uzskata un deklarē, ka mūsu darbība ir vērsta pret ventspilnieku interesēm, ka vadāmies saskaņā ar principu “jo sliktāk Ventspilij, jo labāk”! Šis ir Lemberga reizrēķins!  

Šādas vairākuma deputātu nostājas rezultātā mēs, Ventspils pilsētas mazākuma (opozīcijas) deputāti, ieskaitot Daci Kornu un brāļus Aivi un Ivaru Landmaņus, prettiesiski neesam iekļauti pašvaldības komisiju sastāvā, kur, iespējams, arī tiek apspriests pa kādam jautājumam, kas skar ostas un tajā esošo uzņēmumu biznesa procesus. Mūsu tiesību un darbības iespēju prettiesiska ierobežošana ir absurda! Lūk, tā ir īsta un uzskatāma pretdarbība tiesiskai un demokrātiskai Latvijas valstij!

Ja reiz šo aspektu pieminat, cik tālu ir jūsu prasība pret Ventspils pilsētas domi, kuru 25. aprīlī skatīja Augstākā tiesa?

Šī unikālā lieta apliecina, ka savā pirmajā darbības gadā Ventspils pilsētas domē galvenokārt nācies pievērsties tiesiskuma, demokrātijas un labas pārvaldības principu aktualizēšanai. Ir bijis jāiegulda daudz darba un profesionālu zināšanu, lai panāktu to, ka manu prasību pret Ventspils pilsētas pašvaldību skata Augstākā tiesa, kas līdz šim no šāda skatupunkta Latvijas tiesu vēsturē nebija noticis. Rezultātā Satversmes tiesa savā 22. jūnija spriedumā par Salaspils pašvaldību un VARAM netieši jau ir atbildējusi arī uz daļu no manā prasībā pret Ventspils pilsētas domi skatāmiem jautājumiem. Piemēram, tagad ir pateikts, ka mazākuma deputāti ir ne tikai jāiekļauj pašvaldību komisijās, padomēs un darba grupās, bet tas ir jādara proporcionāli vēlēšanu rezultātam. Par šī principa ievērošanu esmu runājis un arī rakstījis iesniegumus Ventspils pilsētas domei un tās Likumības komisijai. Tas noticis jau kopš pirmās darba dienas pašvaldībā. Diemžēl joprojām tā turpina rīkoties prettiesiski un likumpārkāpumus nenovērš. Taču mēs, mazākuma deputāti, esam pacietīgi. Mēs sagaidīsim Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulces kopējo spriedumu manā prasībā pret Ventspils pilsētas domi, un tad spersim plašu soli pašvaldības vadības pārkāpumu likvidēšanas virzienā.

Tas izklausās optimistiski. Taču vai esošā situācija ierobežo jūsu, mazākuma deputātu, iespējas strādāt pie ostas vides uzlabošanas jautājumiem?

Protams. Bez aktuālās informācijas ir sarežģīti paredzēt vai novērst briestošas problēmas. Tomēr tas, ka mēs neesam iekļauti komisijās, padomēs, valdēs, kur skata ostas attīstības, tajā skaitā – arī vides jautājumus –, ir tikai viena, mazākā problēmas puse. Diemžēl otra sakņojas pašvaldības amatpersonu nespējā veidot civilizētu dialogu un sadarbību ar Ventspils ostas uzņēmumiem. Tā vien šķiet, ka sadarbības kvalitāti lielā mērā nosaka Ventspils ietekmīgo politiski ekonomisko grupu ilgstoši konflikti un vēsturiski veidojušās, nesamierināmās pretinieku attiecības.

Vai Ventspils pilsētas amatpersonas Didža Ošenieka neielaišana AS Ventspils tirdzniecības osta teritorijā nav šo attiecību pēdējā laika kvintesence un apogejs?

Patiesībā – jā. Kā zināms, deputāts, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ošenieks būs bijis arī Ventspils brīvostas valdē kādus gadus desmit. Ja viņam būtu laba reputācija, tad jau uzņēmuma teritorijā noteikti ielaistu. Ja amatpersonu neielaiž kāda Ventspils ostas uzņēmuma teritorijā pilsētas sabiedrībai svarīgu dzīves kvalitātes jautājumu izvērtēšanai un apspriešanai, tad jādomā, ka Ventspils brīvostas valde neuztur pietiekami konstruktīvas attiecības ar redzama ostas uzņēmuma vadību.

Varbūt, ka šoreiz Ošenieks pārcentās, dodamies uz uzņēmumu nevis kā amatpersona, bet kopā ar sabiedrības pārstāvjiem, stimulējot pilsētas iedzīvotāju parakstu vākšanu ogļu putekļu problemātikas nekavējošai atrisināšanai?   

Ņemot vērā to, ka Ošenieks ir Ventspils pilsētas pašvaldības un brīvostas ilggadēja amatpersona, šādas darbības var vērtēt tikai kā populistiskas. Galu galā viņa tiešajos pienākumos ietilpst arī kravu pārkraušanas un apstrādes tehnoloģiskā procesa mūsdienīgu risinājumu politiska veicināšana. To var sekmēt tikai labā sadarbībā ar ostas komersantiem un uzņēmumiem. Kāpēc tas nav paveikts šīs augstās amatpersonas sūri grūti nostrādātajos gadu desmitos?

Deputāts Ošenieks pašvaldības un brīvostas vadošajos amatos ir “tikai” vienu desmitgadi?

Taču viņš ir viens no četru “nemainīgo” Ventspils pilsētas pašvaldības pārstāvju brīvostas valdē “komandas”. Domāju, ka deputāti Guntis Blumbergs un Jānis Vītoliņš Brīvostas pārvaldē ir jau vismaz gadus divdesmit, ja ne vairāk. Tomēr deputāts Lembergs, kurš tieši par darbību ar ostas uzņēmumiem ir apsūdzēts smagu noziegumu izdarīšanā, viņus visus neapšaubāmi pārspēj! Viņš Brīvostas pārvaldē ir kopš tās izveides pirmsākumiem deviņdesmito gadu sākumā. Patiesībā viņa līdzatbildība par ostas uzņēmumu tehnisko stāvokli būtu vērtējama jau no septiņdesmito gadu beigām, kad Lembergs ostā ieradās kā komjaunatnes aktīvists, lai gluži vai pilsētas centrā būvētu Pieostas rūpnīcu amonjaka un šķidro ķīmisko vielu pārkraušanai, pat šķidro minerālmēslu ražošanai. Tā kā viņi visi, šis Brīvostas valdes četrinieks, lieliski zina visu Ventspils ostas termināļu tehniskās iespējas un skarbo tirgus situāciju, ar kuru jārēķinās pašreizējiem ostas komersantiem. Pēc tik daudz gadu tiešas vai pastarpinātas ieinteresētības Ventspils ostas uzņēmumu darbībā doties uz AS Ventspils tirdzniecības osta ar protestējošu iedzīvotāju grupu!? Atvainojiet, tas taču nav nopietni! Tas ir liekulīgi!

Bet jūs taču pats agrā jaunībā arī aicinājāt kopā ventspilnieku tūkstošus, kurus 1988. gada 5. jūnijā izvedāt protesta gājienā ar devīzi Par tīru Ventspili!?

Bija tāda lieta, un es ar to lepojos joprojām, arī pēc trīsdesmit gadiem! Taču ir milzīga starpība starp to laiku un šodienu! Manis vadītais Ventspils Vides aizsardzības klubs organizēja demonstrāciju, savāca vairāk kā 25 000 ventspilnieku parakstus totalitāra režīma apstākļos, iesniedza tos Mihailam Gorbačovam Maskavā! Šodien dzīvojam tiesiskas valsts apstākļos. Tagad sabiedrību mēģina “izvest ielās” Ventspils Brīvostas izcili atalgota(s) amatpersona(s), kuras(u) pienākums ir risināt ogļu pārkraušanas problemātiku, pieprasīt jaunāko tehnoloģiju un vides standartu ieviešanu. Turklāt ne tikai pienākums, bet arī iespējas šai personai(ām) bijusi gadu desmitiem ilgi.

Jūs gribat teikt, ka Ventspils pilsētas domes deputāti Ventspils brīvostas pārvaldē nepietiekami aizstāv vai pat ignorē ventspilnieku dzīves kvalitātes intereses?

Redziet, ja 30 gadu laikā, kopš 1988. gada 5. jūnija demonstrācijas, ar dažādu vietējo un starptautisko komisiju atbalstu, simtiem miljonu eiro un dolāru lielu peļņu “zelta desmitgadēs” ogļu pārkraušana AS Ventspils tirdzniecības osta tā arī nav modernizēta, tad var izteikt pieņēmumu, ka minētos Ventspils pašvaldības pārstāvjus Brīvostas valdē, protams, sadarbībā ar atsevišķu ministriju ieceltajiem brīvostas valdes locekļiem, prioritāri ir vadījušas citas intereses. Dažs pat kļuvis par multimiljonāru.  Skaties kā gribi, ventspilnieku dzīves kvalitāte gadu desmitiem atstāta otrajā plānā.

AS Ventspils tirdzniecības osta taču nav pašvaldības, bet privāts uzņēmums! Kāda gan tur būtu amatpersonu atbildība?

Tas tiesa. Tagad tā ir. Tagad Ventspils uzņēmumiem tirgū ir skarba cīņa par kravu, tajā skaitā akmeņogļu piesaisti, tāpēc uzņēmumu modernizācija ir daudz grūtāka nekā deviņdesmitajos gados, laikā, kad Krievijai nebija pietiekama savu ostu kapacitāte, kad uzņēmumi bija pašvaldības un valsts pārvaldībā. Toreiz kravu piesaiste bija salīdzinoši vienkārša. Kāpēc jau toreiz, ievērojamas peļņas apstākļos neveica Ventspils ostas uzņēmumu maksimālu modernizāciju, lai nodrošinātu nepieciešamo vides prasību izpildi?

Kāpēc neveica?

Tāpēc, ka toreiz primāra interese bija uzņēmumu lēta privatizācija, nevis to strauja modernizācija. Par toreiz veiktajiem “brīnumiem”, brīvostas valdes priekšsēdētājs, reizē arī Ventspils pilsētas domes deputāts, kuram tiesa liegusi ieņemt domes vadītāja amatu, tagad četras dienas nedēļā Rīgas apgabaltiesā atskaitās par nodarīto uz smagos noziegumos apsūdzēto sola.

Tomēr neskatoties uz šo delikāto problēmu, uz to, ka Ventspils pilsētas pašvaldība tagad nav atbildīga par ostas uzņēmumu vidi piesārņojošo darbību, tā ir pieprasījusi AS Ventspils tirdzniecības osta un Valsts vides dienestam veikt pasākumus putēšanas novēršanai.   

Protams, domes pienākums ir rīkoties. Savlaicīgi. Ne tikai rakstot pieprasījumus, bet arī izmantojot savus pārstāvjus brīvostas valdē. Turklāt, kā redzat, tie taču ir vieni un tie paši cilvēki, kuri reizē ir tā pati Ventspils pilsētas pašvaldības vadība. Vēl labāk būtu bijis, ja tā spētu šajā darbā apvienot visus politiskos spēkus, tajā skaitā opozīciju. Taču, kā jau minēju, 13. jūlijā, dienā, kad Ošenieks publiski sūdzējās, ka viņš netiek ielaists AS Ventspils tirdzniecības osta teritorijā, ka jāiesaista iedzīvotāji, mēs, mazākuma deputāti, saņēmām Ventspils pilsētas domes skaidru atbildi – nebāziet degunu, kur nepienākas. Īsti liekulības dubultstandarti!

Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA

  • Dons Bons

    Par ostu vispār nekādas atskaites netiek veiktas. Dažs labs to uzskata gandrīz vai par savu personīgo īpašumu.