Ventspils naftas termināls pārtrauc Ventspils domei ik gadu maksāt 1 mlj. eiro

0
738
Ventspils naftas termināla valdes loceklis Larss Panclafs.
Ventspils naftas termināla valdes loceklis Larss Panclafs.

Ventspils pilsētas dome šobrīd ir zaudējusi kādu regulāru un garantētu ieņēmumu avotu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā gadā. KoncernamVitol piederošās Ventspils naftas grupas uzņēmums Ventspils nafta termināls pagājušajā gadā nolēmis vienpusēji lauzt līgumu, saskaņā ar kuru tas pašvaldībai ik gadu piešķīra prāvu summu – vismaz vienu miljonu eiro – pilsētas sociālās infrastruktūras vajadzībām, ziņo LTV raidījums de facto.

Uzņēmumā skaidro, ka tas joprojām ir gatavs ziedot naudu dažādiem labdarības projektiem, tomēr no sadarbības ar domi nekādu ieguvumu terminālim vairs neesot. Savukārt pašvaldības pārstāvju skaidrojumi par notikušā ietekmi uz pilsētas budžetu ir pretrunīgi.

SIA Ventspils nafta termināls (VNT) ir lielākais naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums Baltijā. Uzņēmumam ir divi līdzīpšanieki: 49 procenti uzņēmuma kapitāldaļu pieder Eurotank Holding Sarl, kas ir daļa no starptautiskās termināļu kompānijas VTTI, un 51 procents pieder akciju sabiedrībai Ventspils nafta. Īpašnieku piramīdas augšgalā ir starptautiskais koncerns Vitol. Pagājušajā rudenī no pienākumiem atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs savā iknedēļas preses konferencē veltīja koncernam pārmetumus, ka tas atbalstot Anglijas premjerlīgas futbola klubu Chelsea no Londonas, bet ne FK Ventspils, lai gan «termināls viņiem ir Ventspilī».

Informācija par to, ka Vitol būtu starp slavenā kluba Chelsea sponsoriem, visticamāk, gan nav patiesa – vismaz publiski tāda nekur nav atrodama, un arī Vitol pārstāvji Latvijā to sauc par absurdu.

Taču taisnība ir tas, ka VNT ir būtiski samazinājis savus izdevumus sponsorēšanai. Pirms diviem gadiem tie pārsniedza pusotru miljonu eiro, bet pērn bija jau tikai 0,6 miljoni. Galvenais krituma iemesls ir VNT lēmums pārtraukt kādu senu līgumu. 2003.gada rudenī noslēgtais, bet pēc trim gadiem vēl uz 25 gadiem pagarinātais līgums saucas «Par naftas un naftas produktu transportēšanu caur Ventspils pilsētas teritoriju». Tā būtība īsumā – Ventspils dome piekrīt, ka VNT pilsētā pārkrauj bīstamas vielas, bet uzņēmums par to pārskaita domei naudu sociālās infrastruktūras vajadzībām: vienu miljonu eiro gadā plus procentu no prognozētajiem ieņēmumiem.

Visus šos gadus VNT domei turpināja maksāt, un kopējā summa ir pārsniegusi 13,7 miljonus eiro. Taču pagājušā gada vidū uzņēmums domei paziņoja, ka iepriekšējos maksājumus uzskata par ziedojumiem, kurus tagad tas vairs nevarot atļauties, jo sastopas ar dažādiem šķēršļiem.

Lembergs apgalvo, ka pēdējos gados VNT sācis jaukt klāt produktiem aromātiskos ogļūdeņražus, tāpēc esot pastiprinājušās no tā nākošās smakas. Dome to nemitīgi aizrādot, tāpēc Vitol esot apvainojies un atsakās maksāt domes budžetā, skaidro Lembergs.

VNT vienīgais valdes loceklis kopš 2009.gada ir Larss Panclafs, kurš atzīst – attiecības ar pilsētas domi šobrīd ir diezgan saspīlētas, taču tā neesot uzņēmuma vaina. «Fakts ir, ka mēs joprojām darbojamies mums piešķirtās vides atļaujas ietvaros. Šī atļauja ir spēkā jau vairāk nekā desmit gadus, tajā ir veiktas vien nenozīmīgas izmaiņas. Produkti, kas tajā ir ierakstīti, nekad nav mainījušies, un tāpat nekad nav mainījušies arī produkti, ar kuriem mēs strādājam. Tāpēc ir grūti saprast, kas par jaunām smakām varētu būt nākušas klāt. Benzīns ož, dīzeļdegviela ož, mazuts ož, biodīzelis ož. (…)Taču tā nav problēma – mēs kā VTTI grupas sastāvdaļa strādājam ar citiem termināļiem. Viņi izmanto tvaiku savākšanas sistēmas un lieliski tiek galā. Arī mēs darīsim tāpat, ja vien būs apstākļi, lai mēs šīs iekārtas varētu uzstādīt,» sola VNT valdes loceklis.

Panclafs skaidro, ka tvaiku savākšanas sistēmas uzstādīšanu līdz šim sarežģījis arī tas, ka dome neesot devusi nepieciešamās būvatļaujas. Tāpat kavējas arī citu atļauju izsniegšana, ko uzņēmums ir pieprasījis, lai attīstītos.

Ventspils pilsētas dome gan regulāri atgādina, ka izdevums Financial Times tās ārvalstu investoru piesaistes stratēģiju ir atzinis par otro labāko Eiropā. Tur gan nav pieminēti līgumi, kas paredz obligātus maksājumus pilsētas budžetā. Arī Lembergs apgalvo, ka atbalsts pilsētai esot atkarīgs no katra uzņēmuma brīvas gribas. «Mums ir dažādi uzņēmumi, kas sponsorē – ir, kas vienreizēji; ir, kas regulāri; ir, kas daudz vairāk; ir, kas mazāk. Ir, kas sponsorē sportu; ir, kas sponsorē kultūru; ir, kas sponsorē pilsētas svētkus, un tā tālāk. Tā ir tāda normāla prakse. Bet tā lieta ir brīvprātīga. Nevienam tas nav uzspiests un ne ar kādiem nosacījumiem nav saistīts,» uzsver Lembergs.

Tiesa gan, Ventspils pilsētas domes oficiālā saziņa ar VNT liecina par ko citu. Domes izpilddirektors Aldis Ābele pagājušajā vasarā atbildē uzņēmumam rakstīja, ka dome līguma darbību izbeigt nepiekrīt un uzstāj uz tā izpildi līdz 2032.gada beigām, un piedraudēja ar soda naudu par nokavētajiem maksājumiem.

Savukārt pirms divām nedēļām Ventspils vicemērs Jānis Vītoliņš atsūtīja VNT vēstuli, no kuras ir skaidrs – kopā ar pērn nesaņemtajiem maksājumiem šogad dome no uzņēmuma gaida nu jau gandrīz 2,5 miljonus eiro. Tos veido: 2015.gadā nesaņemtā konstantā maksājuma daļa – 868 tūkstoši eiro; pērn nesaņemtais papildu maksājums – 213 tūkstoši eiro; 2016.gada konstantais maksājums – 1,157 miljoni eiro; un 2016.gadā plānotais papildu maksājums – 213 tūkstoši eiro.

Vēstulei pievienotas arī atskaites par līdzekļu izlietojumu, kā arī plānotie projekti. Minēti tikai vispārīgi programmu nosaukumi, piemēram, «Pasākumi un aktivitātes sabiedriskās infrastruktūras attīstībai pilsētā – Ventspils pilsētas kā nozīmīga reģionāla pakalpojumu centra attīstībai, sadarbības ar komersantiem un tūrisma nozares attīstības veicināšana,» kam pērn iztērēti 226,5 tūkstoši eiro. Savukārt 827 tūkstoši eiro izlietoti investīciju projektam «Ventspils pilsētas infrastruktūras attīstības programma – Ventspils publiskās infrastruktūras attīstība un kvalitātes uzlabošana, pilnveidojot uzņēmējdarbības vidi pilsētā.» Kas konkrēti aiz šim frāzēm slēpjas, atskaitēs atšifrēts nav. Ieceres, ko darīt ar VNT maksājumiem, Ventspils domei ir arī šogad. Piemēram, 303,5 tūkstošus eiro paredzēts izmantot līdzfinansējumam «kultūras projektu un pasākumu realizācijai sabiedriskās infrastruktūras attīstības veicināšanai pilsētā».

VNT reaģēt uz šiem līdzekļu pieprasījumiem negrasās, tomēr uzsver – uzņēmums visus pēdējos gadus ir godināts kā viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Ventspilī un par pilsētniekiem tas rūpējas caur saviem atbalsta projektiem, gan piešķirot finanses, gan nodrošinot ar transportu, gan, piemēram, apdāvinot skolas un bērnu namus.

«Ir fakts, ka mēs esam mainījuši mūsu filozofiju par sponsorēšanu vai sociālo aktivitāšu atbalstīšanu. Taču lai tērētu naudu šīm lietām, kuras mēs joprojām pilnībā atbalstām, vispirms tā ir jānopelna. Tas nozīmē, ka ir jābūt stabilam biznesam ar pārliecību par nākotni, kas ļauj gūt tādus ieņēmumus un peļņu, lai mēs to varētu turpināt arī turpmāk,» saka VNT valdes loceklis Panclafs.

«Es domāju, turpmāk mēs būsim nedaudz izvēlīgāki. Jā, mēs esam nolēmuši lauzt līgumu ar pilsētu, mēs esam mazāk iesaistīti profesionālajos sporta klubos. Taču mēs joprojām atbalstām vairākas citas lietas: seniorus, slimnīcu, individuālus sportistus, bērnu namus un tā tālāk. Un es domāju, ka nākotnē tas nemainīsies,» sola Panclafs. Viņš arī neizslēdz, ka nākotnē VNT atkal varētu veikt tiešus ziedojumus arī pašvaldībai, taču vispirms abām pusēm jācenšas atrisināt domstarpības.

Jautājumus par VNT lēmuma ietekmi uz pašvaldības šī gada iecerēm sociālajā jomā raidījums uzdeva arī Pilsētas mārketinga departamentam, kas solītās atbildes līdz nedēļas beigām tā arī neatsūtīja. Ventspils pilsētas budžeta ieņēmumi šogad ir ieplānoti gandrīz 59 miljonu eiro apmērā, līdz ar to no VNT tagad prasītie divarpus miljoni veido četrus procentus no šīs summas.