Valsts apmaksātā dzelzceļa infrastruktūra pilnā apmērā jāizmanto visos virzienos, arī tālākos potenciālos galamērķos – Liepāja, Ventspils, Gulbene un citi. Viena no iespējamām prioritātēm ir pasažieru vilciena līnijas atjaunošana virzienā līdz Ventspilij, un pašreiz notiek darbs pie šī maršruta izvērtēšanas. Tā intervijā aģentūrai LETA sacīja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Viens no darbības attīstības virzieniem ir attīstīt un paplašināt pasažieru vilcienu kustību Rīgas iekšienē. Ir gan maršruti, kuros uzņēmums vēlētos samazināt pieturvietu skaitu, un tāpat ir tādi, kuros vēlētos izveidot jaunas. Piemēram, lielveikalu Alfa un Akropole tuvumā. Viņaprāt, perspektīva līnija varētu būt arī līdz Bolderājai, kurā kravas vilcienu satiksme jau notiek. “Domāju, ka tā ir perspektīva līnija, kuras virzienā esam skatījušies, lai atslogotu Rīgas iekšējo satiksmi. Varam kaut vai paskatīties, cik ilgs laiks nepieciešams, lai šķērsotu kādu Rīgas tiltu no rītiem. Ja ar vilcienu aptuveni piecās minūtēs pārbraucam līdz Torņakalnam, tad pat ar tādu zaļo transportlīdzekli kā velosipēds to nevar izdarīt tik ātri. Tas ir perspektīvs virziens, pie kura būtu jāstrādā,” teica Grigulis.

Runājot par tālākiem potenciālajiem galamērķiem, Grigulis apstiprināja, ka šobrīd notiek darbs pie Ventspils maršruta izvērtēšanas. “Ventspils ir viens no virzieniem, bet kopumā ir svarīgi saprast, ja valsts maksā par infrastruktūru, tad to vajadzētu izmantot pilnā apjomā visos virzienos – vai tā būtu Ventspils vai Liepāja, vai Jelgava, vai Meitene, vai Gulbene. Ir svarīgi saprast, par ko valsts maksā. Tā ir galvenā pamatnostādne, kas, manuprāt, būtu jāizpilda,” uzsvēra Grigulis.

Kā būtisku aspektu un izaicinājumu viņš uzsver tieši maršruta brauciena laika saīsināšanu. Rīgas tuvumā jau pašlaik brauciena ilgums atkarībā no maršruta ir jau saīsināts līdz deviņām minūtēm. Tālajos braucienos brauciena ilgums ir vēl jāsaīsina, lai galamērķi nokļūtu krietni ātrāk nekā ar autobusu. Piemēram, ar autobusu no Rīgas līdz Ventspilij brauciena ilgums ir vidēji trīs stundas un atsevišķos maršrutos arī ilgāk.

Viņaprāt, tieši eksprešu vilcienu sistēmai jābūt visos tālākos maršrutos. “Ja Pierīgā varam skatīties uz augstāku pieturvietu intensitāti, tad tālākos maršrutos varam braukt ekspreša režīmā, lai nodrošinātu ievērojamu ātrumu. Autobuss ir tas, kas varētu savākt pasažierus pie katra ciematiņa,” paskaidroja Grigulis, uzsverot pasažieru vilcienu neizmantotos trumpjus attiecībā pret autobusu maršrutiem.

Jau vēstīts, ka šopavasar uzņēmuma pārstāvji viesojās arī Ventspilī, tā atvedot uz mūsu pilsētu pasažieru vilcienu pirmo reizi daudzu gadu garumā. Jau tolaik Latvijas dzelzceļš un Pasažieru vilciens vadības reģionālajā vizītē, kuri ieradās Ventspilī pasažieru dīzeļvilcienā, runāja par iespējamu šāda maršruta atjaunošanu. To, vai tāds tiks atjaunots, ir valstisks lēmums, uzsvēra uzņēmumā. Ventspils pašvaldība iepriekš aizstāvēja savas intereses, uzskatot, ka pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu ir nerentabli un lieka naudas tērēšana, tā vietā gādājot, lai pasažieri tiktu pārvadāti tikai pašvaldībai piederošajā un pašas dotētajā uzņēmumā Ventspils reiss.

Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: No arhīva (Ventspils brīvostas pārvaldes publicitātes foto)

  • Vilcienstūrmanis

    Nez vai mums kas sanāks, jo Lembergs nodempingos cenas autobusam. Viņš jau tā darīja iepriekšējā reizē. Toreiz pēc uzstāšanās žurnālistu priekšā par pasažieru vilcienu viņš teica, ka vilciens brauks tik ilgi, kamēr būs pasažieri. Nodempingoja cenas savā autouzņēmumā un pasažieri no vilciena aizgāja, jo vilciens kļuva dārgāks, bet kuluāros teica, ka labāk būtu divus kravas vilcienus palaiduši pasažieru vilciena vietā.