Kučinskis: Mazliet bija bailes krist reizē ar pirmo budžetu

0
752
Autors: Edijs Pālens/LETA
Autors: Edijs Pālens/LETA

Premjers Māris Kučinskis atzīst, ka sava pirmā valsts budžeta pieņemšanas laikā ir pieļāvis kļūdas, jo bijis pārāk piekāpīgs. “Drusku bija bailes krist reizē ar pirmo budžetu,” situāciju Latvijas Avīzei raksturojis politiķis.

Kučinskis esot gaidījis, ka strādāt Ministru prezidenta amatā būs drusciņ vieglāks pārbaudījums. “Naivas cerības,” izteicies premjers.

Taujāts, kādi ir valdības plāni, kā uzlabot iedzīvotāju, par kuriem netiek samaksāti nodokļi pat no minimālās algas, sociālo aizsardzību, Kučinskis apgalvojis, ka “tiek veikta pilna analīze”, cik un kādiem cilvēkiem, kuros reģionos ar to nākas saskarties. “Jautājums ir par pieeju. Vai ir pareizi spiest obligāto sociālo iemaksu kādai uzņēmēju grupai? Labie nodomi dabā nereti īsti nestrādā. Mums ir likums par maksājamo minimālo algu, bet diez kāpēc 300 000 darba vietu tā netiek maksāta.”

Premjers lēsis, ka tik liela daļa strādājošo saņem tik mazas algas, jo “uzņēmēji vai nu negrib, vai arī nevar maksāt vairāk”. “Ir abi aspekti. Mikrouzņēmumus palaida brīvā pašplūsmā, un šodien ir 50 000 šāda veida uzņēmumu, kaut reāli būtu 10 000. Tas ir zināms paņēmiens nodokļu optimizācijai, un ap 90 000 tur strādājošo ir pakļauti reāliem draudiem. Ja pats esi īpašnieks, to esi apzināti izvēlējies. Bet ir gadījumi, kad pasaka – vai nu noformējies kā mikrouzņēmums, vai ar tevi nesadarbosimies. Specifiska situācija ir laukos, kur dažādās nozarēs cilvēki tiešām nestrādā veselu mēnesi. Piemēram, iet cirst mežā kokus, bet vairs nav pelēkajā zonā, jo noslēguši darba attiecību līgumus.”

“Vēl viens jautājums ir par produktivitāti. Ja gribam lielas algas, tad – no uzņēmēju viedokļa – vispirms daudz jānopelna. Jāpaaugstina darba ražīgums, efektivitāte, jāveic darbs ar mazāku skaitu cilvēku, bet tiem piemērojamas augstākas prasības. Šādu uzņēmumu Latvijā nav pietiekami daudz, tomēr tie nosaka galveno toni nodokļu maksāšanā, samaksājot ap 90% no kopienākuma. Vēl ir jautājums par kvalifikāciju. Uzņēmēji sūdzas, ka nav cilvēku – vai vismaz sagatavotu darbinieku – attiecīgā apkārtnē, un ir vēlme no izglītības sistēmas saņemt kvalificētākas darbarokas. Izglītībā varēja būt uzlabojumi: vairāk jauniešu vajadzēja piesaistīt arodskolām,” turpinājis Kučinskis.

Savukārt runājot par darāmo veselības aprūpē, Kučinskis uzsvēris, ka veselības ministrei Andai Čakšai tuvāk veicamais darbs ir Valsts veselības dienesta reorganizācija. “Jāizstrādā struktūrplāns, lai sadalītu slimnīcām līdzekļus. Kur, kādus pakalpojumus sniegs šajās medicīnas iestādēs – tas ir ministrijas mājas darbs. Ilglaicīgs finansējums medicīnai – tā ir valdības kopējā diskusija. Tur jāmodelē Finanšu ministrijai un vajadzīga premjera aizmugure.”

“Slimnīcas būtu jādiferencē, vadoties, cik katrā piemērotu speciālistu. Es pats, piemēram, negribētu kādu konkrētu kaiti ārstēt slimnīcā, kur nav ārsta ar atbilstošu pieredzi. Tāpēc jābūt pakalpojumu koncentrācijai. Lielos veselības centros ir pilns pakalpojumu klāsts, mazākos pašu vajadzīgāko pakalpojumu saņemšana, vēl mazākās slimnīcās – primārā medicīniskā aprūpe,” piebildis politiķis.