Patlaban koalīcijas spēki faktiski rupjā veidā iejaucas patstāvīgo institūciju neatkarībā, intervijā laikrakstam “Diena” uzsvēra tiesībsargs Juris Jansons.
Vērtējot valdības iniciatīvas, kas attiecas uz tā sauktajām patstāvīgajām jeb neatkarīgajām institūcijām, Jansons pauda, ka, klausoties, ko runā politiķi, tas vairāk izskatās pēc politiska manevra un politiska spiediena uz institūcijām.
Jansons uzsvēra, ka, piemēram, jautājumā par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja nomaiņu faktiski vienīgais arguments bija līdzšinējā vadītāja Arņa Cimdara ilglaicīgā darba pieredze minētajā amatā.
“Tas nav pieļaujams, un tas ir acīmredzami, ka tā ir vēršanās pret attiecīgu iestāžu neatkarību. Līdzīgi var teikt par Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), kur tiek virzīti grozījumi likumā un publiski jau tiek pausts, ka, neskatoties ne uz ko, bez pietiekama vērtējuma tiks mainīta visa padome. Tā ir vēl viena nopietna indikācija tam, ka politiķi izdara spiedienu un faktiski pat nerēķinās ar iestāžu neatkarību,” sacīja tiesībsargs.
Jansons uzskata, ka pašlaik nav skaidrs pamatojums FKTK likuma grozījumiem. “Ja viņi ir zaudējuši uzticību, tad sabiedrībai ir tiesības zināt – kas tad tie ir par iemesliem,” teica tiesībsargs, atzīstot, ka viņu nepārliecina politiķu paustais par to, ka “likums netiek grozīts tādēļ, lai atbrīvotos no pašreizējās FKTK padomes”.
Esošā situācija Jansonam liek domāt, ka politiķi neatkarīgo institūciju vadību maina “sev vien zināmu iemeslu dēļ”. “Īpaši jocīgi šīs darbības izskatās saistībā ar CVK vadītāja nomaiņu brīdī, kad CVK organizē Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Noņemam vadītāju tikai tāpēc, ka viņš par ilgu strādā, – tas ir nepieņemami un nav demokrātiski,” secināja tiesībsargs, piebilstot, ka, raugoties no tiesiskas valsts principa, “politiķi [..] ir sapinušies meistarībā” un dod ļoti sliktu signālu gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai.
Jansona ieskatā patlaban varas dalīšanas princips ar politiķu darbībām ir iedragāts, turklāt sanākot tā, ka tagad koalīcijas spēki apvienojas un “faktiski rupjā veidā iejaucas iestāžu neatkarībā”.
Lai šādu situāciju labotu, būtu jānodrošina līdzsvars. Viena no iespējām varētu būt Valsts prezidenta atklātā procedūrā izvēlēts un parlamenta izlemšanai piedāvāts kandidāts. Tāpat nepieciešams daudz atklātāk pieiet šiem procesiem – ja rīko konkursu uz konkrētu amatu, procesam jābūt publiskam, piedāvāja Jansons.
Viņaprāt, nav pareizi līdz amatu konkursu pēdējai kārtai informāciju turēt “zināmā slepenībā”. Jau no brīža, kad cilvēks izdarījis izvēli piedalīties šādā konkursā, viņam jārēķinās, ka sabiedrībai ir tiesības gan paust kritiku, gan vērtēt, jo te ir runa par augstiem valsts amatiem.
Tiesībsarga birojā 15.maijā notiks diskusija par patstāvīgo iestāžu neatkarību un politisko procesu ietekmi uz tām.
Autors: LETA / Foto: LETA
