Valdība otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par administratīvo teritoriju reformu. Pēdējā brīdī tajā ieviestas izmaiņas, kas paredz, ka Liepāja, Rēzekne un Daugavpils saglabās republikas nozīmes pilsētu statusu un arī palika individuālas pašvaldības, kamēr Ventspils pilsētai neizbēgt no apvienošanas ar novadu, pret ko asi iebilda abu pašvaldību vadītāji.
Līdz ar šīm apstiprinātajām izmaiņām ir skaidrs, ka turpmāk būs nevis 36, bet 39 pašvaldības.
“Pašvaldību reformas mērķis ir celt iedzīvotāju dzīves kvalitāti, mazināt nevienlīdzību saņemtajos pakalpojumos neatkarīgi no dzīvesvietas. Lai tas būtu iespējams, nepieciešamas stipras, attīstīties spējīgas pašvaldības. Iedzīvotāju interesēs ir lielākas, ekonomiski spēcīgas pašvaldības, kas var nodrošināt labus pakalpojumus un kļūt par spēcīgu partneri valstij, lai īstenotu citas valsts attīstībai nepieciešamas reformas. Ņemot vērā izsvērtus argumentus, pašvaldību reformas piedāvātais teritoriālais iedalījums ir veidots, domājot par sabiedrības interesēm – lai visā Latvijā veidotos iespējas ekonomiskajai izaugsmei un ikviena pašvaldība spētu ar saviem resursiem nodrošināt iespējami labākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas,” norādīja pašvaldību ministrs Juris Pūce.
Precizētais likumprojekts nosaka jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu ar 39 pašvaldībām esošo 119 pašvaldību vietā. Tas paredz saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei, kā arī izveidot 34 novadus. To skaitā ir novadi, kurus, tāpat kā piecas republikas pilsētas, izmaiņas neskars: Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novads. Savukārt Olaines novada ģeogrāfiskās vienotības nodrošināšanai likumprojekta pārejas noteikumos ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.
Pašvaldību reforma ir iekļauta valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm, un tās mērķis ir līdz 2021. gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, veidojot viendabīgāku pašvaldību iedalījumu visā valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām saņemt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, kā arī lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu izmantošanu.
Pēc izskatīšanas Ministru kabinetā likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā. Lai atbilstoši Saeimas lēmumam jaunās pašvaldības darbu varētu uzsākt pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada beigām.
15.10.2019 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
