Providus: Politiskā konkurence pašvaldībās arvien samazinās

0
799
Foto: Ieva Lūka/LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA

Politiskā konkurence Latvijas pašvaldībās aizvien samazinās, pētījumā par Latvijas pašvaldību varas līdzsvarojumu un varas kontroles mehānismiem secinājušas domnīcas Providus pētnieces Iveta Kažoka un Līga Stafecka.

Pētījumā noskaidrots, ka, neskatoties uz to, ka atsevišķās pašvaldībās vēlēšanās startē vairāk nekā 10 vēlēšanu saraksti, kopējā politiskā konkurence pašvaldībās ir neliela, turklāt pēdējos gados tā samazinās. Pēc 2013.gada vēlēšanām savu amatu saglabāja divas trešdaļas pašvaldību vadītāju. Pētnieces uzsvēra, ka šī tendence gan nav viennozīmīgi vērtējama, jo dažās pašvaldībās tā norāda uz varas profesionalizāciju, kamēr citās – uz varas “iesūnošanu”.

Pašvaldībās lielākoties novērojams konsensuāls darba stils, bet opozīcijas loma ir maza. Vairākās pašvaldībās atrasts tāds darba modelis, kur lēmumu pieņemšanā tiek iesaistīti visi deputāti, bez dalījuma pozīcijā un opozīcijā, taču vairākumā Latvijas lielo pašvaldību opozīcijas vai nu nav vispār, vai arī tā ir vāja. Vienlaikus pastāv nenoturīga sasaiste ar nacionālā līmeņa partijām. Aptuveni puse no pēdējās pašvaldību vēlēšanās atkārtoti pārvēlētajiem deputātiem ir mainījusi politisko piederību vai kandidātu sarakstu, no kura piedalījusies vēlēšanās, uzskata pētnieces.

Pētījumā secināts, ka pašvaldībām ir svarīga vietējā prese, bet tai ir finanšu un kvalitātes grūtības. Latvijas nacionālā līmeņa medijiem neesot kapacitātes un intereses iedziļināties pašvaldību darbā, bet vietējie mediji saskaras ar problēmām finansiāli nodrošināt neatkarīgu un profesionālu redakcionālo darbu. Daudzās pašvaldībās neatkarīgu un profesionālu mediju nav vispār.

Pētnieces atklāja, ka arī sabiedrība ir maz iesaistīta lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī. “Labi, ja katrā ceturtajā pašvaldībā (no 18 lielākajām) darbojas sabiedriskās organizācijas, kas nāk uz domes sēdēm, palīdzot deputātiem pieņemt pārdomātākus lēmumus,” teikts pētījumā. Tāpat vietvaru pārvaldībā raksturīgas centrālās varas institūciju jau lielākoties “pārslimotās” problēmas. Salīdzinot pašvaldību līmeni ar centrālās varas līmeni, pašvaldībās ir asāka informācijas pieejamības problēma, kā arī biežāk raksturīga līdzekļu nesaimnieciska tērēšana. Joprojām problēma ir interešu konflikti, kas rodas, pašvaldībās savietojot amatus lēmējvarā un izpildvarā.

Ne visas pašvaldības orientējas uz augstiem labas pārvaldības standartiem, teikts pētījumā. Tajā veiktā anketēšana liecina, ka pašvaldību deputātiem ir visai līdzīga izpratne par to, kas veido labi pārvaldītu pašvaldību. Pašvaldības pārvaldības kvalitāte visvairāk ir atkarīga no trim faktoriem – pašvaldības lieluma un tai pieejamiem resursiem, pašvaldības politiskās vadības prasīguma un profesionalitātes, kā arī lielu ekonomisko interešu (ne)klātesamības pašvaldības teritorijā, jo tie palielina korupcijas riskus.

Vienlaikus pētnieces uzsvēra, ka valstī valdošie politiskie spēki rēķinās ar pašvaldību interesēm. Attiecībās ar Saeimu un Ministru kabinetu pašvaldības ir spēcīgās pozīcijās – salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, Latvijas pašvaldības ir labi finansētas, tāpat tām ir spēcīgas lobēšanas prasmes un iespējas. Attiecībās starp centrālo varu un pašvaldībām Latvijā ir divas lielas problēmas – centrālās varas vājums, kas traucē novērst tipiskākās pašvaldību pārvaldības problēmas, konkrētām iecerēm saskaroties ar pašvaldību pretestību (piemēram, pašvaldību izdoto preses izdevumu regulējums, skolu tīkla optimizācija), Saeimas deputātu un ministru vēlme pašvaldībām sniegto finansiālo atbalstu politizēt.

Pētnieces saskatījušas vairākas vēlēšanu laika īpašās problēmas. Pašvaldību deputāti anketās kā vēlēšanu lielāko problēmu ir norādījuši kampaņu dārdzību, līdz ar to vēlēšanās priekšrocības ir tiem kandidātiem, kuriem ir vairāk resursu. Opozīcijas deputāti norādījuši arī uz negodprātīgu administratīvo resursu izmantošanu kampaņu vajadzībām, it sevišķi, izmantojot pašvaldību finansētos medijus/informatīvos bukletus.

Pētījums iecerēts kā noderīgs materiāls žurnālistiem, pašvaldību deputātiem, vietējiem iedzīvotājiem, kā arī amatpersonām, kas uzrauga pašvaldību darbu. Pētījumā ietverti kritēriji, pēc kuriem vērtēt, cik veiksmīgs bijis pašvaldību līdzšinējais darbs, lai veiksmīgāk plānotu uzlabojumus nākamajiem četriem gadiem.

Varas līdzsvara un kontroles sistēma Latvijas pašvaldībās analizēta, īpaši izdalot tādus jautājumus kā konkurence par iespēju vadīt pašvaldības darbu gan pirms vēlēšanām, gan strādājot pašvaldības domē, mediju iespējas un vēlme uzraudzīt pašvaldības darbu, sabiedrisko organizāciju un citu aktīvistu iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā, pašvaldības, tās iestāžu un uzņēmumu informācijas atklātība un pieejamība, pašvaldību kontrolējošo centrālās varas institūciju darba kvalitāte, labas pārvaldības un varas dalīšanas garantijas pašvaldības ietvaros, kā arī pašvaldību un valstī valdošo politisko spēku interešu mijiedarbība.

Pašvaldībām Latvijas sabiedrība uzticas vairāk nekā Saeimai un valdībai, taču Latvijā salīdzinoši biežāk nekā citās valstīs korupcijas skandālos nokļūst pašvaldību līmeņa amatpersonas – pilsētu mēri, deputāti vai pašvaldības izpildinstitūciju darbinieki. Pašvaldību vadītāji, salīdzinot ar citām nozīmīgāko amatpersonu kategorijām, īpaši bieži tiek notiesāti par noziegumiem valsts dienestā. Arī Valsts kontroles pārbaudes pašvaldībās atklāj caurmērā vairāk būtisku pārkāpumu nekā centrālās varas institūcijās, teikts pētījumā.

Pētījuma metodoloģija ietvēra dokumentu, pētījumu, citu pašvaldībām veltītu materiālu izpēti, intervijas ar pašvaldību deputātiem, žurnālistiem, amatpersonām un pašvaldību ekspertiem un pašvaldību deputātu anketēšanu. Anketēšana veikta 18 pašvaldībās – deviņās republikas pilsētās (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera, Ventspils) un deviņos novados ar lielāko iedzīvotāju skaitu (Bauskas novads, Daugavpils novads, Kuldīgas novads, Madonas novads, Ogres novads, Rēzeknes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Ventspils novads).