Kukulis pažarniekam

1
81

“Pagājušajā nedēļā Iekšējās drošības birojs aizturēja ugunsdzēsēju komisiju, kas, iespējams, uzpirkta, lai jaunuzceltajā Ventspils Mūzikas vidusskolā pievērtu acis uz vairākām neatbilstībām ugunsdrošības sistēmā. Ugunsdzēsēji iesaistīti abās pusēs – gan kā iespējamā kukuļa devēji, gan ņēmēji. Kādreizējā ugunsdzēsēja Viļņa Puļķa firma tirgū darbojas jau desmit gadus. Uzņēmums piedalās daudzos publiskos būvprojektos – skolās, teātros, slimnīcās. Tam jāatbild, lai ugunsdrošība ir sakārtota un būvobjektu var nodot. Sāktajai izmeklēšanai vajadzētu novest pie atbildēm, vai notikušais ir atsevišķs gadījums vai korupcija būvobjektos  ar ugunsdzēsēju uzpirkšanu ir sistēma. Un ugunsdzēsēju pozitīvajam atzinumam, izrādās, nebija pamata. Uzreiz pēc aizturēšanām Ventspilī ieradās jauna neatkarīga komisija un veica atkārtotu pārbaudi jaunbūvē. Atklājās, ka ir vismaz divas nopietnas iebildes. VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš sacīja: “Mēs veicām atkārtotu pārbaudi, mēs piedalījāmies tur divas dienas, pašlaik ir sagatavots lēmums par iepriekšējā pozitīvā lēmuma atcelšanu un tiek gatavots jauns, kas nebūs pozitīvs.”” (TVnet.lv, 2. jūnijā)

Kā labi zina cilvēki, kas regulāri skatās kriminālseriālus, gadījumos, ja izmeklētājs, policists vai tiesnesis tiek “pieķerts” kukuļņemšanā vai kādās citās nelikumīgās darbībās, tad tas ir pietiekams iemesls, lai zem lielas jautājuma zīmes būtu jebkurš konkrētās amatpersonas pieņemtais lēmums. Un nereti šāda situācija noved pie vispārējās visu izmeklēto lietu pārskatīšanas. Mūsu ugunsdzēsēju “komisijas” atzinums par Ventspils triecienceltni – Mūzikas vidusskolu –, šķiet, būtu gana nopietns signāls, ka ar ugunsdrošības novērtējumiem nav kārtības arī pilsētā pie Ventas. Jo runa šeit ir par gana svarīgu lietu – mūsu visu un, kā šajā gadījumā, arī mūsu bērnu drošību. Jā, jā, skeptiķi iebildīs, ka tas jau tikai tāds “normatīvs saskaņojums”, ka tas jau tikai birokrātisks slogs godprātīgajiem būvniekiem, triecienceltnes drošības sistēmu uzturētājiem un, protams, arī tiem, kas par celtni maksā – proti, tiešajiem pasūtītājiem no Ventspils domes… “Papīru būšana”, citiem vārdiem sakot. Tomēr, kā zināms, tieši vieglprātīga attieksme pret drošības noteikumu ievērošanu, būvniecības laikā pieļautās “sīkās nobīdes” no normatīviem un citas “nebūtiskas” lietas noveda pie liktenīgās apstākļu sakritības “Maksima” traģēdijā Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā.

Un pēc traģēdijas jau vairs bojāgājušajiem un viņu tuviniekiem nepaskaidrosi, ka tā bija nejaušība, ka rindā sastājās dažādi “apstākļi”, kuri parasti nenotiek vienlaicīgi.

“Papīru būšana” par ugunsdrošības normu ievērošanu un septiņu tūkstošu eiro lielais kukulis par saskaņojuma parakstīšanu patiesībā nav nekāds atsevišķs gadījums, bet noteikti jāskata kopsakarībās. Pozitīvo atzinumu (sak, mums šeit viss ir kārtībā) jau paspējuši atcelt priekšnieki no Rīgas, atklājot, ka ne viss tomēr bijis tik skaisti, kā rakstīts sākotnējā “komisijas” izsniegtajā dokumentā. Un te rodas vismaz trīs vienlīdz svarīgi jautājumi. Pirmais – vai šī ir “iestaigāta taciņa” vai, citiem vārdiem sakot, ilgstoši piekopta shēma? Jo, protams, mēs varam labticīgi pieņemt, ka kukulis ir pirmais šāda veida “biznesa darījums”. Taču kaut kā itin nemaz negribas ticēt, ka pēkšņi, nezin kādu motīvu un ieceru vadīti, drošības sistēmu uzstādītāji izdomājuši piedāvāt tieši šādu summu un tieši konkrētajiem pārbaudītājiem. Tātad – no vienas puses – pašiem taču jau bija skaidrs, ka ne viss ir kārtībā. No otras – cilvēkiem, kuri principiāli “neņem”, taču neko arī nepiedāvā. Un otrais jautājums – cik un kādi vēl ir sabiedriski objekti mūsu pilsētā, par kuru drošību pēc šī gadījuma var rasties šaubas. Tēlaini runājot, cik objektos vēl visa drošība balstās uz smiltīm un dievvārdiem. Jo minētais uzņēmums, kas gādājis par ugunsdrošības sistēmu sakārtošanu taču regulāri piedalījies arī izglītības iestāžu, slimnīcu un citu publisko celtņu būvprojektos.

Un, visbeidzot, trešā nianse: pasūtītāja kontrole pār procesiem ir izrādījusies vairāk nekā nožēlojama. Pērnā gada traģēdija peldbaseinā, šī gada Mūzikas vidusskolas “kukuļa skandāls”… Kam vēl būtu jānotiek, lai mūsu sakārtotajā (vismaz no “savējo sistēmas” viedokļa raugoties) pilsētā kaut kas mainītos? Jāiegrūst pilsētas domes jumtam? Pretējā gadījumā tā vien šķiet, ka pat viskliedzošākajos gadījumos princips “roka roku mazgā” darbojas nevainojami. Un tas satrauc visvairāk. Šajā gadījumā Iekšējās kontroles birojs un tā rīcībai sekojošā papildu pārbaude novedusi pie Mūzikas vidusskolas drošības sistēmu atzīšanas par nederīgām pieņemšanai ekspluatācijā. Taču tikai iedomāsimies, kas būtu bijis, ja notiktu ļaunākais… Kā “Maksima” veikalā. Vai tad mēs vispār varētu konstatēt, ka vainīgi patiesībā ir bijuši vienkārši un pat prasti neievēroti būvnormatīvi? Visticamāk, kā nē. Un gadu gadiem notiekošā tiesvedība atrastu vien pāris grēkāžus, nevis atklātu kopējo koruptīvo shēmu, kas gluži kā pēdējā laika bēdīgākajā piemērā – Rīgas pašvaldībā – saēdusi visu varas ēku. Ēku, kurai fasāde krāšņi piekrāsota, bet iekšpusē to balsta vien satrupējušas un korupcijas saēstas sijas.

Autors: Ventspilnieks.lv

  • Guntis Kārkliņš

    Cik man zināms Vilnis Puļķis ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš orientējas ugunsdrošības jautājumos. Visi pārējie var operēt tikai ar likuma pantiem, kuru jēgu viņi īsti nespēj saprast. Tas liekas ir iemesls kāpēc Puļķa kungs jau sen vairs nestrādā VUGD, bet privātā biznesā.