Šis raksts ir kā atbilde Ventspils amatpersonu nekompetencei un sabiedrību maldinošai rīcībai.

Ir teiciens – ko nevar celt, to nevar nest. Manuprāt, teiciens lieliski raksturo mūsdienu Ventspili, kuras pārvaldnieki ir iemācījušies atvērt jaunas iespējas (celt infrastruktūru), vienlaicīgi būdami pilnīgas neprašas vai apzināti ļaundari, kad jānodrošina saceltā atbilstoša izmantošana.

Pie mums ēkām, aprīkojumam, svētkiem ir jābūt vislabākajiem, viskrāšņākajiem, tur pašvaldības, valsts un ES fondu nauda netiek žēlota.

Pretēji notiek, kad jārūpējas par cilvēku vajadzību nodrošināšanu. Cilvēkiem cienīgas algas, darba apstākļu un saceltā piedāvājuma atbilstoša kvalitatīva aizpildīšana pilsētas valdošajiem ir mazsvarīgi nieki.

Ventspils vadība ir uzvedusies kā niķīgs, izlaists bērns, kurš, dabūdams dārgu mantiņu, par to aizmirst, tīkodams atkal jaunāku. Ir skaidrs, tā noteikti netiks pienācīgi uzturēta un izmantota, jo resurss būs nepieciešams kārtējās iegribas realizēšanai. Ventspils lozungs: “Ventspils – pilsēta ar rītdienu”, precīzi raksturo šādu saimniekošanu, pie kuras pārtikušu šodienu ventspilnieki tā arī nepiedzīvos. Būs vien jāgaida kārtējā rītdiena un jāvēro, kā daži zņēmumi, kā ziloņi trauku veikalā, bauda šodienu. Piemēram, tiesiski ierobežotais pašvaldības vadītājs, kuram ik gadu pašvaldības struktūras sarūpē simtiem tūkstošu vērtus ieņēmumus un luksusa pakalpojumus. Ziloņu kārtā ir nokļuvuši arī pašvaldības vadītāja vietnieki, izpilddirektors un pa retam kāds no tautas (darbinieku) “mazajiem vagariem” – pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās.

AR AČGĀRNO SAIMNIEKOŠANU IR PA MAZ, VALDOŠAJIEM NERETI RODAS NEPIECIEŠAMĪBA ŠO TO IZNĪCINĀT

Nesen Latviju pāršalca ziņa par ZZS virzītās nodokļu politikas sekām sporta nozarei. Sportisti ir sākuši akciju Es atbalstu sportu un vērsušies pie Ministru prezidenta, lūdzot kompensēt nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

Aivara Lemberga vadītās partijas Latvijai un Ventspilij un to pārstāvošās finanšu ministres Danas Rēznieces-Ozolas viens no upuriem ir Ventspils bērnu un jauniešu hokejs, kuram Latvijas simtgadē valdošie ir sarūpējuši īpaši cinisku dāvanu – ikgadēju budžeta iztrūkumu, turpat simts tūkstošu eiro apmērā.

HK Venta 2002 bija vajadzīgi daudzi gadi, lai pārliecinātu labvēļus un reklāmas devējus atbalstīt tieši Ventspils bērnu un jauniešu hokeju. Aivaram Lembergam, lai atbalstu iznīcinātu, pietika ar dažiem lēmumiem – viņa un kolēģu īstenotā sportu graujošā nodokļu politika un tranzīta uzņēmumu vajāšanas kampaņa ir darījusi savu.

Kuluāros runā, ka bezatbildīgā nodokļu politika tika atbalstīta, lai pietuvinātie (valdošā koalīcija ar ZZS priekšgalā) varētu realizēt savus projektus. Lai valsts budžetu attiecīgi “iepakotu”, bija nepieciešama budžetu ieņēmumu daļas korekcija, ko Dana Reizniece-Ozola realizēja. Arī koalīcijas ietvaros pastāvēja bažas par sporta nozarei paredzamajām bēdīgajām sekām, kuras pietuvinātajiem tika kliedētas ar skaidrojumu – savējiem radītās sekas tiks kompensētas. Pievērsiet uzmanību: SAVĒJIEM! Tieši šādu politiku īsteno Aivars Lembergs, kuram savu interešu realizācijas vārdā vienas nozares un kaut kāda bērnu un jauniešu interešu apdraudēšana ir tīrais nieks. Lembergs plātās, ka vienīgais esot iebildis nodokļu sistēmas maiņai, bet piekritīsiet – bez Lemberga ziņas viņa partijas biedrene Dana Reizniece-Ozola neuzdrošinātos virzīt apstiprināšanai nekvalitatīvi sagatavo nodokļu politiku, jo iebilšana Lembergam nozīmē ietekmīgā amata zaudēšanu gan viņai, gan, iespējams, arī viņas vīram.

“PRĀTAM NEAPTVERAMAIS” ATBALSTS VENTSPILS BĒRNU UN JAUNIEŠU HOKEJAM

Ventspilnieki ir pieraduši pie pašvaldības vadītāju bezgaumīgās dižošanās. Ir piedzīvots, ka pat piemiņas brīžos mums stāsta par “izcilo” saimniekošanu, kārtējā jaunā objekta nodošanu ekspluatācijā. Šādai izrādei ir arī īpaši ciniski mērķi, proti, no mušas uzpūst ziloni, jeb pieškirtos grašus pasniegt kā milzu atbalstu, šādi maldinot arī sabiedrību. Tā tas ir noticis ar Ventspils bērnu un jauniešu hokeju, kuram, valdošoprāt, esot iedalīts “prātam neaptverams” atbalsts, proti, 31.augustā pat Ventspils pilsētas domes sēdē tika lemts par atbalsta “palielināšanu” HK Venta 2002 darbībai. Šāda “goda” izrādīšana, tik “nenozīmīga” jautājuma skatīšana domes sēdē, ir reta parādība, jo ierasti viss notiek klusi un slepeni.

Šoreiz bija savādāk – valdošie gadiem mērīja, pētīja un ar “dziļu nožēlu” secināja, ka HK Venta 2002 ir taisnība – Ventspils pašvaldības atbalsts ir bijis stipri nepietiekams. Jelgavas, Liepājas, Rīgas atbalsts līdzīgām struktūrām ir vairākas reizes lielāks par Ventspils iespēto. Nožēlojami, bet, lai nonāktu pie šādas atziņas, valdošajiem vajadzēja astoņpadsmit gadus, nebeidzamus aprēķinus un pseido ekspertu sapulces, kuras nodokļu maksātājiem izmaksāja vairākus desmitus tūkstošus. Viņi labi zina, ka pēdējā laikā Ventspils bērnu un jauniešu hokejam ir radījuši arī būtiskas finansējuma piesaistes problēmas. Apzinoties, ka piešķiramā summa ir niecīga pašu radīto seku kompensācija, tika pieņemts lēmums jautājumu skatīt domes sēdē, to pasniedzot kā būtisku atbalsta palielināšanu, šādi ciniski manipulējot ar sabiedrisko domu.

ZAUDĒTĀS IESPĒJAS

Šī nebeidzamā nekompetences, birokrātijas, manipulēšanas un muļķošanas procesu rezultātā, Ventspils ir zaudējusi neskaitāmas iespējas:

• būt pirmajiem, izveidojot pieprasītu bērnu un jauniešu hokeja sistēmu, kura integrēta vispārizglītojošā izglītības (vidusskola, tehnikums, augstskola) sistēmā;

• būt pirmajiem, izveidojot augstskolas virslīgas komandu, šādi nodrošinot augstskolu ar studēt un sportot gribošiem studentiem;

• būt pirmajiem, jēgpilni sakārtojot šim sportam nepieciešamo sporta infrastruktūru, lai to varētu arī pārdot (iznomāt) dārgām vasaras nometnēm, efektīvām un pieprasītām sacensībām – komercturnīriem;

• būt pirmajiem, izveidojot jēgpilnu bērnu profilaktiski-fizioterapeitisko sistēmu;

• noturēt Latvijas U-18 hokeja izlases treneri Oļegu Sorokinu un Ventspilī izveidot jauniešu izlašu vienu no bāzes komandām, kura varēja spēlēt OPTIBET līgā. Šāda iespēja, samērā lēti iegūt Ventspilī jauniešu virslīgas komandu, bija realizējama, ja pilsētas vadība būtu atsaukusies piedāvājumam un uzsākusi sarunas;

• būt par treniņu, pārbaudes spēļu un turnīru sabraukumu vietu Latvijas izlases U-18 un U-20 komandām. Diemžēl Ventspils atbildīgo amatpersonu apzinātas ļaunprātības dēļ piesauktās iespējas netiek realizētas, šādi atsakoties arī no būtiska pienesuma pilsētas ekonomikai. Viss līdz šim iespētais ir balstīts uz hokejistu, to vecāku ticību mērķim, entuziastu fanātisku darbu un Ventspils komercuzņēmumu atbalstu – ko pašvaldība tā īsti nekad nav novērtējusi. Iespējams, iemesls šādai rīcībai ir pilsētas vadības atziņa, ka viņu varējums, vadot un pārvaldot sporta organizācijas, ir būtiski neefektīvāks. Man tiek ieteiks vērsties pie Izglītības un zinātnes ministra, labi apzinoties, ka attīstīt tieši bērnu un jauniešu sportu ir viņu primārs pienākums. Mēs – HK Venta 2002 valde, sporta veidu attīstām sabiedriskā kārtā, faktiski veicot pašvaldības, Olimpiskais centrs Ventspils (OC), Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) pienākumus.

KĀ PIEPILDĪT OC BŪVI AR PILNVĒRTĪGU SATURU?

Pašvaldībai un LOK piederošo OC ledus halli Ventspilī ekspluatācijā nodeva 2000.gadā. Šogad, kad svinam ledus halles pilngadību, diemžēl nākas secināt, ka izveides un uzturēšanas izmaksu ziņā dārgo ledus halli, tās īpašnieki ir izmantojuši gaužām neefektīvi un pavirši.

No vienas puses, mums būtu jāpriecājās, ka Ventspilī ir samērā moderna ledus halle (ja neskaita servisa telpas, kuras ir morāli un fiziski novecojušas), no otras puses, līdzšinējā saimniekošana ir raksturojama – nožēlojami. Ledus hallē tiek attīstīti četri sporta veidi: visplašāk pārstāvētais, sacensībām bagātākais ir bērnu un jauniešu hokejs; vēl ir daiļslidošana, šorttreks un kērlings. Jāsaka, ka no visiem ledus sporta veidiem, tikai šorttreks ir iekļauts sporta skolas SPARS programmā. Pārējie – bērnu un jauniešu hokejs un daiļslidošana atrodas klubu sistēmā, un tiek attīstīti privātās partnerības ietvarā.

Tā var daudz sekmīgāk attīstīt sporta veidu un piepildīt OC būvi ar pilnvērtīgu saturu, ja vien pašvaldība pildītu savas saistības. Ventspils pilsētas dome, LOK un OC nu jau astoņpadsmit gadus ir pretojušās nodrošināt pilnvērtīgu saturu pašas uzceltajā hallē. Liepājas, Jelgavas, Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu hokejam ik gadu piešķir attiecīgi no 300 000 līdz pat 700 000 EUR katra. Ventspils sporta pārvaldes un sporta skolas aprēķini rāda, ka sporta skolai SPARS bērnu un jauniešu hokeja struktūra, bez Junioru Attīstības līgas komandas, izmaksātu 375 000, eiro gadā. Diemžēl Ventspils pašvaldības šīgada summārais varējums ir: 79 859 eiro (143 346 eiro 2018. gada sākotnējais atbalsts + nesen piešķirtie 36 513 eiro – 100 000 eiro (zaudējumi, kurus valdošie ar saviem lēmumiem radīja attiecīgajam sporta veidam)). Protams, par faktisko situāciju, balsojumu Ventspils pilsētas domē, kurā valdošie atturējās piešķirt Ventspils bērnu, jauniešu un junioru hokejam adekvātu kompromisa summu, Lemberga propogandas mediji nerunā. Šie mediji nepiemin faktu, ka vienīgais, kurš pieņēma attiecīgo lēmumu, ir neviens cits kā tiesiski ierobežotais šefs (tā Lembergu dēvē viņa padotie).

Papildu nespējai nodrošināt pilnvērtīgu saturu ir jārunā arī par šīs celtnes apsaimniekošanas nacionālajām īpatnībām:

• pilnīga neieinteresētība savu klientu (sporta veidi) attīstībā;

• līdz kliņķim nolaista tehnika, kā dēļ ir nācies atcelt pat sporta pasākumus;

• pēc tualetes smakojošas sportistu ģērbtuves;

• mūsdienu prasībām neatbilstošās servisa telpas, apgaismojums, sportistu ģērbtuves;

• inventāra neatbilstoša ekspluatācija – gadiem nespējam uzbūvēt noliktavu, kurā būtu jāatrodas šortreka matračiem un kuru neatbilstošas atrašanās dēļ 2000.gadu vidū hallē notika ugunsgrēks. Kurš atbildēs, ja kāds no mazajiem šorttrekistiem stiepjot smago inventāru dabūs traumu?

• remonti, kuru izmaksas pārsniedz prātam neaptveramus ciparus – servisa telpu remonta izmaksas vairāk kā 1000 eiro/m2 ;

• iespējama naudas piesavināšanās, pieņemot no viesklientiem skaidru naudu par pakalpojumiem, kuri ne vienmēr tiek uzrādīti infrastruktūras noslodzes plānos un reizēm neatbilst faktiskajiem pakalpojuma izmantotājiem u.t.t. Ikviens kārtīgs saimnieks, ceļot būves, skaidri apzinās – īstais darbs būs būves saturiskā aizpildīšana, tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas noskaidro objeka saturiskā aizpildījuma izmaksas un to segšanas varējumu. Kāpēc šo patiesību neievēro Ventspils pilsētas dome, iespējams, ir sadzirdams 31.augusta Ventspils pilsētas domes sēdes ierakstā, kurā visā krāšņumā parādās valdošo būtība un lietu izpratne.

Klausīties no 06:56 minūtes: https://www.ventspils.lv//files/audio/ domessedes/2018/31082018/180831_001. WAV

P.S. Lemberga arguments, neiedalot pietiekamu atbalstu: Rīga, Liepāja, Jelgava ir lielākas pilsētas. Vai atziņa par pilsētas lielumu ir ņemta vērā, svinot svētkus, ceļot koncertzāles, pērkot pasaulē lielākās klavieres? Būtu ļoti skumji, ja jaunajai mūzikas skolai un tās klientiem būtu jāpiedzīvo tāds pats liktenis, kādu nu jau astoņpadsmit gadus piedzīvo ledus halle un tās mazie klienti.

Mums, ventspilniekiem, ir tiesības saņemt visiem pieejamus kvalitatīvus pakalpojumus, kuru kvalitāte nedrīkst būt zemāka, kā radītās infrastruktūras kvalitāte. Domei ir pienākums to nodrošināt.

Autors: Aivis Landmanis, HK Venta 2002 valdes loceklis

  • Dons Bons

    OC ir drūmākais otkatu kantoris. Iesaistīti ir punduris un visi viņa vietnieki. To zin visi. Viņiem ir vienalga, ko celt – galvenais dabūt otkatu. Ne tam Puzes ķēmam, ne viņa vietniekiem interesē, kas notiek pēc tam. Ja kāds noticēja un sāka nodarboties ar sportu – pats vainīgs. Visi OC objekti strādā ar zaudējumiem, ne jau tikai ledus halle. Jo nav maksātspējīgs pieprasījums. “Lembergs esot saimnieks” – šo te var pateikt tikai apmaksātie troļļi. Tāds cirvis, kāds ir L., vēl ir ilgi jāpameklē.