Lai arī šis gads Latvijā var kļūt par siltāko visā novērojumu vēsturē, tomēr saules trūkumu ziemā un ātro krēslas iestāšanos neviens nav atcēlis, un līdz ar to arī tumšā laika pavadoni – depresiju. Arī Covid-19 pandēmija un ar to saistītās negācijas garastāvokli neuzlabo. Tomēr ir daži knifi, kuri gada tumšos un aukstos mēnešus ļauj pārlaist vieglāk.
Kāpēc tumšais laiks izraisa sagurumu, apātiju, depresiju? Lieta tā, ka gaisma un tumsa uz organismu iedarbojas ļoti atšķirīgi. Ja saules gaisma stimulē serotonīna izstrādi, kas mazina stresa iedarbību un uzlabo garastāvokli, tad tumsa izsauc melatonīna izstrādi. Šis hormons ideālā variantā regulē mūsu bioloģisko pulksteni un emocijas, tādējādi ļaujot labi izgulēties un “izlīdzinot” garastāvokli. Taču, ja melatonīna organismā saražots pārāk daudz, tas izraisa nepārtrauktu miegainību, apātiju, nogurumu un sezonai raksturīgo traucējumu, ko tautā mēdz saukt par “ziemas depresiju”. Šim stāvoklim raksturīga arī uzbudinātība, izklaidība, tieksme pēc saldumiem un miltu ēdieniem, un kā sekas tam visam – svara pieaugums.
Fototerapija un fiziskās aktivitātes
Vislabāk pret ziemas depresiju palīdz fototerapija, proti, 1–2 nedēļas katru dienu no pusstundas līdz divām stundām ieteicams atrasties pilnas dienasgaismas spektra lampas iedarbības zonā. Pilnīgi pietiek tās tuvumā nodarboties ar savām lietām. Spilgtas gaismas ietekmē smadzenes sakārto diennakts miega un nomoda ritmu, tajā skaitā melatonīna ražošanu. Rezultātā pakāpeniski uzlabojas garastāvoklis un mazinās citi sezonālās depresijas simptomi.
Nedrīkst aizmirst arī par sportiskām aktivitātēm, kuras lieliski palīdz aizbaidīt nīgro omu. Katru dienu gaišajā laikā vismaz pusstundu ieteicams uzturēties laukā. Lieliski ja var pikoties, slēpot, slidot, velt sniegavīru u.tml. Ja siltās ziemas dēļ šie tradicionālie prieki nav pieejami, kā tas vismaz pagaidām ir šogad, var doties pastaigās. Ar to būs pietiekami, lai asinīs nonāktu vairāk endorfīnu – hormonu, kas uzlabo garastāvokli.
Uzturs “depresīvajā” laikā
Ziema noteikti nav īstais laiks, lai “sēstos” uz strikti ierobežojošām diētām, jo tādējādi jau tā nogurušais organisms tiks vēl vairāk novājināts. Ja vēl līdz Ziemassvētkiem gribas tikt vaļā no sazin kā “uzēstās riepas”, labākais veids ir sportiskas aktivitātes un atteikšanās no saldumiem un pārmērībām miltu ēdienos. Savukārt no ogļhidrātiem, kas veicina serotonīna izstrādi, atteikties nevajadzētu. Tikai konfekšu un bulciņu vietā labāk pievērsties riekstiem, medum, banāniem. Vēl ieteicama putnu gaļa, piens, dateles un zaļie lapu dārzeņi. Tie organismam palīdzēs sintezēt par laimes hormonu dēvēto serotonīnu.
Nāks tikai par labu, ja katru dienu izdzersiet pa vienai, divām glāzēm mežrozīšu uzlējuma, trīs reizes dienā apēdīsiet pa ēdamkarotei medus, vai divas reizes dienā pa kapsulai bišu māšu peru pieniņu (kurss – 20 dienas).
Aizdzīt nogurumu un uzlabot omu
Aizdzīt nogurumu palīdzēs roku pirkstu un plaukstas centra kārtīga izberzēšana, kā arī nelielas bumbiņas ripināšana starp plaukstām. Pirkstus saāķē un plaukstas berzē vienu gar otru, līdz tās kļūst siltas – tas aktivizē par labu garastāvokli atbildīgos neiromediatorus.
Vēl jāņem vērā, ka gada tumšie mēneši nebūt nav īstais laiks, lai tērptos tumšās drēbēs. Tieši pretēji – jācenšas, lai ikdienas apģērbā, kosmētikā, mājas traukos būtu košas krāsas. Piemēram, Skandināvijas valstu iedzīvotāji no depresijas glābjas, valkājot baltas drēbes, kā arī uzturoties telpās ar baltām vai vismaz gaišām mēbelēm un sienām.
Ziemas depresijas tests
To, vai esat pakļauti ziemas depresijai, palīdzēs noskaidrot neliels tests. Jo vairāk būs apstiprinošu atbilžu, jo lielāka iespējamība, ka tepat jau viņa ir…
1. Vai no oktobra līdz martam jums ir grūtāk tikt galā ar saviem parastajiem pienākumiem?
2. Vai jūtaties kā salauzts un noguris, ja no rītiem neizdodas pagulēt kādu lieku stundiņu?
3. Vai ziemas laikā ēdat vairāk miltu ēdienus un saldumus?
4. Vai ziemas laikā pieņematies svarā vairāk par 1,5 kilogramiem?
5. Vai tās izmaiņas, kas ar jums notiek ziemā, ievēro arī tuvinieki un kolēģi?
6. Vai ziemu gaidāt ar skumjām un bailēm?
30.12.2020. / Autors: Rita Krasta / Foto: Pixabay
