Nocenotu preču iegāde, lētāku preču un pakalpojumu meklējumi un biežākas maltītes mājās – tās ir izplatītākās stratēģijas, kā Latvijas iedzīvotāji cenšas ietaupīt, lai mazinātu straujā cenu kāpuma radīto triecienu, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījumā iegūtie dati, informē institūta eksperte Evija Kropa.
Visbiežāk pielāgošanās jaunajām cenām likusi mainīt tieši iepirkšanās paradumus – 64% respondentu norāda, ka vairāk nekā iepriekš pievērš uzmanību preces cenai un izvēlas tādas preces, kam piemērotas atlaides vai akcijas.
Nākamā populārākā stratēģija, ko piekopj 38% iedzīvotāju, ir pāreja uz lētāku zīmolu precēm un pakalpojumiem. Trešdaļa jeb 34% taupa līdzekļus, retāk dodoties uz restorāniem un kafejnīcām, mazāk izmantojot ēdienu piegādes pakalpojumus un biežāk maltītes ieturot mājās.
Kopumā inflācija savus paradumus likusi pārskatīt un mainīt 87% Latvijas iedzīvotāju.
Kā liecina iegūtie dati, aizvien biežāk cilvēki uzņemas noteiktas lietas paveikt pašu spēkiem, nevis maksāt par to pakalpojumu sniedzējam: trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka paši ķērušies pie dažādiem remontdarbiem, mājas vai dārza labiekārtošanas, mazdārziņa iekopšanas.
Savukārt laiku pa laikam novērotie tukšie veikalu plaukti atsevišķās preču kategorijās apstiprina vēl vienu pieeju, ko piekopj Latvijas iedzīvotāji, lai saglabātu finansiālu līdzsvaru pieaugošās preču dārdzības apstākļos: 27% atzīst, ka iespēju robežās veido preču rezerves, lai vēlāk par tām nebūtu jāmaksā vairāk.
«Kaut arī vidējā darba alga ir palielinājusies, katra indivīda personīgā finanšu situācija ir ļoti izaicinoša, jo tik strauju cenu kāpumu, kāds tas ir pašlaik, jūt pilnīgi visi,» skaidro Kropa.
“Inflācija nešķiro – pensionārs vai cilvēks ar lieliem ienākumiem -, un ar šo situāciju katram jātiek galā iespēju robežās.”
Kropa skaidro, ka savu naudas lietu pārzināšanai un pārvaldīšanai ir liela nozīme, jo budžeta plānošana ļauj izvirzīt prioritātes un krīzes brīžos reaģēt iespējami ātri.
«Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka katras ģimenes budžets reiz var sasniegt to robežu, kad vairs nav, ko optimizēt. Tad jāņem vērā abi finanšu labklājības formulas mainīgie, t.i., izdevumi un ienākumi. Jālūko arī ienākumu palielināšanas virzienā, piemēram, meklējot papildu darba iespējas, apgūstot jaunas prasmes un piedāvājot tās darba tirgū, pieprasot mājsaimniecībai pienākošos pabalstus u.tml.,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte.
Kropa skaidro, ka savu naudas lietu pārzināšanai un pārvaldīšanai ir liela nozīme, jo budžeta plānošana ļauj izvirzīt prioritātes un krīzes brīžos reaģēt iespējami ātri.
“Jaunā apkures sezona nebūt nav aiz kalniem – tas ir vien dažu mēnešu jautājums. Cik vien iespējams, šim periodam arī ir savlaicīgi jāgatavojas, jau tagad veidojot naudas rezerves.”
«Vasaras mēneši komunālo maksājumu ziņā ir mazāk noslogoti, tāpēc iespēju robežās būtu jāatliek līdzekļi rudens un ziemas periodam. Arī papildu ienākumu gūšanai vasara ir labākais laiks. Tomēr ir noteiktas iedzīvotāju grupas, kurām šie risinājumi nebūs noderīgi – izdevumi ir optimizēti līdz izdzīvošanas minimumam, un gūt papildu ienākumus neļauj veselības stāvoklis. Šādos gadījumos būtiski gan proaktīvi sazināties ar pakalpojumu sniedzējiem par iespēju sadalīt vai atlikt maksājumus, gan apzināt sociālā atbalsta iespējas vietējā pašvaldībā un valsts līmenī,» uzsver Evija Kropa.
Aptauja par iedzīvotāju piekoptajām stratēģijām veikta 2022.gada jūnijā, internetā aptaujājot 1 003 Latvijas iedzīvotāju 18–74 gadu vecumā, informē Kropa.
15.07.2022. / Autors: BNN / Foto: Pexels
