Kā atpūtās Vasarnīcu ielā, vēsta Stellas Lindenbergas stāstījums

0
0

Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī iekārtotā izstāde “Vasarnīcu iela” iepazīstina ar šīs ventspilniekiem nozīmīgās ielas ēkām, dzimtu vēsturēm un arī atpūtas vietām.

Ventspils muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Stella Lindenberga izpētījusi kādi zīmīgi pieturas punkti Vasarnīcu ielā reiz bijuši un – saglabājušies cauri laikiem. Par to kā Esplanāde pārtop 1.Maija laukumā, kā krogi pārtop bufetēs un, kur uzceļ pieminekli kosmonautam J.Gagarinam.

Zvejnieku krogi

Tā tos sauc tautas valodā. Ar oficiālo nosaukumu “bufete” vairāki tādi tiek atvērti 1950. gadu sākumā. 

1946.g. dibināts zvejnieku artelis “Sarkanā bāka”. Zvejnieku darba ikdiena sākas un beidzas Ostgalā. Ņemot to vērā, šeit un arī Vasarnīcu ielā tiek atvērtas vairākas vietas, kur katrā laikā var dabūt iedzert un uzkost.

1952. g. priedēm apaugušajā Vasarnīcu un Kroņa ielas stūrī, ar fasādi pret Vasarnīcu ielu, uzceļ koka celtni – bufeti, kuras priekšā pāris galdiņu, var nopirkt grādīgos dzērienus un uzkožamos. Drīz šī vieta dabū nosaukumu Betlēme. Varbūt tāpēc, ka pēc piedzeršanās te atkal augšāmceļas un dodas mājup? Pēc kāda laika skats ar piedzērušiem ielas malā pilsētas iedzīvotājiem liekas pārlieku piedauzīgs, un krogu, kas būvēts tā, lai būtu viegli pārvietojams, ievelk dziļāk priedēs. 

Gandrīz pa diagonāli pretī, Lielā prospekta un Vasarnīcu ielu stūrī, atradās t.s. Garais krogs – pagara, zaļi krāsota koka ēka ar fasādi pret Vasarnīcu ielu. 1972.g. tajā vietā uzstādīts piemineklis pirmajam padomju kosmonautam J. Gagarinam. Vēlāk šai ēkā iekārto pārtikas veikalu. Bet kroga ēka sākotnēji bijusi Reizona muižiņas ēka. Muižiņa un tās zeme 1921.g. nonāk pilsētas teritorijā un pilsētas pašvaldības īpašumā.

Vasarnīcu un Jūras ielas krustojuma tuvumā bija Zaļais kiosks un Baltais kiosks, kuros bez degvīna var dabūt arī konfektes, limonādi, papirosus un cigaretes, vasarā arī saldējumu. Šie kioski nav saglabājušies. 

Visas šīs tirdzniecības vietas bija zvejnieku arteļa īpašumā, tā kā kaut ko no zvejniekiem izmaksātajām tiem laikiem lielajām algām tas dabū arī atpakaļ.

1954. g. Vasarnīcu un Līvu ielas stūrī tiek atklāts restorāns “Baltika” – tas jau ir tolaik lepnākais krogs pilsētā. 

Esplanāde 

Nosaukumu Esplanāde laukumam starp Vasarnīcu, Jūras, Puškina un Rīgas ielām pilsētas valde piešķir 1930. gadā. Ventspilnieki šo nosaukumu lieto sen pirms oficiālās nosaukuma došanas, jo vēsturiski tā arī ir Esplanāde – militāri stratēģisks objekts, neapbūvējama josla starp nocietinājuma valni un Ventas krastu. Blakus esošais laukumiņš starp Jūras, Vasarnīcu, Puškina ielām un Lunaparku iegūst nosaukumu Esplanādes apstādījumi. Pēc K. Ulmaņa valsts apvērsuma 1934.gada 15. maijā, laikam taču vadonības ideju iespaidā, šī vieta 1936.gadā iegūst nosaukumu – Vienības laukums, un tiek likvidēts nosaukums Esplanādes apstādījumi. Vietas nosaukums mainās padomju, vācu un atkal padomju okupācijas gados: 1940.g. – 1. Maija laukums, 1941.g. – Esplanāde, un pēc 2. pasaules kara – atkal 1. Maija laukums. Visos laikos šeit notikušas militārās parādes, propagandas pasākumi un attiecīgo valstu nozīmīgu dienu publiska atzīmēšana. 1989.gadā laukumam atdod tā senāko nosaukumu. Pie Vasarnīcu ielas var apskatīt senos nocietinājumus Zviedru valni. Nocietinājumi veidoti Kurzemes hercogistes pastāvēšanas laika beigās – 18.gs. Toreiz Ostgala vietā pletās tukšs smilšu laukums, bet uz Ventas pusi – līdz pat 1970. gadiem neapbūvētā Esplanāde, kur pašlaik atrodas Ventspils pilsētas dome. 

Gūtšmitu muižiņa 

Gūtšmiti – sena un bagāta vācu patriciešu, tirgotāju dzimta, kam piederēja arī greznā savrupmāja Kuldīgas ielas galā. Dzimta uz ilgiem gadiem iznomā zemi starp Vasarnīcu ielu – Zviedru valni – Puškina ielu un Lielo prospektu. Muižiņas zeme tiek lauksaimnieciski izmantota līdz pat Pirmajam pasaules karam. Saimniecības ēka saglabājusies līdz 20. gs. vidum. 

20. gs. 20. – 30. gados laukums pieder diviem īpašniekiem, laukumam tiek dots nosaukums Lunaparkstātad, vieta atpūtai un izklaidei. Dažādi sporta un izklaides pasākumi, piemēram, balles tur šajā laikā arī notiek. Kādreizējā muižiņas ēkā darbojas bufete.

1950. gados šo teritoriju sāk apbūvēt. Muižiņu nojauc 1970. gados. 

Raizona muižiņa 

Lai arī 19. gs. sākumā – vidū bagātie vācu tirgotāji iznomā valsts zemes gabalus aiz pilsētas robežas, tomēr tās ciešā tuvumā, un iekārto tur piepilsētas muižiņas. Līdz ar to šīs vietas vēl 20. gs. sākumā paliek neapbūvētas, vēlāk tās nonāk pilsētas teritorijā un vai nu tiek apbūvētas, vai izveidotas par publiskām pilsētnieku atpūtas vietām.

Raizona (Rezonga) muižiņas teritorija savulaik bija teritorija starp Vasarnīcu, Pētera, Katoļu ielām un Lielo prospektu. 20. gs. sākumā šo kokiem apaugušo laukumu sauc par Vārnu birzi. Otrs nosaukums – Klēvezāla gabals, acīmredzot pēc zemes gabala nomnieka uzvārda. 

1921.g. pēc pilsētas robežu ievērojamās paplašināšanas to iekļauj pilsētas teritorijā. 1923.g. to īpašumā iegūst pilsētas valde. Teritoriju sāk iekopt, nosauc par Pilsētas parku, un atver ventspilniekiem kā sarīkojumu vietu. 1930. gadā to pārdēvē par Atpūtas dārzu. 

1930. gados Atpūtas dārzs tiek labiekārtots – uzbūvē estrādi ar sēdvietām, celiņu tīklu, deju grīdu un iekārto apstādījumus. Bijušās muižiņas ēka kalpo par bufeti līdz pat 20.gs. 50.gadiem.

Atpūtas dārzā notiek gan izklaidējoši pasākumi, gan plašāki tautas svētki, gan klasiskās mūzikas koncerti. 1930. gadu beigās ļoti populāri bija vasaras sezonā notiekošie simfoniskās mūzikas koncerti ar ievērojamu izpildītājmākslinieku piedalīšanos. 

Arī padomju varas gados Atpūtas dārzā notiek dažādi kultūras pasākumi un padomju tradīciju svētki. 1968.gadā dārzu pārdēvē par Gagarina parku, 1972.g. šeit uzceļ pirmā padomju kosmonauta J. Gagarina pieminekli. Laikiem mainoties, 1989.g. šī vieta atgūst Atpūtas dārza nosaukumu, ko diemžēl 2001.gadā nomaina pret tagadējo – Bērnu pilsētiņa. Bērnu atrakciju parku atklāj 2000. gadā. 

 

11.03.2021. / Autors: Ventspils muzejs / Foto: Pirmā estrāde Atpūtas dārzā – toreiz saukta par Vārnu birzi. 1925-26.g. Ventspils muzeja krājums