Ekonomiste: Kokrūpnieki izvelk eksportu plusos

0
955

Apstrādes rūpniecības ražīgais sniegums pērnajā rudenī ir beidzot atspoguļojies arī eksporta sniegumā. Aizgājušā gada novembrī eksportētās produkcijas vērtība pieauga par 3,4%, salīdzinot ar 2015. gada novembri. Eksporta apjomi ir auguši straujāk, jo ražotāju cenas eksportam joprojām bija zemākas nekā gadu iepriekš, uzsver Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Nozaru griezumā vislielāko devumu eksporta vērtības pieaugumam pagājušā gada novembrī nodrošināja kokrūpnieki, kuriem galvenais noieta tirgus joprojām bija Lielbritānija. Brexit balsojuma ietekme pērnā gada otrajā pusē ir bijusi ļoti nosacīta, un pieprasījuma kritums netika novērots, komentārā eksperte. Kopējai eksporta vērtībai pakāpties augstāk ļāvis arī pieaugums sauszemes transportlīdzekļu, mēbeļu un farmācijas produktu eksporta vērtībā. Savukārt, eksporta vērtību uz leju visvairāk pavilka graudu eksports.

2016.gada graudu kopraža laika apstākļu ietekmē bija mazāka un kvalitātes ziņā sliktāka nekā 2015.gadā. “Sliktākas kvalitātes dēļ 2016. gada ražas realizācijas cena bija zemāka, kas, visticamāk, ietekmēja arī graudu eksporta vērtību novembrī. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos arī novembrī turpināja samazināties vairāku reeksporta produktu kategoriju – naftas produktu, elektroiekārtu un mehānismu – eksporta vērtība,” skaidroja ekonomiste.

“Ja atskatāmies uz pērno gadu, tad gada 11 mēnešos eksporta vērtība bija samazinājusies par 1,1%, salīdzinot ar to pašu periodu 2015.gadā. Kritumu noteica samazinājums tādu reeksporta preču kategoriju kā naftas produktu un elektroiekārtu un mehānismu eksporta vērtībā. Atbilstošajā laika posmā ražotāju cenu indekss samazinājās par 1,7%, kas ir straujāk nekā eksporta vērtības kritums. Tas liecina par to, ka, neskatoties uz sīvo konkurenci ārējos tirgos, vietējie ražotāji ir spējuši kāpināt eksporta apjomus,” sacīja ekonomiste.

“Lai gan izskatās, ka 2016.gadā kopumā eksporta vērtība būs nedaudz samazinājusies, 2017.gads jau būs labāks,” prognozē Buceniece.

Šajā gadā preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās nodrošinās straujāku eksporta vērtības izaugsmi nekā pērn. Eiro vērtības vājināšanās varētu sekmēt eksporta apjomu pieaugumu uz tirgiem ārpus eiro zonas. Tomēr populisma noskaņojums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas eksporta izaugsmes tempus ierobežos. Lai nodrošinātu eksporta kāpumu, ir svarīgi celt konkurētspēju, apgūstot jaunus tirgus un ceļot Latvijā ražoto eksporta preču pievienoto vērtību.