Šobrīd cilvēku informēšana par politiķu izteikumiem saistībā ar situāciju uz Ukrainas robežas un pašā Ukrainā balansē ar cilvēku biedēšanu, tomēr laikam šoreiz nav nedz ideālas, nedz nepareizas stratēģijas, kā rīkoties. Tā sarunā ar portālu BNN pauž Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Viņš piekrīt, ka viens no Krievijas mērķiem ir destabilizēt Ukrainas situāciju, vājināt ekonomiku, radīt paniku. «Ja nepārtraukti tiek runāts, ka nākamajā dienā Ukrainā sāksies karš, tad diez vai investoriem ir vēlme ieguldīt naudu valsts ekonomikā. Ja tas turpinās ilgstoši, tad Ukrainas tirgus ekonomika un labklājība tiek palikta «zem sitiena».»
«Amerikāņi, [sakot, ka kuru katru dienu var sākties karš Ukrainā], cenšas, lai draudi nepārvērstos par reālu uzbrukumu, asins izliešanu,» vērtē politologs.
Viņš uzskata, ka pašlaik varianti nav pārāk optimāli. «Ir jāizvēlas starp slikti un vēl sliktāk. Iespējams, šis ir slikts variants, un rada jautājumus par Ukrainas ekonomisko izaugsmi, iespējām attīstīties. Taču tajā pašā laikā pastāv variants, ka izraisītos liela mēroga konflikts ar asins izliešanu.»
Sprūds arī uzskata, ka ASV publiskie izteikumi balstās uz izlūkdienestu iegūto informāciju un Džo Baidens apzināti runā par iespējamu karu, mēģinot preventīvi atturēt Putinu no tā, ko viņš varbūt ir plānojis. «Tāda šobrīd ir ASV pieeja tam. Domāju, ka Krievija dod visas iespējas, lai šāda informācija kļūtu publiska.»
Runājot par ES sankcijām, Sprūds teic, ka, viņaprāt, tas ir «attīstošs stāsts», proti, ES nevar nereaģēt uz notiekošo. «Mēs līdz galam vēl nezinām, ko Krievija darīs un kādu soli spers kara virzienā — atpakaļ, uz sānu? Šobrīd mēs varam minēt dažādus scenārijus.»
«Ja runājam par sankcijām, tad katram scenārijam pretī ir kaut kāds potenciālais rīcības scenārijs, arī sankciju pakete. Mēs absolūti nevaram nereaģēt, ja notiek šāds starptautisko tiesību, teritoriālās suverenitātes un integritātes pārkāpums. Šeit nereaģēt vienkārši nav iespējams,» uzsver Sprūds.
Viņš norāda uz to, ka visām Eiropas valstīm jābūt solidārām attiecībā uz sankciju ieviešanu, kā arī «jāatrod tas pareizais signāls, kas tiešām «iekož» [Krievijai] un parāda, kā šāda rīcība vienkārši nedrīkst palikt bez sekām, jo tas absolūti parādītu vājumu, vienaldzību, neieinteresētību». «Ilgtermiņā tas būtu slikti Eiropai, bet vispirms jau pašai Ukrainai. Sankcijas ir kā potenciāla konflikta novēršana Ukrainas teritorijā, gan arī instruments, lai konflikts, «apetīte» nerastos vēl lielāka. Līdz ar to, par to vispirms ir Eiropas valstīm savstarpēji jāvienojas.»
«Jāatceras, ka konfrontācijas un eskalācijas, potenciālos kara draudus tomēr ir izvēlējusies Krievija. Te vienkārši nav variantu, kā darīt.»
Runājot par cilvēku noskaņojumu, Sprūds vērtē, ka paši ukraiņi uz notiekošo lūkojas salīdzinoši mierīgāk un ir rezervētāki. «Viņiem ir sava veida pieradums dzīvot kara ēnā jau astoņus gadus. Nevar gan arī bezgalīgi dzīvot kara un šantāžas ēnā. [Valstij] ir arī jāattīstās, lai nedotu iespēju šantažējošai pusei panākt savu [nodomu] ar tādiem instrumentiem kā kara draudi.»
Politologs arī atzīmē, ka, salīdzinot ar Latviju, Ukrainai situācija ir daudz nelabvēlīgāka. «Ukraiņi var tiešā veidā paļauties tikai paši uz sevi un cerēt uz zināmu diplomātisko, finansiālo atbalstu no Rietumiem. Taču viņi nevar paļauties uz to, ka uzbrukums vienai valstij tiek uztverts kā uzbrukums visām pārējām, kā tas ir NATO [un Latvijas] gadījumā.»
23.02.2022. / Autors: Elizabete Mežule, BNN / Foto: Pixabay
