Nikolaja diena kaķīša dzirnavās

9. decembrī no plkst. 12.00-14.00 visi tiek aicināti uz Nikolaja dienu kaķīša dzirnavās Ventspils Livonijas ordeņa pilī, Jāņa ielā 17.

Kaķa gadu noslēdzot, šogad Livonijas ordeņa pilī ir skatāma Anitas Paegles zīmējumu izstāde “Kaķīt’s mans” un arī Nikolaja diena notiks kaķīša dzirnavās.

Uzstāsies Piltenes mūzikas skola, pasakas stāstīs Liepājas ceļojošais Beztemata cirks, cepsim piparkūkas no Kārumnieka mīklas un ābolus no Kalnarājiem, pie Rūķiem varēs darināt sīklietiņas dāvanām, uzzināt kādas bija eglīšu rotājumu vēsture un kopā ar muzeja pedagogiem radīt īpašos kaķus pils eglei. Arī Pilskrogs visas dienas garumā piedāvās īpašo svētku ēdienkarti bērniem.

Jūrnieku un tirgotāju aizstāvis svētais Nikolajs, kuram par godu Ventspilī ir nosauktas divas baznīcas un arī ikgadējie svētki Ventspils pilī – Nikolaja diena, ir arī tas pats, kurš aizsāka Ziemassvētkiem raksturīgo apdāvināšanās tradīciju, jo reiz slepus apdāvināja kāda nabadzīga vīra meitas, lai arī tām būtu pieklājīgs līgavas pūrs. Tādēļ, tuvojoties Ziemassvētkiem, Ventspils muzejs aicina Nikolaja dienu pavadīt kopā, radoši darbojoties!

Ieeja ar muzeja ieejas biļetēm, taču, ja sestdien uz pasākumu atnāksiet ar uzzīmētu kaķi, zīmējums būs kā ieejas biļete un vienu no mākslas darbiem arī izlozēsim!

 

8.12.2023. / Autors: Ventspils muzejs / Foto: Ventspils muzejs

Ventspils muzeja lasītavā: Ventspils sadzīves pakalpojumu šuvējas – piegriezējas Malles Rozenšteinas atmiņu stāsta fragments

Ventspils muzejs Livonijas ordeņa pilī aicina apmeklētājus apskatīt izstādi “Ventspilnieces drēbju skapis 20.gs. 50.-80.gadi”. Izstāde pārsteigs ne tikai ar apbrīnojamām modes tendencēm, audumiem un aksesuāriem, bet arī ar kolorītām Ventspils šuvēju atmiņām.

Piedāvājam nelielu ieskatu šuvējas – piegriezējas Malles Rozenšteinas atmiņās par darba gaitām Ventspils sadzīves pakalpojumu kombināta modes ateljē 1970.gados:

“Algas bija mazas. Šuvējām liela alga skaitījās, ja viņas nopelnīja 150 rubļus. Ja darbi bija sarežģītāki, tad tādu algu nevarēja nopelnīt. Piegriezējām maksāja vairāk, es nopelnīju apmēram 220 rubļus. Bet, lai to nopelnītu, vajadzēja palikt strādāt virsstundas, 8 stundu laikā nevarēja pat izpildīt plānu.  Lai nopelnītu vairāk, gandrīz visas mēģināja šad tad palikt pēc darba laika un šūt savām privātām “kundēm”. Tas gan bija stingri aizliegts. Ja šuvēja tika pieķerta ar haltūru,  atbildību nesa piegriezēja.

Haltūras slēpām rūpīgi, lai neiekristu kādam acīs, jo mūs regulāri “purināja” priekšniecība – negaidīti un pēkšņi ienāca kantora kolektīvs, pārmeklēja mūsu atvilktnes, kur turējām oficiālo pasūtījumu auduma gabalus, izpurināja pat lielākus drēbju atgriezumus, pārbaudīja, vai visiem darbiem, kas karājās uz stieņa, bija pasūtījuma kvītis piespraustas ar piegriezējas un mākslinieces Dzidras Burkes parakstiem. Tika pārmeklēti mūsu personīgie mēteļi, varbūt kādā piedurknē tomēr būs ķēriens. Kādreiz tomēr neatrada, jo kā jau vienmēr notiek, bija informācijas noplūde. Par pārbaudi zinājām jau laikus un spējām būt radoši (mums palīdzēja gan mehāniķis Augusts, gan galdnieki, kuru darbnīca bija pagalmā, kur ne viena vien šuvēja panikā skrēja noglabāt savu sainīti). Ja haltūru atrada, to atņēma un šuvējai izteica rājienu. Citreiz gan izdevās apsolīt, ka nekas tāds vairāk nenotiks, un gadījums tika noklusēts…  līdz nākamajai reizei.  Arī mūsu vadība reizēm bija saprotoša.

Vienā kārtējā kratīšanās reizē, kad cehā atkal ienāca vadība, šuvēja L., kurai bija asa mēle, piecēlās, ieņēma kareivīgu pozu un kliedza: “Vai jums nav kauna? Bezstrādes ienākums! (tā oficiāli dēvēja haltūru) Pa dienu es te raujos melnās miesās par kapeikām, bet nauda man sanāk labi, ja maizei, un naktī, kad jūs mājās saldi guļat un skaļi p…, es šuju, lai sanāktu arī kāda desas šķēle, par luņķi nerunājot. No rīta pusseptiņos atkal esmu darbā. Mēs jums pelnām naudu. Taisieties ārā un aši!”

Lieta bija tāda, ka OBHS (PSRS sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa) bija pienākums izskaust bezstrādes ienākumus. Un ja tad OBHS atrastu kādu haltūru t.i. bezstrādes ienākumu, vadībai būtu gals. Tātad – ateljē vadībai bija uzlikts veikt preventīvus pasākumus, lai pildītu PSKP lēmumu-  izskaust bezstrādes ienākumus.

Tāda tā dzīve bija.”

 

8.12.2023. / Autors: Ventspils muzejs, Māra Dāvida / Foto: Ventspils muzejs

Katra piektā sieviete Latvijā pēc laulībām savu uzvārdu nemaina

Latvijā 19% sieviešu pēc laulībām nemaina uzvārdu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz apkopotajiem datiem par Latvijā noslēgtajām laulībām 18 gadu periodā – no 2004. līdz 2022.gadam.

Apkopotie dati liecina, ka Latvijā ik gadu noslēdz vairāk nekā 10 000 laulību, tostarp 2022.gadā Latvijā tika reģistrētas 11 848 laulības. 2023.gada sākumā Latvijā 49,1% pilngadīgo vīriešu un 41,2% sieviešu bija precēti.

CSP vēsta, ka jo vairāk sievietei ir gadu laulības slēgšanas brīdī, jo lielāka ir iespēja, ka pēc laulībām viņa uzvārdu nemainīs. No sievietēm, kuras ir vecumā no 20 līdz 29 gadiem, 10% izvēlas nemainīt uzvārdu, 40-49 gadu vecumā 31% patur līdzšinējo uzvārdu, 50-59 gadu vecuma grupā līdzšinējo uzvārdu patur 54% sieviešu, 60-69 gadu vecumā uzvārdu nemaina 78%, bet vecumā no 70 gadiem – 88% sieviešu.

Visbiežāk sieviete maina uzvārdu, ja vīrs ir vienaudzis vai vecāks, taču, ja vecāka ir sieva, palielinās varbūtība, ka sieviete uzvārdu nemainīs.

Uzvārda saglabāšanas varbūtība it īpaši palielinās, ja sieva ir vismaz par desmit gadiem vecāka par vīru – 35% sieviešu, kuras par vīru ir 10-14 gadus vecākas, nemaina uzvārdu. Taču visbiežāk sieviete saglabā līdzšinējo uzvārdu, ja vīrietis ir daudz jaunāks par viņu, proti, ja ir vairāk nekā 20 gadu starpība.

Dati arī liecina, ka visretāk uzvārdu pēc laulībām saglabā latvietes (15%) un rumānietes (13%), bet visbiežāk – uzbekietes (76%), jo, pēc CSP vēstītā, tradicionāli uzbekiem ir pieņemts, ka sieva pēc laulībām patur savu uzvārdu, bet bērniem tiek dots tēva uzvārds.

Arī vīra tautība ietekmē lēmumu mainīt vai nemainīt uzvārdu pēc laulībām, min statistikas pārvaldē, piebilstot, ka visbiežāk pēc laulībām sievietes saglabā savu uzvārdu, ja vīrs ir romu tautības (58%), bet visretāk, ja vīrs ir latvietis (15%). Ja laulības ir divu romu tautības personu starpā, tad iespēja, ka sieviete uzvārdu nemainīs, ir vēl augstāka (66%).

Tāpat dati liecina, jo vairāk sievietes nopelna, jo lielāka ir iespēja, ka pēc laulībām viņa saglabās līdzšinējo uzvārdu. Līdz vidējai mēneša neto darba samaksai 999 eiro mēnesī uzvārda saglabāšanas īpatsvars ir līdzīgs, taču sievietēm ar neto ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī tas pieaug. Teju katra ceturtā jeb 27% sieviešu, kuru mēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas pārsniedz 1500 eiro, izvēlas paturēt savu uzvārdu, stājoties laulībā.

Vienlaikus dati arī liecina, ka ik gadu aptuveni 2% vīriešu pieņem laulātās uzvārdu un 0,5% vīriešu pievieno savam uzvārdam laulātās uzvārdu. Lai arī vīriešiem uzvārda mainīšana pēc laulībām nemainīgi ir samērā zema, ir novērojams, ka jaunāki vīrieši biežāk maina uzvārdu pēc laulībām vai saglabā savu un tam pievieno sievas uzvārdu.

 

8.12.2023. / Autors: BNN / Foto: Unsplash

Puķu sievas aizvadījušas rosīgu vasaras darbu sezonu

Teju līdz ar pirmo sniegu pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” Apzaļumošanas iecirknis noslēdza šī gada sezonu, kuras laikā ieguldīts daudz darba un rūpju, lai pilsēta būtu zaļa un ziedoša, un ne tikai aizvadītajās pavasara, vasaras un rudens sezonās, bet arī turpmāk.

Apzaļumošanas iecirknim sezona ilga nepilnus astoņus mēnešus – no 3. aprīļa līdz 24. novembrim. Par ilggadīgajiem pilsētas apstādījumiem un arī par jaunu stādījumu ierīkošanu visu sezonu rūpējās un gādāja 14 puķu sievas. Šosezon Apzaļumošanas iecirkņa atbildībā bija ziemciešu un krūmu dobes 32477 m² platībā, kā arī 623 m² platībā rožu dobes un vasaras puķu dobes 2605 m² platībā, kurās šogad tika iestādīti 31450 viengadīgie vasaras augi. Dobju uzturēšana paredz regulāru ravēšanu, augsnes rušināšanu, augu kopšanu, apgriešanu, formas veidošanu, laistīšanu un mēslošanu, kā rezultātā Ventspils var lepoties ar krāšņiem apstādījumiem, ko patiesi novērtē iedzīvotāji un pilsētas viesi.

Kopsummā 27890 vasaras puķes sastādītas un pēc tam visu sezonu koptas astoņās figurālo ziedu skulptūru grupās: “Zemūdens pasaule” pie Pludmales akvaparka, “Pīļu ģimene” Bērnu pilsētiņā, “Zaķu ģimene” pie Piedzīvojumu parka, “Bobsleja komanda” Jaunpilsētas laukumā, “Basketbola bumba” pie Olimpiskā centra “Ventspils”, “Mārīšu ģimene” Pārventas centrā, “Puķu pulkstenis” līdzās Lielā prospekta un Kuldīgas ielas krustojumam, kā arī “Puķu govs” Sarkanmuižas pļavā. “Puķu govs” ir Ventspils lielākā figurālā ziedu skulptūra, kurā vasaras sākumā iestādītās 8690 vasaras puķes rudenī tika nomainītas pret 7000 mirdzošu lampiņu virtenēs, tādējādi gada tumšajā laikā padarot to par gaismas skulptūru.

Tāpat uzstādītas un visu sezonu apsaimniekotas 7 pavasara, 20 vasaras un 7 rudens ziedu piramīdas, 175 iekaramie puķu podi, 198 puķu kastes, kā arī 118 puķu podi, kuros puķu sievas sastādīja 1532 vasaras augus.

Tāpat Ventspils šosezon kļuvusi par 88 lapkokiem, 56 skujkokiem, 475 krūmiem, 1395 ziemciešu un 296 rožu stādiem bagātāka. Zāliens no jauna ierīkots 13661 m² platībā. Zāles pļaušanas sezona šogad ilga no 21. aprīļa līdz 31.oktobrim, un kopsummā tās laikā zāliens nopļauts 1351,55 ha platībā. Zāles pļaušanas biežumu ietekmē dažādi faktori, un tas svārstās no 1 reizes līdz pat 24 reizēm sezonā, piemēram, ap figurālo ziedu skulptūru “Puķu govs”, kur ir ierīkota automātiskā laistīšanas sistēma un līdz ar to arī ir piemēroti apstākļi zāles intensīvai augšanai.

Savukārt rūpēs par krāšņu 2024. gada pavasara ziedu sezonu, pilsētas apstādījumu dobēs šoruden iestādītas 112 388 sīpolpuķes, un papildus vēl arī speciāli sagatavoti sīpolpuķu maisījumi 180 m² platībā.

Šobrīd pilsētas apstādījumu dobes, koki un krūmi ziemo zem sniega segas. Aicinām gaidīt nākamo ziedu sezonu un baudīt to Ventspilī!

Jautājumu gadījumā aicinām rakstīt ziņu uz e-pasta adresi vlk@ventspils.lv vai zvanīt pa tālr. 63622747.

 

8.12.2023. / Autors: PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs

Tuvākajās dienās saglabāsies sals, nākamnedēļ gaidāms siltāks laiks

Kaut arī darba nedēļa iesākās ar stipru snigšanu Kurzemē un Vidzemē, aizvadītajās dienās vien vietām tika novērots neliels sniegs. Līdzīgi laikapstākļi saglabāsies nedēļas izskaņā – palaikam snigs un termometra stabiņš vēl nepakāpsies virs 0 grādu atzīmes. 

Nākamnedēļ, Latvijā pastiprinoties ciklonu darbībai un ieplūstot siltākai gaisa masai no rietumiem, gaisa temperatūra paaugstināsies, un jau atkal gaidāms nokrišņiem bagāts laiks.

Sinoptiķi norāda, ka brīvdienās laiks būs pārsvarā mākoņains un palaikam snigs. Saglabāsies lēns līdz mērens dienvidaustrumu, austrumu vējš. Nakts uz sestdienu būs aukstāka, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz pat -10…-15 grādiem, rietumos par pāris grādiem siltāk. Bet dienā maksimālā gaisa temperatūra būs -3…-8 grādiem, un, mākoņiem neizklīstot, tāda saglabāsies arī svētdien naktī. Savukārt svētdienas gaišajās stundās termometra stabiņš vietām pietuvosies 0° atzīmei.

Nākamnedēļ kļūs siltāks – dienas laikā termometra stabiņš vietām pakāpsies arī virs 0 grādiem, bet nakts stundās atkal plašā teritorijā gaidāmi mīnusi un satiksmes dalībniekiem jābūt uzmanīgiem, jo šādos apstākļos uz ceļiem var veidoties apledojums. Tāpat daudzviet palaikam gaidāmi nokrišņi – sniegs un slapjš sniegs.

 

8.12.2023. / Autors: BNN / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs

VUGD īstenos informatīvo kampaņu “Izglāb dzīvību – uzstādi un regulāri pārbaudi dūmu detektoru!”

No 10. decembra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) īstenos informatīvo kampaņu “Izglāb dzīvību – uzstādi un regulāri pārbaudi dūmu detektoru!”, kuras ietvaros izglītos iedzīvotājus par dūmu detektoru darbības principiem un nepieciešamību regulāri veikt tā darbspējas pārbaudi, kā arī uzstādīs vai dāvinās dūmu detektorus to senioru un ģimeņu ar bērniem mājokļos, kuros būs izcēlies neliels ugunsgrēks.

Izsaukumos uz dzīvojamo sektoru visā Latvijā ugunsdzēsēji glābēji atgādinās iedzīvotājiem par ugunsdrošības prasībām mājoklī, bet īpaši dūmu detektora nozīmību. Ja mājoklī ir uzstādīts dūmu detektors, tad kopīgi ar mājokļa iemītniekiem tiks pārbaudīta dūmu detektoru darbspēja. Savukārt, mājokļos, kur būs izcēlies neliels ugunsgrēks un dūmu detektors nebūs uzstādīts, VUGD amatpersonas dūmu detektoru uzdāvinās un, ja būs iespējams, uzreiz to arī uzstādīs. Kampaņa noslēgsies, kad visā Latvijā būs uzstādīti vai izdalīti 560 dūmu detektori.

VUGD priekšnieks M.Baltmanis skaidro: “Notikuma vietās dzirdam dažādus attaisnojumus, kāpēc mājokļos vēl joprojām nav uzstādīti dūmu detektori. Tāpēc īstenojot šo kampaņu, vēlamies tajos uzlabot ugunsdrošības stāvokli un, iespējams, arī izglābt dzīvības. Savukārt, tajos mājokļos, kur dūmu detektors uzstādīts, atgādināsim, ka nepietiek tikai ar uzstādīšanu, bet nepieciešams arī regulāri pārbaudīt dūmu detektoru darbspēju, notīrīt putekļus un nomainīt bateriju.”

Kampaņas aktivitātes tiks īstenotas tikai ar mājokļa īpašnieka vai iemītnieku piekrišanu. Dūmu detektoru uzstādīšana tiks veikta tikai īpašnieka klātbūtnē un, saskaņojot izvietošanas vietu. Visas VUGD īstenotās aktivitātes šīs kampaņas ietvaros būs bez maksas.

Neskatoties uz to, ka jau no 2020. gada 1. janvāra dzīvokļos un privātmājās ir jābūt uzstādītam vismaz vienam dūmu detektoram, VUGD apkopotā informācija liecina, ka aizvadītajā gadā tikai katrā trešajā mājoklī, kurā bija izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka ir uzstādīts dūmu detektors. Līdzās tam nereti tiek saņemti izsaukumi uz mājokļiem, kur dūmu detektors ir nostrādājis kļūdaini, jo nav veikta tā darbspējas pārbaude un nomainīta baterija.

Par dūmu detektoriem un normatīvo regulējumu

Autonomais ugunsgrēka detektors ir neliela ierīce, kas patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos dūmus un par to ar 80 dB skaņas signālu brīdināt mājokļa iemītniekus. Dūmu detektoru var nopirkt dažādās tirdzniecības vietās. Uz tā korpusa ir jābūt izvietotam CE marķējumam un informācijai par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604. Detektora uzstādīšana ir salīdzinoši vienkārša – to piestiprina pie griestiem ar komplektā pievienotām skrūvēm vai abpusējo līmlenti.

2020.gada 1.janvārī stājās spēkā nozīmīgas Ugunsdrošības noteikumu prasības – visos mājokļos (gan privātmājās, gan dzīvokļos) ir jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus ir jānodrošina ar ugunsdzēsības aparāts. Ikviens iedzīvotājs ir līdzatbildīgs par savu drošību un to, lai ikdienā tiktu ievērotas ugunsdrošības prasības!

 

8.12.2023. / Autors: VUGD / Foto: VUGD

Ekonomiskā situācija Eiropā negatīvi ietekmē Latvijas meža īpašumu tirgu

Cīņa par mežiem rezultējusies nenoteiktā pauzē, secina nekustamo īpašumu aģentūras Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Jānis Vēbers, balstoties uzņēmuma jaunākajā Lauku īpašumu tirgus indeksā. 

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un valsts galvenās eksportpreces koksnes avots – mežu zemes – šobrīd piedzīvo krietni lēnākus tirgus tempus nekā gada sākumā. Augsto kredītprocentu likmju dēļ lauksaimniekiem rodas grūtības iegādāties zemi ar bankas finansējumu, kā rezultātā pieprasījums pēc lauku zemēm samazinās.

Pieprasījuma izmaiņas būtiski ietekmē vēl viens faktors, proti, augstvērtīgākās un auglīgākās LIZ pārdotas iepriekšējos gados un jaunus īpašniekus tik drīz nemeklēs. Savukārt notikumi Eiropā iespaidojuši meža īpašumu segmentu, mazinoties pieprasījumam pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem. Ja gada sākumā vidējā cena par meža īpašumu bija 4 292 EUR/ha, šobrīd tā noslīdējusi līdz 3 306 EUR/ha, bet kopējais darījumu skaits, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, ir samazinājies par 31%.

Jaunākie Lauku īpašumu tirgus indeksa dati par šā gada 3. ceturksni (% – salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn):

* Darījums ar šogad augstāko reģistrēto lauksaimniecības zemes cenu tika veikts augustā Rundāles pagastā, Bauskas novadā, zemnieku saimniecībai iegādājoties līdzenu lauku 7,4 ha platībā.

Analizējot notikušos darījumos ar kvalitatīvām lauksaimniecības zemēm un platību no 3 ha, secināts, ka LIZ vidējā cena par hektāru gada laikā nav būtiski mainījusies, uzrādot 2% kritumu – no 3 986 EUR/ha pērnā gada 3.ceturksnī līdz 3 888 EUR/ ha šā gada 3.ceturksnī.

Vidējā LIZ nomas maksa Latvijā šobrīd sasniedz nepilnus 190 EUR/ha, savukārt augstākās vidējās fiksētās nomas maksas reģistrētas Zemgalē, cenām svārstoties 370-375 EUR/ha robežās. Kopumā darījumu skaits ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm gada laikā krities par 22% – līdz šā gada 3.ceturksnim (ieskaitot) reģistrēti 1 715 darījumi, no kuriem 58 noslēgti septembrī.

Jāņem vērā, ka reālais darījumu skaits varētu būt nedaudz lielāks, ņemot vērā 1–3 mēnešu nobīdi datu reģistrācijā Zemesgrāmatā. Tomēr, salīdzinot LIZ darījumu skaitu pērnā gada septembrī, kritums ir vairāk nekā 70%.

Pērn septembrī visvairāk darījumu ar lauksaimniecības zemēm notikuši Rēzeknes novadā, kā arī Ludzas, Krāslavas, Valmieras, Bauskas, Augšdaugavas un Madonas novados. Savukārt šogad pieprasījums pēc LIZ saglabājies Krāslavas, Augšdaugavas, Cēsu, Dienvidkurzemes un Talsu novados.

Vidējā meža īpašumu cena lielāko investoru darījumos šā gada 3. ceturksnī samazinājusies par 11%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn. Hektāra cena nedaudz pārsniedz 3 300 EUR, bet kailcirte jeb meža zeme bez mežaudzēm vidēji maksā 2 300 EUR/ ha – salīdzinot ar pagājušo gadu, cenas samazinājums ir aptuveni 10%.

Cenu kritums vērojams pieaugušām skujkoku (priedes, egles) mežaudzēm; pērn hektārs meža, ieskaitot gan audzes, gan meža zemes vērtību, maksāja 26 000 EUR, bet šogad 23 000 EUR. Cena vidēja vecuma skujkoku briestaudzei samazinājusies par 23% jeb 13 000 EUR/ ha, bet skujkoku jaunaudžu cena nav mainījusies, turoties ap 5 000 EUR/ha.

Savukārt lapukoku mežaudzēm, kuru pamata suga ir bērzs, cena saglabājusies nemainīga, proti, 17 000 EUR/ ha pieaugušai audzei, 10 000 EUR/ ha vidēja vecuma briestaudzei un 3 700 EUR/ha jaunaudzei. Abas minētās koku sugas ir nozīmīgākās tirgū, sasniedzot lielāko īpatsvaru eksportā un vietējā tirgū.

Iemesli, kādēļ meža īpašumu tirgus pēdējā pusgada laikā sabremzējies, ir dažādi, tomēr jāapzinās ciešā sasaiste ar situāciju Eiropā. Lai gan iepriekš ieviestais embargo koksnei no trešajām pasaules valstīm ļāva cerēt uz stabilu noietu un cenām Eiropas tirgū, prognozes šobrīd nav apstiprinājušās.

Ņemot vērā recesiju, kuras aizmetņi redzami Vācijā un Austrijā, un inflācijas ietekmē sarukušo patēriņu pēc rūpnieciski ražotām precēm, pieprasījums pēc koksnes, zāģmateriāliem un industriālajiem produktiem sarucis par aptuveni 15%, savukārt koksnes cenas atgriezušās pirmskara līmenī un, salīdzinot ar gada sākumu, kritušās par piektdaļu.

Ārvalstu eksperti paredz, ka situācija kokmateriālu tirgū uzlabosies ne ātrāk par nākamā gada rudeni, kad atkal varētu atgriezties aktīvāka celtniecība un rūpniecība, veicinot pieprasījumu pēc Latvijas koksnes Rietumeiropā.

Ja pirms gada pirkt krūmājus bija izdevīgi, tagad vairs ne – augušas gan šķeldas, gan darba spēka izmaksas. Lielākais Latvijas konkurents šajā ziņā ir Polija, kur ir krietni lētākās darba spēka izmaksas, kā arī Zviedrija – pateicoties vājajai kronai, kuru šobrīd ir izdevīgi konvertēt uz eiro. Tas nozīmē, ka pirkt kokmateriālus no Zviedrijas ir kļuvis daudz lētāk.

Paša Vēbera komentārs:

“Nevar noliegt, ka meža tirgus mainās, taču tas nav apstājies. Mežu īpašniekiem pašiem ir jāizsver, kas, viņuprāt, ir labākais rīcības modelis: vai īpašuma nākotnes vērtība pēc 100 gadiem šobrīd spēj nest jūtamu gandarījumu – vai arī lielāks ieguvums būtu realizēt īpašumu tagad un iegūtos līdzekļus izmantot aktuālām vēlmēm.

Redzam, ka mazie mežu investori jeb privātpersonas un pakāpeniski palielina savus portfeļus ar nelieliem mežu īpašumiem – ar domu, ka tas būs ieguldījums viņu pensiju fondā vai arī plāno tos nodot nākamajām paaudzēm. Tad jau tas kalpo kā ģimenes mantojums, kurā paaudze pēc paaudzes var baudīt Latvijas mežu bagātības un piedalīties to ilgtspējīgā apsaimniekošanā.”

 

8.12.2023. / Autors: BNN / Foto: Latio publicitātes attēls

Ventspils Bērnu bibliotēkā viesosies rakstniece Džeina Šteinberga

Piektdien, 8. decembrī, plkst. 11.00 Ventspils Bērnu bibliotēka, noslēdzot Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiāli atbalstīto  projektu “Lasīšanas laboratorija”, aicina uz tikšanos ar fantāzijas un fantastikas darbu autori Džeinu Šteinbergu.

Džeina Šteinberga, zināma arī kā Džeina Tamuļeviča, ir rakstniece, žurnāliste, sabiedrisko attiecību speciāliste, reklāmas tekstu un ideju autore. Absolvējusi Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti. Savas rakstīšanas prasmes noslīpējusi žurnālistikā un sabiedriskajā attiecībās. Spēlē taustiņus simfoniskā metāla grupā “Oceanpath”. Šad tad uzraksta pa kādam stāstam par citādu realitāti – 2015. gadā pirmais īsstāsts “Zilie jūras vērši” antoloģijā ar tādu pašu nosaukumu; 2017. gadā īsstāsts “Ņinas objektīvs” antoloģijā “Piena ceļa dvēseles”.

2020. gadā iznācis viņas debijas romāns “Lasītāja” – romāns latviešu literatūrai visai neierastajā sci-fi žanrā. Grāmatas sižets ir par jaunu un skaistu sievieti, kura strādā korporācijā N.O.S. par lasītāju. Viņas darbs ir lasīt un vēlāk visu izlasīto analizēt un nodot koncentrētā veidā klientiem jau kā zināšanas. Viņas galvā ir implantēts datora čips, kas savienojumā ar cilvēka smadzenēm spēj strādāt ar milzīgu datu apjomu neticamā ātrumā. Bet vienu dienu Annas un datora savienojumā radās problēma un pamazām viņas apziņā sāk parādīties nevēlamas blakusparādības.

Romāns “Lasītāja” iekļauts kolekcijā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2021”, tika atzīts par labāko vecuma kategorijā 15+. Grāmatas saturs tika izmantots latviešu valodas un literatūras olimpiādēs skolēniem, kā arī iekļauts izglītības satura programmā.

2021. gada “Prozas lasījumu” kategorijā “Pandēmijas laika stāsti” Džeinas stāsts “Bērētava” tika atzīts par vienu no spēcīgākajiem.

 

8.12.2023. / Autors: Ventspils bibliotēka / Foto: Ventspils bibliotēka

Ventspilnieks joko (8.XII)

– Es uzbāžos, kad esmu iedzēris, – mazliet sakautrējies, viņš teica.
Viņa klusējot izvilka glāzi un pudeli.

Izskanēs komponista Valda Zilvera autorkoncerts “Ziemas pasakas”

Otrajos Ziemassvētkos, 26. decembrī plkst. 15:00 un plkst. 18:00 Livonijas ordeņa pilī izskanēs komponista Valda Zilvera autorkoncerts “Ziemas pasakas”. Šajā gaišo svētku noskaņās veidotajā koncertuzvedumā piedalīsies Ventspils Kultūras centra sieviešu koris “Venda” kopā ar komponistu Valdi Zilveri, aktieri Raimondu Celmu un instrumentālo grupu, izdziedot Valda oriģinālkompozīcijas.

Koncertā skanēs jaundarbs “Ziemassvētku mistērija”, kas tapis komponistam iedvesmojoties no Ventspils Livonijas ordeņa pils akustikas un tās arhitektūras. “Unikāla akustiskā telpa, kura tiks izmantota  arī kā mūzikas izteiksmes līdzeklis, izvietojot kora balsu grupas dažādās  pils vietās, tā radot tikai Ventspils pilij raksturīgu skanējumu! Jaundarbā izmantoju latīņu tekstu, kas vēsta  par mūžīgām garīgām vērtībām un muzikālās *alūzijas gan par viduslaikiem un mūku dziedājumiem, gan mūsdienām raksturīgas tēmas” – saka komponists Valdis Zilveris. Jaundarbs “Ziemassvētku mistērija” sastāv no trīs daļām un tas būs pirmatskaņojums kora un instrumentālās grupas izpildījumā, pašam komponistam esot pie klavierēm.

Ventspils sieviešu koris “Venda” ir daudzu nozīmīgu godalgu ieguvējs, tostarp šī gada Dziesmu svētku “Koru karos” tika saņemta Lielā balva, bet nule kā notikušajā starptautiskajā koru konkursā “Lisbon Sings 2023” Portugālē koris viendabīgo koru kategorijā un folkloras kategorijā ieguva augstāko – pirmo vietu. Jāpiemin arī nesenā pagātnē iegūto 1. vietu un zelta godalgu starptautiskajā koru un ansambļu konkursā “Golden Voices of Montserrat” Spānijā 2019. gadā. Kolektīvs dibināts 1975. gadā, tā mākslinieciskās vadītājas ir Anitra Niedre un Rudīte Tālberga. Korim Ziemassvētku koncerti Ventspils Livonijas ordeņa pilī ir jau vairāku gadu tradīcija!

Komponists, aranžētājs un mūziķis Valdis Zilveris ir Ventspils Mūzikas vidusskolas absolvents, ilggadējs Latvijas Nacionālā teātra muzikālais vadītājs, šo gadu iezīmē savas 60. jubilejas zīmē, radot jaunus kora darbus, kuru pirmatskaņojums būs dzirdams šajā koncertā.

Latvijas Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms un režisore Inita Pelse Ziemassvētku brīnuma vēsti palīdzēs atrast katram klausītājam.

Biļešu cena: 15 EUR (iepriekšpārdošana visās “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā – plkst.15.00 un plkst.18.00)

Koncertu atbalsta Ventspils muzejs, Ventspils Kultūras centrs un Valsts Kultūrkapitāla fonds

*alūzija ir literatūrā, kinematogrāfijā vai citā mākslas veidā izmantots stilistisks paņēmiens – netieša atsauce uz kādu vispārzināmu kultūras faktu, vēsturisku notikumu, personu, pazīstamu tekstu, atsauces avotu neizskaidrojot.

 

7.12.2023. / Autors: Ventspils Kultūras centrs / Foto: Ventspils Kultūras centrs

Izsludina Ventspils jauniešu un Ventspils Augstskolas projektu konkursu 2024. gada I kārtas

Kultūras centrs izsludina Ventspils valstspilsētas jauniešu brīvā laika pavadīšanas un aktīvās atpūtas veicināšanas projektu finansēšanas konkursa un tā apakšprogrammas “Atbalsts Ventspils Augstskolas studentiem un studentu organizācijām” 2024. gada I kārtas.

Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt Ventspils valstspilsētai nozīmīgus projektus, kas veicina un popularizē Ventspils jauniešu aktīvas atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas un to attīstību.

Savukārt, lai veicinātu studentus brīvo laiku pavadīt aktīvi un iesaistīties gan kultūras, gan izglītojošos pasākumos, ik gadu tiek rīkota arī šī projektu konkursa apakšprogramma, kas paredzēta Ventspils Augstskolas studentiem un studentu organizācijām.

Pretendēt uz finansējumu var jebkura juridiska persona, fiziska persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu un reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā, un citi. Uz apakšprogrammas “Atbalsts Ventspils Augstskolas studentiem un studentu organizācijām” līdzfinansējumu var pretendēt Ventspils Augstskolas studenti, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā, studentu organizācijas un Ventspils Augstskolas Studentu padome.

Ar konkursu nolikumiem iespējams iepazīties Ventspils Kultūras centra mājaslapā: kulturascentrs.ventspils.lv. Projektu pieteikumu iesniegšana no šā gada 6. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim. To iespējams izdarīt elektroniski, sūtot uz e-pastu:  projekti.kc@ventspils.lv, sūtot pa pastu uz adresi – Kuldīgas iela 18, Ventspils, LV-3601, vai iesniedzot klātienē Kultūras centrā, iepriekš saskaņojot ierašanās laiku, sazinoties ar projektu konkursu kuratori Zani Apsi pa tālr. 63624796, e-pasts: zane.apse@ventspils.lv. Zvanot vai rakstot, iespējams saņemt arī konsultācijas par projekta pieteikuma izstrādi.

Šogad Ventspils jauniešu brīvā laika pavadīšanas un aktīvas atpūtas veicināšanas projektu konkursā un tā apakšprogrammā “Atbalsts Ventspils Augstskolas studentiem un studentu organizācijām” kopumā tika iesniegti 12 projektu pieteikumi, no kuriem finansiālu atbalstu guva 9 projekti. Jāpiemin tādi projekti kā “Saldumu impērija”,  “Raita Silarāja kauss 3×3 basketbolā” ,  “Vasaras noslēguma svētki”, “Iespēju festivāls” un citi.

 

7.12.2023. / Autors: Ventspils Kultūras centrs / Foto: Ventspils Kultūras centrs

Jaunas iespējas zvaniem uz CSDD informatīvo tālruni

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ir attīstījusi iespēju, zvanot uz informatīvo tālruni 67025777, īstenot personalizētu saziņu, sarunas laikā veicot zvanītāja identifikāciju.

“Telefonsarunās šis risinājums dod iespēju vajadzības gadījumā detalizēti izprast klienta situāciju un sniegt skaidrojumu, izmantojot Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā esošo informāciju,” skaidro direkcijā.

CSDD informatīvā tālruņa 67025777 zvanu apkalpošana, sākot ar 2024.gada 1.janvāri, tiks organizēta, iesaistot tikai uzņēmuma speciālistus, tādējādi nodrošinot klientiem pilnvērtīgu atbalstu un pakalpojuma pieredzi. Jaunievedums nes līdzi arī izmaiņas ienākošo zvanu apkalpošanā – informācija pa tālruni klientiem visā Latvijā no nākamā gada tiks sniegta darba dienās no plkst.8.30 – 17.00.

Apkopotie dati liecina, ka informatīvais atbalsts pa tālruni klientiem visbiežāk ir nepieciešams tieši darba laikā, bet citā sev ērtā laikā klienti visu nepieciešamo informāciju var noskaidrot CSDD mājas lapā.

Informācija pa tālruni 67025777 no nākamā gada 1.janvāra tiks sniegta darba dienās no plkst.8.30-17.00, savukārt pirmssvētku dienās darba laiks būs par vienu stundu īsāks.

 

7.12.2023. / Autors: BNN / Foto: CSDD

Digitālais centrs aicina ģimenes piedalīties tehnoloģiju darbnīcā “Rūķa uzdevumi”

Ventspils Digitālais centrs aicina ģimenes ar pirmsskolas vecuma bērniem piedalīties radošās un izglītojošās STEAM aktivitātēs, kas šoreiz būs ziemas un Ziemassvētku tematikā. Darbnīcā bērni kopā ar vecākiem un rūķiem eksperimentēs un pildīs dažādus interesantus uzdevumus, veicinot radošo domāšanu.

Tehnoloģiju darbnīcā “Rūķa uzdevumi” aicināti piedalīties pirmsskolas vecuma bērni (4 – 6 gadi) kopā ar pieaugušo, kas var būt gan vecāki, gan vecvecāki, auklīte, vecākais brālis vai māsa. Darbnīca norisināsies ceturtdien, 28. decembrī, plkst. 10:30 – 12:00 Digitālās transformācijas centrā, Akmeņu ielā 5 Pieteikties darbnīcai iespējams, aizpildot anketu: www.adre.se/pieteiktiesrukauzdevumi.

Darbnīcā bērni kopā ar vecākiem veiks dažādus rūķu uzdevumus, tādējādi uzzinot, kā veidojas sniegpārsliņas jeb ledus kristāli, kā radās tradīcija rotāt egli, veidos svētku apsveikuma dejas video, veiks dažādas aktivitātes Minecraft Edu Ziemassvētku ciemā, kā arī darbosies ar jaunajiem mBot2 robotiņiem. Visi, kuri būs veiksmīgi paveikuši Digitālā centra rūķu uzdevumus, saņems nelielu pārsteigumu!

Jaunu zināšanu apguve notiks radošā un aktīvā veidā, izmantojot planšetdatorus, robotiņus un dažādas spēles, tāpēc darbnīcas apmeklētājiem ieteicams ģērbties ērtā apģērbā.

Tehnoloģiju darbnīcu vadīs pasniedzējas Arnita Damberga un Santa Līce. Dalības maksa ir 7.35 EUR (ģimenei). Maksa jāveic pirms darbnīcas Digitālā centra kasē, Akmeņu ielā 3.

Papildus informācija Ventspils Digitālajā centrā, Akmeņu ielā 3, rakstot uz e-pastu macibas.vdc@ventspils.lv vai zvanot pa tālruni 63607607.

 

7.12.2023. / Autors: Ventspils Digitālais centrs / Foto: Ventspils Digitālais centrs

Ventspilnieks joko (7.XII)

– Kāds ir jūsu jaunais priekšnieks?
​​​​​​​– Stingrs, bet taisnīgs. Ja vispirms soda, tad pēc tam noteikti atrod iemeslu.

Dziedošie aktieri aicina uz sirsnīgajiem Ziemassvētku ieskaņas koncertiem “Lai sirdi pilda prieks”

20. decembrī plkst. 19.00 teātra namā «Jūras vārti» izskanēs Ziemassvētku koncerts «Lai sirdi pilda prieks». Koncertā piedalīsies dziedošie aktieri – Liepājas teātra aktrise Karīna Tatarinova, neatkarīgie aktieri Edgars Pujāts un Kristians Kareļins, kā arī mūziķis un «Latvijas radio 2» ētera personība Kaspars Markševics, kurš iejutīsies arī vakara vadītāja lomā.

Koncerta programmā izvēlētas skaistākās tradicionālās Ziemassvētku dziesmas, skaņdarbi no teātra izrādēm un klausītāju iemīļotas melodijas – «Zilā ilgu puķe», «Ko maza zila zīlīte», «Ziemas ceļa idille», «Karameles», «Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas» un daudzas citas, kas piestāv svētku laikam.

«Laikā, kad augu savā ģimenē, gan pēc tam, pavadot laiku kopā ar saviem vienaudžiem, Ziemassvētki bija ļoti gaidīti, jo tie bija lieli brīnumi un pārsteigumi – kas nu mūs zem tās eglītes sagaidīs… Manuprāt, Ziemassvētki ir tie svētki, kuri būtu visiem jāpavada kopā! Tagad Ziemassvētku vakars nav iedomājams bez abām manām meitām un ģimenes klātbūtnes, un tas tiešām ir tāds svētbrīdis,» saka Kaspars Markševics un piebilst: «Gribu visiem novēlēt šos svētkus sagaidīt uz gaišas nots, lai tas pelēkais drūmums un mūsu sabiedrības noskaņa mainītos uz labu. Jo mums ir jāierauga labās lietas, kuras ar mums notiek. Un tas ir svarīgākais, ko vēl varam izdarīt, pavadot šo gadu. Gads nav bijis viegls, taču šie svētki ir īpaši, tāpēc – lai tie būtu gaiši mums visiem!»

Koncertos par pavadījumu gādās instrumentālā grupa «AR Maestro» Anatolija Livčas vadībā.

Koncertu organizē Salacgrīvas novada aktīvās atpūtas klubs «Positivus travel». Biļetes uz koncertiem var iegādāties «Biļešu Paradīzes» tīklā.

 

6.12.2023. / Autors: SIA “Kurzemes filharmonija” / Foto: SIA “Kurzemes filharmonija”

Satiksmes organizācijas izmaiņas Pils ielā

No šodienas Ventspilī Pils iela ir noteikta par vienvirzienu ielu esošajam vienvirziena posmam no Prāmju ielas līdz Lielai ielai (ar virzienu no Prāmju uz Lielo ielu) vienvirzienu kustība ieviešot arī posmā no Vasarnīcu ielas līdz Lielai ielai (ar virzienu no Vasarnīcu uz Lielo ielu) ar automašīnu stāvēšanu, posmā no Biedrības ielas līdz Lielai ielai, Pils ielas pāra numuru (kino “Rio”) pusē, informē Ventspils Komunālā pārvalde.

Vairākus gadus iepriekš Ventspils valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības komisijā izskatīja jautājumu par satiksmes drošības un transporta plūsmas organizēšanas kvalitātes uzlabošanu Pils ielā, ieviešot visā Pils ielā vienvirziena transporta plūsmas kustību, ar mērķi to nākotnē ieviest. Tas nozīmē, ka papildus jau šobrīd dabā esošajam vienvirziena posmam no Prāmju ielas līdz Lielai ielai (ar virzienu no Prāmju uz Lielo ielu), vienvirzienu kustība būtu arī posmā no Vasarnīcu ielas līdz Lielai ielai (ar virzienu no Vasarnīcu uz Lielo ielu).

Līdz ar Ostas ielas pārbūves būvdarbu uzsākšanu un Ostas ielas slēgšanu, transporta intensitāte Pils ielā ievērojami palielinājās, un šis jautājums tika aktualizēts, lemjot par vienvirziena transporta plūsmas kustības ieviešanu visā Pils ielas garumā līdz būvdarbu pabeigšanai.

Visas vasaras garumā izvērtējot, kā šis risinājums darbojas dzīvē, tika lemts, ka šī brīža satiksmes organizācijas risinājums būs ne tikai uz Ostas ielas būvdarbu laiku, bet patstāvīgi. Šāds lēmums tika pieņemts, jo Pils iela ir ļoti šaura vecpilsētas iela, kurā gar vienu brauktuves malu visā garumā stāvēšanai tiek novietotas automašīnas, jo ielai piegulošie nekustamie īpašumi nav pietiekoši lieli, lai tajos varētu izvietot automašīnas. Tas apgrūtina gan redzamību, gan pārvietošanos – automašīnu samainīšanos pie divvirzienu transporta kustības, Automašīnu apstāšanos pilnībā aizliegt šajā ielā nevar, jo uz ielas ir daudz dzīvojamo māju.

Papildus norādām to, ka, lai uzlabotu satiksmes drošību un labāku uztveramību Pils ielas un Lielās ielas krustojumā, ir veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas automašīnu stāvēšanai, posmā no Biedrības ielas līdz Lielai ielai. Šajā Pils ielas posmā automašīnas stāvēšanai jānovieto Pils ielas pāra numuru (kino “Rio”) pusē, kas līdzšinējā situācijā atļauta Pils ielas nepāra numuru (kafejnīcas “Windau coffee”) pusē.

 

6.12.2023. / Autors: Ventspils Komunālā pārvalde / Foto: Ventspils Komunālā pārvalde

Izsludina 2024. gada Ventspils Kultūras projektu konkursa I kārtu

Kultūras centrs izsludina Ventspils valstspilsētas pašvaldības Kultūras projektu konkursa 2024. gada I kārtu.

Konkursa mērķis ir veicināt Ventspils valstspilsētai nozīmīgus kultūras projektus un atpazīstamību, kas sekmē visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību, kultūrizglītību un kultūras mantojuma saglabāšanu, vienlaikus paplašinot kultūras produktu piedāvājumu Ventspils iedzīvotājiem. Šis projektu konkurss dod iespēju ikvienam interesentam saņemt līdzfinansējumu radošu ideju realizācijai Ventspils pilsētā 2024. gadā.

Konkursā aicināti piedalīties uzņēmēji, komersanti, nevalstiskas sabiedriskas organizācijas un citi. Ar konkursa nolikumu iespējams iepazīties Ventspils Kultūras centra mājaslapā. Projektu pieteikumus iespējams iesniegt no šā gada 5. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim. To iespējams izdarīt elektroniski, sūtot uz e-pastu: projekti.kc@ventspils.lv, sūtot pa pastu uz adresi – Kuldīgas iela 18, Ventspils, LV-3601, vai iesniedzot klātienē Kultūras centrā, iepriekš saskaņojot ierašanās laiku, sazinoties ar projektu konkursa kuratori Zani Apsi pa tālr. 63624796, e-pasts: zane.apse@ventspils.lv. Zvanot vai rakstot, iespējams saņemt arī konsultācijas par projekta pieteikuma izstrādi.

Šogad Kultūras projektu konkursā no 35 pieteikumiem finansiālu atbalsu guva 19 projekti. Tika atbalstīti tādi projekti kā – ”Kurzemes prozas lasījumi”, Paplašinātā kino instalācija “Mēs jūras krastā” (veltījums Senās uguns naktij), “Zāļu diena 2023 Ugunsskulptūra”, Ziemassvētku koncerts “Ziemas pasakas”, Ansambļa “Ventiņ” 35 gadu jubilejas koncerts, Grāmatas “LĪBIEŠU [kultūr] TELPA” izdošana, Ventspils Kamermūzikas dienas,  Kultūras projekts “Iela, vārdā…”, “Muzikālā lasītava” un daudzi citi.

 

6.12.2023. / Autors: Ventspils Kultūras centrs / Foto: Ventspils Kultūras centrs

Traumatologs-ortopēds Dr. Boginskis ticies ar pasaules līmeņa speciālistiem meistarklasē un praksē Drēzdenē

Ventspils slimnīcas traumatologs-ortopēds Dr. Valts Boginskis piedalījies pasaulē lielākās traumatoloģijas un ortopēdijas organizācijas “AO Trauma” organizētajos kursos “Masters Course – Foot and Ankle with Anatomical Specimen” (tulk. – “Meistarklase ar anatomisko preparātu – pēda un potīte”), kā arī “AO Trauma” organizētā traumatoloģijas praksē Vācijā, Drēzdenē.

Prakses laikā Dr. Boginskis strādāja komandā ar vienu no Vācijas vadošajiem pēdas un pēdas locītavas ķirurgiem, profesoru Dr. Stefanu Rammeltu (Stefan Rammelt), asistējot visās profesora veiktajās operācijās, apgūstot dažādas ķirurģiskās tehnikas un paņēmienus īpaši retu un sarežģītu patoloģiju operāciju veikšanā.

Savukārt meistarklašu ietvaros notika gan lekcijas, gan praktiskās nodarbības, ko vadīja pasaules vadošie pēdas un pēdas locītavas ķirurgi, tai skaitā Dr. Stefans Rammelts, Dr. Maikls Svords (Michael Swords) un Dr. Endrjū K. Sends (Andrew K. Sands).

Meistarklase norisinājās trīs dienas, kuru laikā tika diskutēts par dažādām pēdas un pēdas locītavu patoloģijām, kā arī ārstēšanas iespējām un taktikām. Ar anatomisko preparātu palīdzību tika praktizētas dažādas ķirurģiskās pieejas un ārstēšanas tehnikas, tāpat pieredzes bagātie ķirurgi dalījās savā pieejā par dažādiem ķirurģiskiem paņēmieniem.

“Mācīties no tik izciliem un pieredzes bagātiem jomas profesionāļiem bija liels gods un milzīgs ieguvums manai profesionālajai karjerai. Es ļoti priecājos izmantot šīs iegūtās zināšanas, lai vēl efektīvāk un operatīvāk ārstētu savus pacientus un palīdzētu tiem, kam ir dažādas pēdu problēmas.”

– Traumatologs-ortopēds Dr. Valts Boginskis

Tāpat Dr. Boginskis atzinīgi vērtēja iespēju komunicēt ar ārzemju kolēģiem arī brīvākā gaisotnē, kā arī iepazīt vācu virtuvi un kultūru. Speciālistam pozitīvas emocijas arī sagādāja Drēzdenes miers un skaistie skati.

Dr. Valts Boginskis saka paldies gan Ventspils slimnīcas kolēģiem, gan ģimenei par atbalstu šī brauciena laikā. Meistarklases sniegs iespēju palīdzēt vēl lielākam pacientu lokam un paplašināt iespējas sniegt palīdzību pacientiem ar īpaši komplicētām traumām un patoloģijām.

 

6.12.2023. / Autors: SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” / Foto: SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”

Eiroradio Ziemassvētku koncerts notiks koncertzālē “Latvija”

17. decembrī plkst. 16.00 koncertzālē “Latvija” notiks Eiroradio Ziemassvētku koncerts, kas ar Latvijas Radio 3 “Klasika” tiešraides starpniecību izskanēs daudzās valstīs visā pasaulē, bet koncerta apmeklētāji šo notikumu varēs baudīt klātienē. Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, pianists Daumants Liepiņš un ērģelniece Liene Andreta Kalnciema diriģenta Normunds Šnē vadībā izpildīs Georga Frīdriha Hendeļa, Ferenca Lista, Alfrēda Kalniņa un Riharda Dubras skaņdarbus.

Koncertzāle “Latvija” sadarbībā ar Eiropas Raidorganizāciju apvienību un Latvijas Radio 3 “Klasika” piedalīsies Eiroradio Ziemassvētku dienā, kas šogad tiks atzīmēta Ceturtajā adventē, bet koncerta apmeklētājiem būs iespēja šo unikālo notikumu piedzīvot klātienē. Eiroradio Ziemassvētku koncerts ar Latvijas Radio 3 “Klasika” tiešraides starpniecību izskanēs vairākās Eiropas Raidorganizāciju apvienības dalībvalstīs. Eiroradio Ziemassvētku diena koncerts kopš 1995. gada ir viens no skaistākajiem notikumiem Eiroradio sezonas piedāvājumā un šo koncertu tiešraidēm ir ļoti plašs klausītāju loks Eiropā, Ziemeļamerikā un citviet.

Jaunatklājēja prieks un neatturama vēlme palūkoties aiz notikumu horizonta raksturo Eiroradio Ziemassvētku koncerta dalībnieku – Valsts kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”. Jau kopš orķestra dibināšanas 2006. gadā tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Normunds Šnē. “Sinfonietta Rīga” mūziķi ir kompetenti, erudīti un radošām idejām apveltīti mākslinieki, kuri aizrautīgi turpina izzināt baroka un Vīnes klasicisma muzikālo mantojumu, arvien saviem klausītājiem aktualizē Jaunās Vīnes skolas un citu 20. gs. muzikālo strāvojumu un stilu virzienus, kā arī meklē spilgtas izpausmes mūsdienu mūzikas pasaulē. Šajā koncertā orķestrim pievienosies ērģelniece Liene Andreta Kalnciema un pianists Daumants Liepiņš.

Liene Andreta Kalnciema ir viena no spilgtākajām un visaktīvāk koncertējošām savas paaudzes latviešu ērģelniecēm, kura ieguvusi starptautisku atzinību. Ērģelniece koncertējusi un aizvadījusi meistarklases daudzās Eiropas valstīs un arī Kanāda. Muzicējusi kopā arī ar LNSO, Liepājas simfonisko orķestri, Mūzikas akadēmijas studentu orķestri un Lietuvas kamerorķestri.

Daumants Liepiņš ir klaviermūzikas pasaules jaunā, uzlecošā zvaigzne. 2017. gadā saņēmis Lielo Mūzikas balvu kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”, viens no spožākajiem Latvijas mūziķiem plašu starptautisku atpazīstamību ieguvis, uzvarot vairākos prestižos konkursos. Līdzās solokoncertiem dažādās pasaules vietās, uzstājies kopā ar nozīmīgākajiem Lielbritānijas, Dānijas, Rumānijas, Gruzijas, Spānijas un Latvijas orķestriem.

Nozīmīgs koncerta notikums būs Riharda Dubras jaundarba klavierēm un kamerorķestrim “Concertino di Natale” pirmatskaņojums. Koncertā izskanēs arī Georga Frīdriha Hendeļa Koncerts ērģelēm un kamerorķestrim Sibemolmažorā op. 4 Nr. 6 un Concerto Grosso Domažorā no oratorijas “Aleksandra svētki” orķestrim, Alfrēda Kalniņa “Ziemassvētku šūpuļdziesma” ar ērģeļu solo, kā arī Ferenca Lista “Trīs gudro maršs” un “Iededzot Ziemassvētku eglīti” no klavieru svītas “Ziemassvētku eglīte”.

Stundu pirms tiešraides – plkst. 15.00 – koncertzāles “Latvija” “Greenroom” telpā interesenti aicināti piedalīties pirmskoncerta sarunās ar māksliniekiem, kuras iespējams apmeklēt bez maksas.

Lūgums ņemt vērā, ka saistībā ar starptautisko tiešraidi, ieeja koncertā atļauta tikai līdz plkst. 15.55!

Koncertu organizē SIA “Kurzemes filharmonija”, finansiāli atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība. Biļetes iegādājamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.

 

6.12.2023. / Autors: SIA “Kurzemes filharmonija” / Foto: SIA “Kurzemes filharmonija”

Ventspilnieks joko (6.XII)

Kad sieviete apprecas ar vīrieti, viņa cer, ka viņš mainīsies, bet tas nenotiek. Kad vīrietis apprecas ar sievieti, viņš cer, ka viņa nemainīsies, bet viņa mainās.

Pārventas bibliotēkā koncertā “Adventa gaismā” muzicēs pianists Reinis Zariņš

Ceturtdien, 7. decembrī, plkst. 19.00 Pārventas bibliotēkā ar dvēseli veldzējošu koncertu “Adventa gaismā” viesosies pianists Reinis Zariņš. Koncerta programmā izskanēs Andreja Selicka, Georga Pelēča, Džeimsa Makmilana, Johana Sebastiāna Baha, Sezāra Franka, Feručio Buzoni u.c. komponistu skaņdarbi.

Reinis Zariņš ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis, konceptuālu starpmākslu projektu autors. Patiesums un skaistums: šīs vērtības koncertpianists meklē mūzikā, kuru izvēlas, interpretācijās, kuras veido, un sadarbībās ar citiem.

Par izvēlēto koncerta programmu Reinis Zariņš saka: “Adventa laiks ik gadu mūs mudina caurskatīt pašiem sevi – ko mēs gaidām, uz ko ceram. Vislielākās cerības avots un piepildījums ir ieausts vēsturiskajos notikumos, kurus pieņemts saukt par Ziemassvētkiem. Taču cerība cer uz to, kas vēl nav piepildījies, un tieši šis nepilnīgais stāvoklis mums ir tik pazīstams – mēs gaidām gaismu, atmodu, glābšanu, progresu, taču pagaidām tas viss paliek vien cerams, nevis redzams. Cerība nemirst, bet tās piepildījums no mums arvien izmūk. Šo divējādību es arī esmu centies notvert šajā Adventa programmā – te ir ticība un šaubas, te ir skatīšana gara acīm un nekā neredzēšana miesas acīm, te ir cerība par cilvēka stāvokli un skumjas par cilvēka stāvokli.

Turklāt koncertprogrammas divas daļas esmu nodalījis arī tādējādi, ka pirmajā esmu kopā licis darbus, kuriem raksturīgs tautasdziesmas meloss – gan rietumniecisks un latvisks, gan arābisks un rumānisks, savukārt, otrajā daļā kā kopsaucēju varētu minēt tā saucamo “mākslas mūziku” pretstatā tautas mūzikai. Šis nodalījums gan ir nosacīts, jo visi iekļautie autori ir “mākslas mūzikas” radītāji. Atsevišķi jāatzīmē Georga Pelēča ar Ziemassvētkiem saistītie apjomīgie darbi, kuri ierāmēs koncerta pirmo daļu; savukārt, otro daļu esmu izvēlējies noslēgt ar neparasti spēcīgo Sezāra Franka opusu “Prelūdija, Korālis un Fūga”, kurš ietver visas augstākminētās divējādības.”

Biļetes uz koncertu iegādājamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

 

5.12.2023. / Autors: Ventspils bibliotēka / Foto: Ventspils bibliotēka

LSA: Cerētā atbalsta vietā Finanšu ministrija ir pieņēmusi lēmumu neadekvāti palielināt ostu izmaksas

Karš Ukrainā un sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ļoti būtiski ietekmē Latvijas ostas, un tieši šobrīd ostām būtu nepieciešams kāds papildu atbalsts no Latvijas valsts. Taču notiek pretējais – Finanšu ministrija, bez konsultācijām ar nozari, bez konsultācijām ar nozares pārstāvi Satiksmes ministriju un citām asociācijām, ir pieņēmusi lēmumu neadekvāti palielināt ostu izmaksas, esošo situāciju komentē Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA), kurā darbojas vairāk nekā 90% Latvijas ostu termināļu.

“Tas liecina, ka Finanšu ministrijai nav nekādu zināšanu par šo nozari un saistībām – piemēram, šobrīd ar likumu noteikto, ka akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai ostās ir fiksēta līdz 2035.gadam. Ar to rēķinās ne vien pašas ostas, bet arī lielie ārvalstu investori, kas palīdz mūsu ostām attīstīties. Ja valdība tiešām pieņems šo absurdo lēmumu sadārdzināt ostu izdevumus, no tā primāri cietīs tieši Latvijas ekonomika, Latvijas ražotāji, kuriem būs daudz dārgāk eksportēt preces, kā arī izpelnīsimies ārvalstu investoru neuzticību un, visticamāk, arī tiesvedības, jo ilgtermiņa investori rēķinājās ar Latvijas likumu stabilitāti, proti to, ka nodokļu atvieglojumi degvielai būs spēkā līdz  2035.gadam, “ komentē LSA.

LSA uzsver, ka investori, pirms ieguldīt savu naudu, ļoti rūpīgi izvērtē visus faktorus, tai skaitā arī nodokļu atvieglojumus brīvostās un brīvajās zonās.

“Ja šo atvieglojumu nebūs, mēs paši būsim lieguši sev nozīmīgu instrumentu investoru pārliecināšanai investēt tieši Latvijā, nevis Lietuvā vai Igaunijā.”

Tāpat asociācijā uzsver, ka nevar pieļaut šādu neprofesionālu  nozares graušanu, un jau tuvāko dienu laikā lems par tālāku rīcību, kā aizstāvēt nozarē strādājošos. “Pirmkārt – akcīzes nodokļa likmes celšana ir pretrunā ar ilgtermiņa valdības lēmumu atvieglot nosacījumus brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, lai piesaistītu ārvalstu investorus nozares attīstībai. Un otrkārt – nav bijušas diskusijas ar ostu pārstāvjiem par reālo situāciju un ostu iespējām palīdzēt valsts ekonomikai.”

LSA ieskatā, viens no risinājumiem varētu būt nozares konsultācijas ar Eiropas Komisiju, ar kuru pati Finanšu ministrija savulaik ir saskaņojusi šo samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu stratēģiski svarīgajās Latvijas ostās līdz 2035.gadam.

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kad nozare jau saskaras ar milzīgu krīzi un tai nākas cīnīties kā ar Klaipēdas ostu Lietuvā, tā Tallinas ostu Igaunijā par katru tonnu kravas, šāds lēmums liecina par pilnīgu nekompetenci, situācijas nepārzināšanu vai – vēl ļaunāk – apzinātu kaitniecību nozares iznīcināšanai, turpina LSA.

Ekspertu ieskatā, Finanšu ministrija redz tikai to, ko vēlas redzēt tās politiskie diriģenti, tāpēc tās veiktie aprēķini būtiski atšķiras no reālās situācijas un nevar tikt izmantoti par pamatu tik graujošu izmaiņu apstiprināšanai. “Ne finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ne ministrijas ierēdņi nav uzskatījuši par vajadzīgu ņemt vērā  LSA ostu reālajā situācijā balstītos aprēķinus un argumentus. Tas, cik daudzi ostās strādājošie uzņēmumi šī absurdā un ekonomikai kaitīgā lēmuma rezultātā savu darbību brīvajās zonās būs spiesti pārtraukt, cik daudzi ostās strādājošie zaudēs darbu, Finanšu ministriju neinteresē. Tāpat kā neinteresē tas, ka grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”  Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē aprēķinu nesakritības, kā arī LSA pretargumentu dēļ jau tika noraidīti.”

Ekspertu vērtējumā, izskatās, ka atbildīgās iestādes aizmirst, ka pamatmērķis ir veidot labklājību, drošu un stabilu valsti nevis koncentrēties uz vienpusīgu ienākumu palielināšanu un neuzklausīt nozaru pārstāvjus, lai sadarbotos un rastu pieņemamu risinājumu abām pusēm.

LSA un Latvijas Darba Devēju konfederācijas pārstāvji ir vairākkārt pauduši vēlmi sadarboties ar Finanšu ministriju un kopā atrisināt gan nozares attīstību, gan valsts budžeta ienākumu palielinājumu. Diemžēl Finanšu ministrija joprojām uzskata, ka par nozari zina vairāk nekā tie, kas tajā darbojas.

LSA norāda, ka ostas nav vienīgās, kurām budžeta pakete nesīs graujošu ietekmi, tikpat šokēti ir arī lauksaimnieki, pārtikas ražotāji un Latvijas preču eksportētāji. “Politikas veidotāju nevēlēšanās sarunāties ar saviem iedzīvotājiem un uzņēmējiem novedusi pie tā, ka valsts sevi gremdē, nevis ceļ.  Valdība ir aizmirsusi, ka ne ministri, ne ierēdņi, ne arī Saeimas deputāti paši neko neražo un tātad arī nepelna. Ražo un pievienoto vērtību rada tās nozares, kuras “Jaunās vienotības” vadītā valdība ar nepārdomātiem un neizsvērtiem lēmumiem lemj lēnai iznīcībai. Ilgtermiņā šī “izdedzinātās zemes” taktika var novest vienīgi pie nodokļu maksājumu samazināšanās, taču politiskajam spēkam, kura līderis var atļauties nodokļu maksātāju naudu tērēt lidošanai privātās lidmašīnās, tas ir vienaldzīgi. “

Eksperti uzsver, ka komunikācija un diskusija – tie ir atslēgas vārdi sabalansētam un efektīvam valsts budžetam. Laikā, kad pašām ostām ļoti nepieciešama palīdzība, tās izrāda gatavību sadarboties ar Finanšu ministriju, lai kopā rastu risinājumu, kas nodrošinātu ostu nozares ilgtspējīgu attīstību un Latvijas tautsaimniecības stabilitāti, kā arī palielinātu nodokļu ienākumus valstī, negraujot uzņēmumu darbības iespējas un cienot sadarbību ar ilgtermiņa investoriem. “Taču Finanšu ministrija to nedzird un strādā atrauti no nozares, izmantojot savus datus, kuri ir tālu no patiesās situācijas. Stāsts par ostām un eksportētāj uzņēmumiem jau samērā drīzā nākotnē varētu sākties  ar vārdiem: “Reiz bija…”. Ostas viegli var iznīcināt ar vienu vai vairākiem nepārdomātiem lēmumiem, bet atjaunot tās būs ļoti grūti, varbūt pat neiespējami.”

LSA ieskatā, Evikas Siliņas valdības “drošības un ilgtspējas budžets” ne vienai vien nozarei draud kļūt par iznīcības un stagnācijas budžetu.

Asociācijā atgādina, ka šobrīd valdībā notiek diskusijas par valsts budžetu 2024.gadam, un tajā iekļauti arī Finanšu ministrijas izstrādātie likumprojekti “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” un “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, kas 3 gadu laikā paredz kāpināt akcīzes nodokli ostās izmantotajai dīzeļdegvielai par gandrīz 500%.

Ostas ir viens no Latvijas tautsaimniecības un ekonomikas pamatiem – tās nodrošina ne vien tranzītu caur Latviju, bet arī Latvijas ražotāju eksportu uz ārvalstīm, valstij svarīgu preču importu, kā arī militāro preču transportēšanu Latvijas drošībai.

“Taču ostas ir arī ļoti dārgi uzturama infrastruktūra, un tam valsts nedod ne centa – ostas uztur, attīsta un pilnveido paši ostu termināļi sadarbībā ar ārvalstu partneriem. Tieši tāpēc Latvijas valdība jau kopš 2001.gada ostām ir devusi vismaz atvieglojumus akcīzes nodokļa likmei dīzeļdegvielai, kas tiek patērēta tikai un vienīgi ostu tehnikai, un tieši šo atvieglojumu dēļ Latvijas ostās ir daudz ārvalstu investoru, kas, plānojot savu finanšu plūsmu, investējuši Latvijas tautsaimniecības “asinsritē”. Tādā veidā ostās attīstās darbības virzieni un darbaspēks, un tā rezultātā ostas, to termināļi un ostu teritorijās strādājošie ražošanas uzņēmumi Latvijas budžetā katru gadu nodokļos samaksā apmēram 80 miljonus eiro.”

 

​5.12.2023. / Autors: BNN / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs

Kultūras centrā notiks iemīļotā Ziemassvētku eglīte bērniem “Baltā pasaka”

Svētdien, 17. decembrī, plkst. 13:00 Ventspils Kultūras centrs aicina uz Ziemassvētku eglīti bērniem “Baltā pasaka”. Jautrība un svētku prieks visai ģimenei ar izrādi, spēlēm, rotaļām, fotografēšanos, mazliet burvestībām un, protams, Ziemassvētku vecīti ar dāvanu maisu.

Kompānijas “Bezgalīgie sajūtu stāsti” radošās komandas veidotajā izrādē Fejas kopā ar bērniem sadzirdēs, sasmaržos un izgaršos Ziemassvētkus. Kopā uzburs sniegu, piedalīsies ēnu teātrī un iestādīs Balto pupu. Viesojoties pie Sniega karalienes, noskaidros, kāpēc tādas ziemas vispār ir vajadzīgas. Un noslēgumā Ziemassvētku vecītis ar lielo dāvanu maisu iepriecinās visus sanākušos bērnus.

Pasākuma kopējais ilgums 1 stunda un 20 minūtes. Īpaši piemērots pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem.

Biļetes cena 12 EUR (cenā iekļauta dalība pasākumā un Ziemassvētku saldumu paciņa). Līdzi atnākušajiem pieaugušajiem biļetes cena 3 EUR. Biļetes var iegādāties Ventspils Kultūras centra kasē un visās “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā.

Pasākumu ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības atbalstu organizē Ventspils Kultūras centrs.

 

5.12.2023. / Autors: Ventspils Kultūras centrs / Foto: Ventspils Kultūras centrs

Jaunieši ar debatēm noslēdz kampaņu par veselīgu dzīvesveidu

Ceturtdien, 30. novembrī, Ventspils Jauniešu mājā norisinājās kampaņas “Veselīga dzīves uztvere, jēgpilna un atbildīga attieksme pret savu veselību, apkārtējo sabiedrību” noslēguma forums, kurā jaunieši debatēja par tēmu “Vai masu medijos būtu jāierobežo neveselīga dzīvesveida popularizēšana”.

Debates notika starp divām jauniešu komandām. Ventspils Valsts 1. ģimnāziju pārstāvēja Valters Vieško, Elza Vašuka un Māra Makstniece, savukārt Ventspils 4. vidusskolas komandā startēja Sibilla Nazarova, Kristaps Bāns un Markuss Rūdolfs Bāliņš.

Debašu komandas, kur vieni ieņēma valdības pusi, kas lēma un argumentēja par labu neveselīga dzīvesveida popularizēšanas ierobežošanai un oponenti izteica argumentus kāpēc neveselīga dzīvesveida popularizēšana nebūtu jāierobežo. Katram grupas dalībniekam bija dots konkrēts laiks, kurā iekļaujoties vajadzēja publikai izklāstīt argumentus atbilstoši savai pozīcijai. Pēc katra runātāja, jaunieši, kuri klausījās šīs debates, izvērtēja katras puses sniegumu un debašu beigās nodeva savu vērtējumu pēc kura arī tika noskaidrota uzvarētāju komanda. Šajās debatēs pēc klātesošo jauniešu vērtējuma vispārliecinošāk uzstājās un uzvarēja valdības puse.

Paldies Ventspils 4.vidusskolas debašu kluba vadītājam Sandim Mārtiņam Caunem un Ventspils Valsts 1.ģimnāzijas debašu kluba vadītājai Andai Caunei par skolēnu sagatavošanu debatēm.

Kampaņa “Veselīga dzīves uztvere, jēgpilna un atbildīga attieksme pret savu veselību, apkārtējo sabiedrību” aizsākās šī gada septembrī un norisinājās līdz pat novembra beigām. Kampaņas mērķis bija veicināt izpratni par atkarības veidošanās procesiem, atkarību izraisošo vielu lietošanu, to ietekmi uz veselību un psihisko stāvokli. Šo trīs mēnešu laikā skolēni no 5. līdz 12. klasei, viņu vecāki un skolotāji piedalījās dažādās nodarbībās un lekcijās. Skolēni klausījās jomas speciālistu lekcijas – Ventspils skolu ārsta Gundara Kukļa lekcijas, Līgas un Jāņa Skrastiņu lekciju “Mana izvēle – atkarība. Pieredzes stāsts. Zināšanas un iedvesma Tev.” un Danielas Valdes lekciju “Atkarība un atbildība. Sargā sevi pats!”, kā arī iedvesmojās no Raimonda Elbakjana, Edija Klaiša un Andra Grīnfelda pieredzes stāstiem. Savukārt skolotājiem bija iespēja piedalīties Edgara Caica lekcijā “Par un ap pusaudžiem moderno atkarību kontekstā”. Vecāki iesaistījās nodarbībā par skolēnu atkarības riskiem un diskusijā par atkarību risku mazināšanas iespējām.

Paldies Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas direktorei Ievai Jurovai par kampaņas koordinēšanu, pedagogiem un vieslektoriem par jauniešu izglītošanu, vecākiem un skolēniem par dalību!

 

5.12.2023. / Autors: Izglītības pārvalde / Foto: Izglītības pārvalde

Notiks apmācības par digitālajiem rīkiem vadības procesos

Otrdien, 5. decembrī, 9.30 Ventspils bibliotēkas mācību klasē norisināsies nodarbība “Digitālie rīki vadības procesos”. To vadīs Dace Bergmane. Pasākumu rīko “Europe Direct Ventspils”.

Nodarbībā tiks sniegtas zināšanas par tehnoloģiju rīkiem un programmām, kas paredzētas vadības procesu pilnveidē, lai palielinātu produktivitāti.

Covid-19 pandēmija, ko piedzīvotājām nesen, apliecināja, cik būtiskas mūsdienu pasaulē ir digitālās tehnoloģijas. Pateicoties digitālajiem risinājumiem, Eiropas iedzīvotāji var savstarpēji sazināties un  strādāt. Digitalizācija cilvēkiem sniedz daudz ieguvumu – tā palīdz radīt jaunas darbavietas, sekmē jaunas prasmes, attīsta jaunus tirgus un uzlabo Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju.

Digitālā pārkārtošanās ir būtisks ES stratēģiskās autonomijas elements, un tai ir arī svarīga nozīme, lai tuvinātu Eiropu klimata mērķu sasniegšanai. ES dalībvalstis atbalsta tādu uz cilvēku vērstu pieeju digitalizācijai, kurā tiek ievērotas un uzturētas spēkā ES vērtības un pamattiesības.

ES strādā vairākās politikas jomās, lai sekmētu digitālo pārkārtošanos. Plašāk lasiet: ŠEIT.

 

​​​​5.12.2023. / Autors: Ventspils bibliotēka / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs