Karš Ukrainā un sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ļoti būtiski ietekmē Latvijas ostas, un tieši šobrīd ostām būtu nepieciešams kāds papildu atbalsts no Latvijas valsts. Taču notiek pretējais – Finanšu ministrija, bez konsultācijām ar nozari, bez konsultācijām ar nozares pārstāvi Satiksmes ministriju un citām asociācijām, ir pieņēmusi lēmumu neadekvāti palielināt ostu izmaksas, esošo situāciju komentē Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA), kurā darbojas vairāk nekā 90% Latvijas ostu termināļu.

“Tas liecina, ka Finanšu ministrijai nav nekādu zināšanu par šo nozari un saistībām – piemēram, šobrīd ar likumu noteikto, ka akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai ostās ir fiksēta līdz 2035.gadam. Ar to rēķinās ne vien pašas ostas, bet arī lielie ārvalstu investori, kas palīdz mūsu ostām attīstīties. Ja valdība tiešām pieņems šo absurdo lēmumu sadārdzināt ostu izdevumus, no tā primāri cietīs tieši Latvijas ekonomika, Latvijas ražotāji, kuriem būs daudz dārgāk eksportēt preces, kā arī izpelnīsimies ārvalstu investoru neuzticību un, visticamāk, arī tiesvedības, jo ilgtermiņa investori rēķinājās ar Latvijas likumu stabilitāti, proti to, ka nodokļu atvieglojumi degvielai būs spēkā līdz  2035.gadam, “ komentē LSA.

LSA uzsver, ka investori, pirms ieguldīt savu naudu, ļoti rūpīgi izvērtē visus faktorus, tai skaitā arī nodokļu atvieglojumus brīvostās un brīvajās zonās.

“Ja šo atvieglojumu nebūs, mēs paši būsim lieguši sev nozīmīgu instrumentu investoru pārliecināšanai investēt tieši Latvijā, nevis Lietuvā vai Igaunijā.”

Tāpat asociācijā uzsver, ka nevar pieļaut šādu neprofesionālu  nozares graušanu, un jau tuvāko dienu laikā lems par tālāku rīcību, kā aizstāvēt nozarē strādājošos. “Pirmkārt – akcīzes nodokļa likmes celšana ir pretrunā ar ilgtermiņa valdības lēmumu atvieglot nosacījumus brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, lai piesaistītu ārvalstu investorus nozares attīstībai. Un otrkārt – nav bijušas diskusijas ar ostu pārstāvjiem par reālo situāciju un ostu iespējām palīdzēt valsts ekonomikai.”

LSA ieskatā, viens no risinājumiem varētu būt nozares konsultācijas ar Eiropas Komisiju, ar kuru pati Finanšu ministrija savulaik ir saskaņojusi šo samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu stratēģiski svarīgajās Latvijas ostās līdz 2035.gadam.

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kad nozare jau saskaras ar milzīgu krīzi un tai nākas cīnīties kā ar Klaipēdas ostu Lietuvā, tā Tallinas ostu Igaunijā par katru tonnu kravas, šāds lēmums liecina par pilnīgu nekompetenci, situācijas nepārzināšanu vai – vēl ļaunāk – apzinātu kaitniecību nozares iznīcināšanai, turpina LSA.

Ekspertu ieskatā, Finanšu ministrija redz tikai to, ko vēlas redzēt tās politiskie diriģenti, tāpēc tās veiktie aprēķini būtiski atšķiras no reālās situācijas un nevar tikt izmantoti par pamatu tik graujošu izmaiņu apstiprināšanai. “Ne finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ne ministrijas ierēdņi nav uzskatījuši par vajadzīgu ņemt vērā  LSA ostu reālajā situācijā balstītos aprēķinus un argumentus. Tas, cik daudzi ostās strādājošie uzņēmumi šī absurdā un ekonomikai kaitīgā lēmuma rezultātā savu darbību brīvajās zonās būs spiesti pārtraukt, cik daudzi ostās strādājošie zaudēs darbu, Finanšu ministriju neinteresē. Tāpat kā neinteresē tas, ka grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”  Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē aprēķinu nesakritības, kā arī LSA pretargumentu dēļ jau tika noraidīti.”

Ekspertu vērtējumā, izskatās, ka atbildīgās iestādes aizmirst, ka pamatmērķis ir veidot labklājību, drošu un stabilu valsti nevis koncentrēties uz vienpusīgu ienākumu palielināšanu un neuzklausīt nozaru pārstāvjus, lai sadarbotos un rastu pieņemamu risinājumu abām pusēm.

LSA un Latvijas Darba Devēju konfederācijas pārstāvji ir vairākkārt pauduši vēlmi sadarboties ar Finanšu ministriju un kopā atrisināt gan nozares attīstību, gan valsts budžeta ienākumu palielinājumu. Diemžēl Finanšu ministrija joprojām uzskata, ka par nozari zina vairāk nekā tie, kas tajā darbojas.

LSA norāda, ka ostas nav vienīgās, kurām budžeta pakete nesīs graujošu ietekmi, tikpat šokēti ir arī lauksaimnieki, pārtikas ražotāji un Latvijas preču eksportētāji. “Politikas veidotāju nevēlēšanās sarunāties ar saviem iedzīvotājiem un uzņēmējiem novedusi pie tā, ka valsts sevi gremdē, nevis ceļ.  Valdība ir aizmirsusi, ka ne ministri, ne ierēdņi, ne arī Saeimas deputāti paši neko neražo un tātad arī nepelna. Ražo un pievienoto vērtību rada tās nozares, kuras “Jaunās vienotības” vadītā valdība ar nepārdomātiem un neizsvērtiem lēmumiem lemj lēnai iznīcībai. Ilgtermiņā šī “izdedzinātās zemes” taktika var novest vienīgi pie nodokļu maksājumu samazināšanās, taču politiskajam spēkam, kura līderis var atļauties nodokļu maksātāju naudu tērēt lidošanai privātās lidmašīnās, tas ir vienaldzīgi. “

Eksperti uzsver, ka komunikācija un diskusija – tie ir atslēgas vārdi sabalansētam un efektīvam valsts budžetam. Laikā, kad pašām ostām ļoti nepieciešama palīdzība, tās izrāda gatavību sadarboties ar Finanšu ministriju, lai kopā rastu risinājumu, kas nodrošinātu ostu nozares ilgtspējīgu attīstību un Latvijas tautsaimniecības stabilitāti, kā arī palielinātu nodokļu ienākumus valstī, negraujot uzņēmumu darbības iespējas un cienot sadarbību ar ilgtermiņa investoriem. “Taču Finanšu ministrija to nedzird un strādā atrauti no nozares, izmantojot savus datus, kuri ir tālu no patiesās situācijas. Stāsts par ostām un eksportētāj uzņēmumiem jau samērā drīzā nākotnē varētu sākties  ar vārdiem: “Reiz bija…”. Ostas viegli var iznīcināt ar vienu vai vairākiem nepārdomātiem lēmumiem, bet atjaunot tās būs ļoti grūti, varbūt pat neiespējami.”

LSA ieskatā, Evikas Siliņas valdības “drošības un ilgtspējas budžets” ne vienai vien nozarei draud kļūt par iznīcības un stagnācijas budžetu.

Asociācijā atgādina, ka šobrīd valdībā notiek diskusijas par valsts budžetu 2024.gadam, un tajā iekļauti arī Finanšu ministrijas izstrādātie likumprojekti “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” un “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, kas 3 gadu laikā paredz kāpināt akcīzes nodokli ostās izmantotajai dīzeļdegvielai par gandrīz 500%.

Ostas ir viens no Latvijas tautsaimniecības un ekonomikas pamatiem – tās nodrošina ne vien tranzītu caur Latviju, bet arī Latvijas ražotāju eksportu uz ārvalstīm, valstij svarīgu preču importu, kā arī militāro preču transportēšanu Latvijas drošībai.

“Taču ostas ir arī ļoti dārgi uzturama infrastruktūra, un tam valsts nedod ne centa – ostas uztur, attīsta un pilnveido paši ostu termināļi sadarbībā ar ārvalstu partneriem. Tieši tāpēc Latvijas valdība jau kopš 2001.gada ostām ir devusi vismaz atvieglojumus akcīzes nodokļa likmei dīzeļdegvielai, kas tiek patērēta tikai un vienīgi ostu tehnikai, un tieši šo atvieglojumu dēļ Latvijas ostās ir daudz ārvalstu investoru, kas, plānojot savu finanšu plūsmu, investējuši Latvijas tautsaimniecības “asinsritē”. Tādā veidā ostās attīstās darbības virzieni un darbaspēks, un tā rezultātā ostas, to termināļi un ostu teritorijās strādājošie ražošanas uzņēmumi Latvijas budžetā katru gadu nodokļos samaksā apmēram 80 miljonus eiro.”

 

​5.12.2023. / Autors: BNN / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs