Lemjot par izmaiņām Konkurences likumā, paredz lielākas Konkurences padomes (KP) pilnvaras vēršoties pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem, varēs redzēt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) ietekmi uz koalīciju, pārliecību pauž ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ekonomikas ministrija (EM) gandrīz pēc gada izskatīšanai valdībā otrdien bija atkārtoti iesniegusi grozījumus Konkurences likumā, kas paredz lielākas KP pilnvaras, lai vērstos pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem. Iepriekš pret minētajiem likuma grozījumiem iestājās LLPA un Latvijas Pašvaldību savienība. Arī šodien šī jautājuma izskatīšana tika izņemta no valdības dienaskārtības.
Sēdē Ministru prezidents Māris Kučinskis lūdza ekonomikas ministru vēlreiz tikties ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un nedēļas laikā pārrunāt minētos likuma grozījumus.
“Šīs valdības mandāts tuvojas beigām un es kā ekonomikas ministrs biju apņēmies ieviest OECD rekomendācijas, tāpēc šo jautājumu virzīju atkārtoti. Šo nedēļu varu pagaidīt, tad skatīsimies, kas būs nākamnedēļ. Redzēsim, cik liela ir LLPA ietekme uz koalīciju. Es gribu, lai šis jautājums beidzot tiktu valdībā skatīts, lai tiktu pieņemts lēmums – virzīt vai nevirzīt tālāk izmaiņas Konkurences likumā,” pauda Ašeradens.
Vaicāts, kāpēc gada laikā nebija iespējams saskaņot likumprojektu, ekonomikas ministrs norādīja, ka viņš ir vairākkārt mēģinājis šo jautājumu pārrunāt ar LLPA, puses pat bijušas tuvu likumprojekta gala versijai, tomēr tālāku virzību apturējusi KP konstatētie konkurences ierobežojumi ūdensapgādes jomā pašvaldībās.
KP informācija liecina, ka kopš 2013.gada piecos gadījumos – Aizkrauklē, Olainē, Tukumā, Dobelē un Ventspilī – konkurences uzraugs konstatēja pašvaldību kapitālsabiedrību nepamatoti radītus ierobežojumus privāta sektora uzņēmumiem veikt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un maiņas pakalpojumus. Pēc pārrunu procedūru īstenošanas KP panāca ierobežojumu novēršanu, nodrošinot iespēju skaitītāju uzstādīšanu un maiņu turpmāk veikt privātā sektora uzņēmējiem.
Savukārt 2017.gadā KP saņēma SIA Iungenz sūdzību, ka Jelgavas pilsētas domei piederošā SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde liek nepamatotus šķēršļus privātajam uzņēmumam sniegt individuālo ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu vai nomaiņu pašvaldības uzņēmuma pārvaldīšanā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem, vienlaikus pati piedāvājot veikt šādus pakalpojumus.
Jau ziņots, ka grozījumus Konkurences likumā Ekonomikas ministrija (EM) pamato ar faktu, ka atsevišķas iestādes vai publisku personu kontrolēto kapitālsabiedrību darbības vai lēmumi var kropļot konkurenci un piespiest citus tirgus dalībniekus iziet no tirgus vai arī kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, tomēr šīm iestādēm savā darbībā ir jāievēro un jāveicina brīva konkurence.
“No konkurences tiesību viedokļa nav pieļaujamas situācijas, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem, diskriminē tirgus dalībniekus, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, izņemot tos gadījumus, ja šāda rīcība izriet no likuma vai to attaisno sabiedrības intereses un tirgus patstāvīgi nevar nodrošināt pakalpojumus vai preces,” uzsvēra ministrijā.
Ar grozījumiem Konkurences likumā paredzēta kārtība, kādā KP varēs vērsties pret iestādēm un publisku personu kapitālsabiedrību konkurenci ierobežojošām darbībām. Likumprojekts paredz, ka KP, lai novērstu konkurences ierobežojumus, veic pārrunas ar konkrēto iestādi vai kapitālsabiedrību, bet, ja pārrunu ceļā konkurences ierobežojumu nav iespējams novērst, KP ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek kapitālsabiedrībai tiesisko pienākumu, kas novērš konkurences kavēšanu.
Likuma grozījumi attieksies uz publisku personu tiešā un netiešā izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, t.i., gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrībām kā arī valsts un pašvaldību iestādēm.
“Minētais regulējums ļautu KP vērsties, piemēram, arī pret situāciju, kad pašvaldības kapitālsabiedrība ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu, tādējādi to nepamatoti diskriminējot un nodrošinot savam piedāvātajam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus vai kad kapitālsabiedrība, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi iesaistās, ūdens skaitītāju uzstādīšanas tirgū, papildus radot ierobežojumus pārējiem tirgus dalībniekiem vai priekšrocības savam uzņēmumam,” skaidroja EM.
Autors: Ventspilnieks/LETA / Foto: LETA
