Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par šī gada bezmugurkaulnieku izvēlējās ornamentēto pļavērci, informēja biedrībā.
Pļavērce ir radiniece labi zināmajām ganību ērcēm, tā pārnēsā tos pašu slimību ierosinātājus kā ganību ērces – encefalīta vīrusu, borēlijas, babēzijas un citus. Tāpēc tai ir svarīga veterinārā un medicīniskā nozīme. Pēdējos gados, iespējams, saistībā ar klimata pasiltināšanos, pļavērce paplašina savu areālu virzienā uz ziemeļiem. Šogad plānots turpināt pētīt šo ērci, iesaistot arī iedzīvotājus.
No apmēram 1000 ērču sugām Latvijā, tikai dažas ir asinssūcējas un slimību pārnesējas. Ornamentētā pļavērce pēc izskata ir lielāka, masīvāka un ātrāka par parastajām ganību ērcēm. Tās ķermenis ir brūns ar gaišāku neregulāru rakstu. Pieaugušas apaugļotas mātītes olas dēj augsnē. Izšķīlušies kāpuri barojas ar sīkajiem zīdītājiem – strupastēm, kurmjiem, ciršļiem, ežiem, zaķiem u.c. Pēc ādas maiņas kāpuri pārvēršas par nimfām, kurām ir līdzīgs dzīves veids. Kāpuriem un nimfām pārsvarā ir slēpts dzīves veids un tās reti piesūcas lieliem dzīvniekiem. Pēc nākošās ādas maiņas nimfas pārvēršas par pieaugušajām ērcēm. Tās, atšķirībā no nepieaugušajām, izvēlas uzbrukt lieliem savvaļas zīdītājiem un mājdzīvniekiem, paretam arī cilvēkam.
Ērces dzīves laikā asinis sūc trīs reizes. Atkārtoti sūcot asinis dažādi slimību ierosinātāji var tikt pārnesti no dzīvnieka uz dzīvnieku un acī uz cilvēku. Ērces var pārnest – ērču encefalīta vīrusu, tularēmijas, Q-drudža, Laima boreliozes, anaplazmas baktērijas, vienšūņus no Babesia un Theileria ģintīm un vēl citus dzīvnieku un cilvēka slimību ierosinātājus.
Pēdējos gados ērce paplašina izplatības areālu. Savvaļas dzīvnieki un mājdzīvnieki ērces pārnes arvien tālāk uz ziemeļiem no tās dabiskā areāla Viduseiropas mērenajā zonā. Pateicoties siltajām ziemām, ērces var veiksmīgi pārziemot. Tās, acīmredzot, ir pielāgojušās Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. 2019. gadā pirmā ērce novērota 21. februārī, pēdējā – 30. decembrī. Lielāka to aktivitāte ir pavasarī.
Pašlaik zināms, ka Latvijā ornamentētā pļavērce pārsvarā sastopama aizaugušos zālājos un izcirtumos, kuros ir bagātīga kūla un kuri aizaug ar krūmiem. Šādos biotopos ir labvēlīgi apstākļi sīko zīdītāju attīstībai, tajos barojas arī lielie zīdītāji, piemēram, briežveidīgie un meža cūkas. Zālāju aizaugšana ir viens no iemesliem sugas straujai izplatībai. Ērču blīvums var sasniegt pat 150 īpatņu uz 200 m2. Pļavērce mežos sastopama reti, taču aizaugošos izcirtumos – biežāk.
03.01.2020 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Valdis Spuņģis/Dabasdati.lv
