Iznākusi Ojāra Spārīša monogrāfija par 370 gadu seno Zlēku baznīcu

0
1013

Izcilais dievnamu interjeru speciālists un vēstures eksperts profesors Ojārs Spārītis izdevis grāmatu par 370 gadu seno Ventspils novada Zlēku baznīcu.

Zlēku baznīca, kurai pērn atzīmēja 370.gadskārtu kopš tās pamatakmens likšanas, ir krāšņākais senās un ievērojamās fon Bēru dzimtas ieguldījums ar kultūras pieminekļiem bagātajā Kurzemes sakrālajā ainavā. Mūra baznīca Zlēkās ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Dievnamu sāka celt 1654.gadā, bet fon Bēru dzimtas arhīvā atrastās ziņas pabeigtās baznīcas iesvētīšanu saista ar 1648.gadu.

Grāmatā izmantotas profesora Ojāra Spārīša fotogrāfijas, kurās viņš rāda draudzes telpu, sakristejas kamīnu, manierīgi grezno retablu, vairākas gleznas un skulptūras, patronāta balkonu, ķestera pulti, kristāmūdens šķīvi. Tekstuālajā daļā izdevuma autors apskata ēkas arhitektūru un iekārtojumu.

Tuvojoties baznīcai, tā pārsteidz ar torņa mērogu un varenajiem mūriem, kurus stūros balsta daudzpakāpju kontrforsi. Dievnama smailē vairākkārt iespēris zibens, par laimi, nenodarot nekādu postu baznīcas iekārtai. Aplūkojot baznīcu no sāniem un altāra daļas puses, tā nešķiet nedz pārāk iespaidīga, nedz liela, drīzāk kompakta un sevī vērsta. Toties smagnējā būvķermenī izceļas vairākas konstruktīvas un dekoratīvas detaļas, kas Kurzemes lauku ainavā piešķir dievnamam neparastu greznību. Baznīcas celšanas laiks 17.gadsimta vidū ir nozīmīgs ar nobrieduša baroka laikmeta iestāšanos, tāpēc fasādē ieraugāmie gotikas pasaules elementi – no profilētiem ķieģeļiem mūrēts ieejas portāls, daudzpakāpju kontrforsi, smailkoka arkas izmantojums logu ailās – liek domāt par dievnama cēlāju nolūku pusotru gadsimtu pēc gotikas stila aiziešanas pagātnē greznot vienkāršas lauku baznīcas fasādi ar labi aizmirstām, bet no jauna atmiņā atsauktām formām.