Gaisa kvalitāte Ventspilī atbilst visām normām; netīrākais gaiss – Rīgā, Rēzeknē un Liepājā

0
44

Ventspilī gaisa kvalitātes monitoringa dati atbilst visām normām, tā portālam BNN apstiprinājusi Ventspils pilsētas pašvaldības Vides uzraudzības vecākā speciāliste Tatjana Valdmane. Savukārt vispiesārņotākais gaiss ir Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, tā savukārt LNT raidījumā 900 sekundes atzina Valsts vides dienesta tagadējā ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, kas agrāk bija Ventspils pilsētas domes Ekonomikas nodaļas vadītāja.

Kā norādīja Ventspils domes amatpersona Valdmane, Ventspilī ir trīs gaisa kvalitātes monitoringa stacijas – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), Ventspils Brīvostas un Valsts vides dienesta Reģionālās vides pārvaldes (RVP) stacija, kas mēra tikai putekļus ostas teritorijā. Speciāliste norāda, ka gaisa kvalitātes normas šajās stacijās nav pārsniegtas.

“Manipulācija ar datiem un tautas apmuļķošana,” tā Ventspils Tirdzniecības ostas (VTO) Administratīvi-tiesiskā departamenta direktore Alīna Rugine raksturo uzplaiksnījumus dažos medijos par slikto gaisu Ventspilī, kuros nereti vaino ostas uzņēmumus. “Tas, ka mainās cieto daļiņu apjoms pa dienām, tā ir normāla parādība, jo mainās gan vēja virziens, gan avoti. Ir jāsaprot, ka monitoringa stacijas fiksē nevis ogļu putekļus, bet jebkuras cietās daļiņas – zied koki, tiek remontēts ceļš, kurināta plīts – tas viss tiek fiksēts.”

Piemēram, ziemas periodos statistikā var redzēt, cikos cilvēki atnāk no darba uz mājām un sāk kurināt, un arī tas parādās monitoringā. Turklāt šobrīd Ventspilī notiek daudz nopietnu būvniecības darbu, ceļu remontu, pie monitoringa punkta Jāņa ielā pat demontēta māja.

Jāatzīmē, ka pašvaldība no VTO vien ik gadu saņem vairākus desmitus tūkstošus eiro. Dabas resursa nodoklī uzņēmums samaksā aptuveni 80 000 – 100 000 eiro atkarībā no darbības apjoma. 40% šīs naudas saņem valsts, bet 60% – pašvaldība.

Rugina norāda, ka VTO katru gadu meklē papildu risinājumus, un tādi būtu jāmeklē arī pašvaldībai, rūpējoties par saviem iedzīvotājiem. “Jautājums pašvaldībai, kur paliek šī nodokļos iekasētā nauda? Bez ikdienas uzkopšanas darbiem un koku stādīšanas, kas ir norma jebkurai pilsētai, ostas pilsētas pašvaldībai būtu jāuzliek sev ambiciozāki uzdevumi.”

Komentējot pašvaldības iesaisti gaisa kvalitātes nodrošināšanā Ventspilī, Valdmane norāda, ka, lai gan RVP izsniedz atļaujas piesārņojošas darbības veikšanai, pašvaldība arī iepazīstas ar iesniegumiem un sniedz savus komentārus. Tāpat vietvara teritorijas plānojumā izstrādājusi nosacījumus uzņēmumu darbības attīstībai, lai samazinātu uzņēmējdarbības ietekmi uz gaisa kvalitāti. Vēl tiek uzturētas zaļās zonas, tīrītas ielas un strādāts pie tā, lai samazinātu siltumapgādes ietekmi uz gaisa kvalitāti.

Savukārt kā norāda Baklāne-Ansberga, galvenie gaisa piesārņojuma avoti Rīgas, Rēzeknes un Liepājas pilsētās nav tikai ostas un rūpnieciskie objekti, jo lielāku piesārņojuma īpatsvaru rada tieši transports un sadzīviskas lietas, tai skaitā apkures sistēmas. Tieši vasaras mēnešos VVD tradicionāli saņem visvairāk sūdzību no iedzīvotājiem par gaisa piesārņojumu. Šovasar īpaši aktīvi ar šādiem pieteikumiem dienestā vēršas Rīgas, Liepājas un Ventspils iedzīvotāji, kuri nav apmierināti ar putekļiem, kas rodas no ogļu pārkraušanas ostās.

VVD vadītāja apliecināja, ka gaisa kvalitātes uzlabošanas nolūkā dienests ir sācis aktīvu sadarbību ar Rīgas, Liepājas un Ventspils brīvostām. “Ostu pārvaldes ir atsaucīgas un gatavas sadarboties, uzstādot papildus dažādus tehniskos līdzekļus, lai mēs varētu aktīvāk reaģēt un nepieļaut šo piesārņojumu,” pastāstīja Baklāne-Ansberga.

Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay