Ogu laikā tās jāēd, cik lien!

0
492

Ikvienam labi zināms, ka ogu laikā tās jāēd, cik lien. Jo jāņogas, upenes, avenes, zemes, mellenes, ērkšķogas u.c. ogas ir īstas vitamīnu krātuves, un galu galā – kad tad vēl, ja ne tagad – pašā vasaras pilnbriedā! Turklāt tās lieliski palīdz tikt galā ar veselības problēmām un mazina dažādu saslimšanu, tajā skaitā vēža risku.

Veselīga uztura speciālisti teju vai vienā mutē apgalvo, ka veselam pieaugušam cilvēkam sezonas laikā ik dienu jāuzņem vismaz 500 – 600 gramus dārzeņu, augļu un ogu. Minimālā ogu porcija no šī kopējā apjoma varētu veidot 100–200 gramus vai vienu līdz divas saujas. Āķis slēpjas tur, ka visās ogās sastopamas minerālvielas, vitamīni, mikroelementi, šķiedrvielas un organiskās skābes, kuras no daudzām veselības problēmām ļaus atbrīvoties bez aptieku “ripiņu” palīdzības. Protams, ar saujiņu ogu nedēļā līdzēts nebūs, sezonas laikā ogu ēšanai, jānododas, kā saka, no sirds, un mūsu organisma “motors” par to pateiksies ar ievērojami labāku darbu.

Medicīnas gudrībās neiesvētītam cilvēkam no dakteru stāstiem par to, kādas un cik vērtīgas vielas rodamas ogās, lielākoties ir ne silts, ne auksts. Viņš lielākoties vadās no savu garšas kārpiņu sajūtām un ikdienas ēšanas paradumiem. Tādēļ šoreiz paraudzīsmies uz to, kādas kaites, ēdot ogas, mēs varam iegrožot.

Kuram gan gribēsies dzirdēt ārsta verdiktu, ka sirds nav īsti kārtībā un arī ar asinsvadiem viss nav īsti tā, kā vajadzētu? Vai arī holesterīna līmenis ir augstāks kā nākas, asins analīzes liecina par prediabētu (pirmsdiabēta stadiju), ir gremošanas sistēmas problēmas vai, nedod Dievs, aizdomas par vēzi. Taču to visu var arī nepieļaut, tik vien vajadzīgs, kā pareizi ēšanas paradumi, aktīvs dzīvesveids un, protams, atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem.

ĒST UPENES, LAI “MOTORS NEKLAPĒTU”

Ja vaicāsiet, kāds tam sakars ar ogām, atbilde skanēs – vistiešākais. Lieta tā, ka ogas satur daudz šķiedrvielu. Savukārt tās nepieciešamas mūsu veselības saglabāšanai. Uztura speciālisti apgalvo, ka bērniem ieteicams uzņemt 20 gramus šķiedrvielu dienā, sievietēm – 25 gramus, bet vīriešiem – 38 gramus dienā. Šķiedrvielas sekmē jau minēto slimību riska samazināšanu, palīdz cīnīties ar liekā svara problēmām un uzlabo gremošanas sistēmas veselību. Un tagad parēķināsim – ja 100 gramos jāņogu ir 6,8 grami šķiedrvielu, tādā pat daudzumā aveņu – 7,4 grami, bet upenēs 7 grami, cik saujas ogu dienā jāapēd, lai nepieciešamais šķiedrvielu daudzums būtu rokā, vai, pareizāk sakot, vēderā?

Par asisnsrirtes uzlabošanu, trombu veidošanās riska novēršanu un sliktā holesterīna daudzuma samazināšanu vislabāk parūpēsies upenes vai zustrenes. Tā notiek tādēļ, ka upenes satur ļoti daudz C vitamīna (septiņas reizes vairāk kā citronos!) un ir bagātas ar antioksidantiem. Upeņu sastāvā ir arī kālijs un liels daudzums dabīgo bioflavonoīdu. Savukārt šie pigmenti pastiprina C vitamīna antioksidanta īpašības, kas var palīdzēt cīnīties ar vēža attīstību un novērst citas slimības. Upenes satur arī gamma-linolēnskābi, kuras trūkums var novest pie matu izkrišanas, ādas sausuma, aknu darbības traucējumiem, aptaukošanās, neirozes, seksuālajiem traucējumiem, neauglības, un nespējas pretoties infekcijām. Organisms pats šo vielu neizstrādā, tāpēc tā jāuzņem no ārpuses. Upeņu sula ir nāvējoša gripas un stafilokoka vīrusiem.

Zinātnieki izpētījuši, ka upenes labvēlīgi ietekmē nervu šūnu veselību. To pastāvīga lietošana uzturā varot pat novērst risku saslimt ar Parkinsona slimību. Turklāt eksperimentos ar vecākām laboratorijas žurkām, kurām piemēroja upeņu, melleņu un spinātu diētu pierādījās, ka žurkas, kuras uzturā lietoja upenes, nodzīvoja ilgāk par pārējām. It kā sīkums, tomēr vielu pārdomām dod.

JĀŅOGAS INFARKTA UN INSULTA PROFILAKSEI

Savukārt pie muskuļu krampjiem, vājuma un neregulāras sirdsdarbības pie vainas var būt arī kālija trūkums organismā. Tādā gadījumā īsti vietā būs jāņogas. Vēl jāņogās, neskaitot daudzas citas vērtīgas uzturvielas, ir magnijs, kurš rūpējas par kaulu veselību, sirdi, nerviem, muskuļiem, kā arī palīdz regulēt arī cukura līmeni asinīs un asinsspiedienu. Jāņogu sula pazemina asins recēšanu, kas mazina insulta un infarkta risku. Turklāt jāņogās un upenēs esošie antioksidanti pasargā nervu šūnas no stresa ietekmes un veicina organisma šūnu atjaunošanos, tādējādi kavējot novecošanās procesus.

Gan baltās, gan sarkanās jāņogas ir vienlīdz vērtīgas – pētījumos pierādīts, ka baltās jāņogas palīdz samazināt vēža aktivitāti un vēža slimību risku, bet sarkanās uzlabo asins sastāvu. Tomēr jāatceras, ka šīs ogas nav ieteicams ēst, ja ir kuņģa čūla, divpadsmitpirkstu zarnas čūla vai gastrīts.

AVENES MAZINA VĒŽA RISKU

Un,  protams, neaizmirsīsim avenes. Aveņu laikā šīs ogas jādēd, cik tik lien, jo tās ir īsts brīnumlīdzeklis mūsu veselībai. Avenes satur daudzas bioloģiski aktīvas vielas, vitamīnus un minerālvielas. Tikai simts grami aveņu spēj nodrošināt organismu ar aptuveni 42% dienā nepieciešamās C vitamīna devas, 10% K vitamīna, kurš mūsu organismā piedalās asins recēšanas faktoru sintēzē, aptuveni 5% E vitamīna, dzelzs un kālija un 41% mangāna dienas devas.

Avenēs esošais PP vitamīns atbrīvo no bezmiega un noguruma, bet E un B2 vitamīni noder tiem, kas mokās ar dažādiem iekaisumiem vai izsitumiem. Savukārt A vitamīns, flavonoīdi un to apakšgrupā esošie antocianīni pasargā no mūsdienās izplatītākā nāves cēloņa – sirds un asinsvadu slimībām. Savukārt polifenoli palīdz izvairīties no saslimšanas ar dažādiem vēža veidiem – aizkuņģa dziedzera, barības vada, plaušu un prostatas vēzi. Tāpat vairāki pētījumi apliecinājuši, ka avenes spēj uzlabot cilvēka atmiņu, bet tajās esošās bioloģiski aktīvās vielas var aizkavēt aterosklerozes attīstību. Pats jaukākais, ka avenes visas šīs īpašības saglabā arī saldētā veidā.

MELLENES REDZEI, ĶIRŠI – JAUTRĪBAI

Neaizmirsīsim arī par mellenēm – vienu no labākajiem fitoterapeitiskajiem līdzekļiem pret kataraktu. Šīs ogas satur arī dzintarskābi, kas nodrošina asinsvadu sieniņu elastību un palēnina aterosklerozes procesus. Savukārt tajās esošie pektīni neitralizē toksīnus, nodrošina baktericīdo un pretiekaisuma iedarbību.

Toties ķirši lieliski noderēs atslodzes dienām, jo tiem piemīt organismu attīrošas īpašības. Šim nolūkam ņem 800 gramu ogu un sadala četrās porcijās. Katrā ēdienreizē ēd pa vienai porcijai, neaizmirstos malkot ūdeni vai nesaldinātu tēju. Novērots, ka ķirši mazina pretapaugļošanās tablešu blaknes – nelabumu un galvassāpes. Ja gaidāmi viesi, galdā noteikti jāceļ ķirši, jo šajās ogās, tāpat kā banānos un šokolādē, ir laimes hormons, kas garantēs labu noskaņojumu un jautrību.

Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay