Starptautiskais Valūtas fonds šogad Latvijai prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs. Nu ko, tajos brīžos, kad mēs neticam saviem spēkiem, citi uz tiem paļaujas un pat cenšas pārliecināt mūs pašus.
Protams, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze nav tik rožaina, kāda tā fondam šķita pērnajā oktobrī – “tikai” 3,9%, nevis 5,2%. Bezdarbs gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad mazināsies līdz 6,7%. (Tas ir pat zem “dabīgā bezdarba līmeņa”, par kādu Latvijas Banka bezkaislīgi uzskata 8%.) No Igaunijas tiek sagaidīta 3,4% liela izaugsme, no Lietuvas – 3,2% apmērā.
Eirozonā – kurā ietilpst visas trīs Baltijas valstis un citas, kas lieto šo valūtu – kopumā SVF šogad prognozē 4,4% IKP kāpumu. Visai pasaules ekonomikai – 6% (ASV – 6,4%; Ķīnā – 8,4%, Indijā – 12,5%, Krievijā – 3,8%). Nekur nav vērojamas nekādas pazīmes iespējamai lejupslīdei, saimnieciskai krīzei vai sabrukumam. Kaut tas skan riebīgi, pandēmija, šķiet, pat palīdz sakārtoties pasaules, ES un Latvijas ekonomikai.
(Kaut ko līdzīgu savā budžetā atklāj arī daža Lielrīgas vidusšķiras ģimene – izrādās, nesēžot modīgos krogos, nepērkot modīgas lupatiņas un nebraucot uz modīgiem kūrortiem, nauda tajā “uzrodas pati no sevis”. Pieļauju, ka krogi, lupatiņas un kūrorti šāda atklājuma sekas izjutīs vēl ilgi pēc tam, kad mūsu dzīve būs “normalizējusies”. Taču diemžēl tā ir ekonomija arī uz teātriem, koncertiem, izstādēm…)
Turklāt šīs mūs uzmundrinošās prognozes izsaka ne jau mātišķi gādīgā Eiropas Komisija, kas sola, ka viss mums būs labi, ja vien klausīsim mīļo tanti Urzulu un “domāsim zaļi”. SVF eksperti vēro pasauli – un, protams, fonda daudzos kredītņēmējus! – ar tālredzīga ērgļa nežēlīgo aci.
Arī pašmāju komercbanku analītiķi patlaban cenšas vairot mūsu saimniecisko optimismu. Viņi skaidro, ka rūpniecība (tās, kuras daudzu prātos un mutēs mums “nav”) šogad būs viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā, pateicoties spēcīgam globālam pieprasījumam. Pasaules tirdzniecība esot pilnībā atguvusies no Covid-19 pandēmijas satricinājumiem pērnā gada sākumā, un arī paši ražotāji Latvijā, Eiropā un citur esot optimisma pilni.
Visi šie ne pārāk iespaidīgie, bet svarīgie procentskaitļi un solījumi nozīmē arī to, ka mums nav jābaidās, ka valdības naudas lādes vienā “trešā viļņa” brīdī izsīks. Labi ekonomiskie rādītāji rada valstij stabilu kredītreitingu: iespēju tai aizņemties joprojām lētu naudu visa veida – gan uzņēmumiem, gan cilvēkiem – dīkstāves pabalstiem.
Iespējams, ka visa politiski populistiskā plēšanās ap vakcīnām un to “taisnīgu sadali” (nesakiet man, ka to nekādi neietekmē 5. jūnija tuvošanās!) patlaban tik skaļa un lielmanīga ir tieši tāpēc, ka mēs – sabiedrība un valsts – stāvam uz stabila saimnieciska pamata. Ja laiva bīstami nezvārojas un nelaiž pa šķirbām ūdeni, ja piknika grozs ir pilns ar sviestmaizēm un limonādi, kāpēc gan nepakašķēties par to, kurš drīkstēs uzņemt selfiju, pozējot pie peldlīdzekļa stūres?
16.04.2021. / Autors: Dainis Lemešonoks, publicists, speciāli “Ventspilnieks.lv” / Foto: Pixabay
