Aizejošo, 2022.gadu sagaidījām ar cerībām, ka visi lielākie satricinājumi teju, teju būs aiz muguras – stingrā mājsēde beidzās jau 2021.gada novembra vidū, pēc Covid-19 pandēmijas viļņa noplakšanas atdzīvojās arī ekonomika, taču Krievijas neģēlīgais iebrukums Ukrainā 24.februāra rītā atnesa līdzi ģeopolitiskos satricinājumus, kuri neizbēgami skāra arī Latviju. Šogad ievēlējām arī jaunu Saeimu – vai tā būs labāka, sliktāka, vai līdzvērtīga iepriekšējai, to rādīs laiks, taču bez pārsteigumiem neiztika.
Ventspilnieks.lv apkopoja aizejošā gada spilgtākos notikumus, priekšroku dodot tiem, kuri ietekmēs mūsu dzīvi arī nākamajā gadā.
Krievijas iebrukums Ukrainā
Krievijas sāktais karš Ukrainā atbalsojies praktiski visu valstu dienaskārtībā. Agresorvalsts pastrādātie kara noziegumi, mierīgo civiliedzīvotāju slepkavības Bučā un Irpiņā, filtrācijas nometņu izveidošana, civiliedzīvotāju nolaupīšana un izsūtīšana, Krievijas raķešu triecieni pa civilo, jo īpaši enrģētikas infrastrutūru, kā arī citas iebrucēju zvērības, pamest savas mājas un doties bēgļu gaitās lika miljoniem ukraiņu.
Latvijas iedzīvotāji un pašvaldības no kara šausmām bēgošajiem cilvēkiem snieguši palīdzīgu roku ar izmitināšanu, ziedojumiem, medikamentiem, apģērbu, u.c., tāpat Latvija palīdzējusi un turpina palīdzēt ukraiņiem, kuri par savu valsti cīnās kaujas laukā. Ukraina ir tas vairogs, kurš pret Krievijas agresiju sargā visu civilizēto pasauli, un tas, ka Krievijai un Baltkrievijai noteikto ES un ASV sankciju dēļ mums visiem nācies savilkt jostas ciešāk, ir tikai neliela neērtība salīdzinot ar to, ka virs Latvijas joprojām ir mierīgas debesis.
Energoresursu cenas skrien mākoņos
Aizejošais gads iezīmējās ar ārkārtīgi strauju energoresursu cenu kāpumu. Dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no gada vidus (1.jūlija) pieauga no 65,6 līdz 89,9%, un, lai arī rudenī biržā bija vērojams straujš dabasgāzes cenas kritums, tas vēl nenozīmē, ka arī Latvijā gāzes cena atgriezīsies “ierastajās sliedēs”. Par nepatīkamu pārsteigumu tarifu celšanas veidā parūpējās arī divi valsts uzņēmumi – AS “Sadales tīkls” (ST) un AS “Augstsprieguma tīkls” (AST). Ja minēto uzņēmumu iesniegtos tarifus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinās, nepatīkamas sekas savos maciņos izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums. Vienīgais mierinājums ir ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) paustais, ka jaunie elektrības sadales un pārvades tarifi tomēr nebūšot tik lieli, kā sākotnēji plānots. Vēl viens “bonuss” iedzīvotājiem ir arī valsts atbalsts energoresursu augsto cenu kompensācijai, kuru gan paredzēts maksāt vien līdz līdz nākamā gada 30.aprīlim.
Okupekļu ēras beigas
Lai arī Saeima likumu par padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžu pieņāma 16.jūnijā, okupekļu ēras beigas visspilgtāk iezīmējās 25.augustā, kad tika nogāzts septiņdesmit deviņus metrus augstais okupācijas stabs Pārdaugavā, Uzvaras parkā. Obligāti nojaucamo padomju režīmu slavinošo pieminekļu, piemiņas akmeņu un vietu sarakstā bija 69 objekti, taču pašvaldības demontēja vairāk par plānoto. Okupekļu nojaukšanas sāgā izcēlās Daugavpils un Rēzeknes domes, kuras pieminekļu demontāžai pretojās. Taču ja Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs galvenokārt izcēlās ar dažādiem izteikumiem, piemēram, dēvējot pieminekļu nojaukšanu par barbarismu, tad Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš ne vien pamanījās sarīkot pie “dārgajiem aizgājējiem” ziedu nolikšanu un savdabīgu svecīšu vakaru, bet arī vērsties Satversmes tiesā. Tomēr ST lietu ierosināt atteicās, un Daugavpilij nācās vien savus okupekļus demontēt.
Jezga ar ministriem
Pulcēšanās pie okupekļa Uzvaras parkā 9. un 10.maijā prasīja amatu iekšlietu minstrei Marijai Golubevai (AP). Viņas demisiju saistībā ar policijas neapmierinošo darbu pieprasīja Nacionālā apvienība. Šīs prasības neizpildes gadījumā NA draudēja ar savu ministru atsaukšanu. Ironiskā kārtā Golubevas demisijas pieprasījums trāpīja arī pašai NA, jo ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) NA “šantāžas mēģinājuma” dēļ pieprasīja amatu atstāt arī šīs partijas ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam. Taču kamēr valdošā koalīcija ārkārtas sanāksmē apsprieda NA pieprasīto iekšlietu ministres demisiju, Golubeva no amata atkāpās pati.
Ostu reforma pieņemta, bet turpina buksēt
Reti ap kuru likumu lauzts tik daudz šķēpu, kā ap ostu pārvaldības reformu. Arī šis gads nebija izņēmums. Ostu reformu valdībā virzīja Tāļa Linkaita (Konservatīvie) vadītā Satiksmes ministrija, taču, neraugoties uz uzņēmēju asociāciju, pašvaldību un ostu uzņēmēju iebildumiem pret atsevišķām tā normām, grozījumi “Likumā par ostām” tika pieņemti. Tiesa, pagaidām reforma vēl nav “akmenī icirsta”, jo Satversmes tiesā ierosinātas divas lietas ostas reformas sakarā, un to izskatīšana varētu notikt nākamā gada pavasarī. Tikmēr likums paredz vēl līdz 2022.gada beigām pabeigt visu transformācijas procesu un Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes likvidēt. Tiesa, tagad kļuvis zināms, ka šajā gadā tas nebūs iespējams.
14.Saeima bez “Saskaņas”, “Konservatīvajiem” un “Attīstībai/Par!”
Viens no lielākajiem 14.Saeimas vēlēšanu pārsteigumiem bija parlamenta ilgdzīvotājas “Saskaņas” palikšana aiz borta. Sāpīgu zaudējumu piedzīvoja arī “Attīstībai/Par!”, kurai līdz iekļūšanai likumdevēja rindās pietrūka vien aptuveni 250 balsis, un “Konservatīvie”. Savukārt “Jaunās Vienotības” uzvara vēlēšanās, kā arī Nacionālās apvienības un “Zaļo un Zemnieku savienības” panākumi pārsteigumu neradīja, tos varēja prognēzēt jau pēc priekšvēlēšanu laika reitingiem.
14.Saeimā ir arī četri jaunpienācēji – Ulda Pīlēna lolojums – “Apvienotais saraksts”, Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” (šajos politiskajos spēkos ir pietiekami daudz politiķu, kuri zem citu partiju karogiem politikā darbojušies arī iepriekš), parlamentā debitē arī partija “Progresīvie”, kura ar labiem rezultātiem startēja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 2020.gadā un 2021.gada pašvaldību vēlēšanās, un “Saskaņas” nišu ieņēmusī partija “Stabilitātei!”. Šīs partijas deputātei Glorijai Grevcovai jāpateicas arī par pirmo skandālu. Pēc, iespējams, apzināti nepatiesu ziņu sniegšanas CVK, pret viņu ierosināta krimināllieta, kura jau nodota izskatīšanai tiesā.
Lembergs iznāk no cietuma, kandidē uz premjera amatu
Koruptīvos noziegumos apsūdzētais Ventspils eksmērs Aivars Lembergs, kuram pirmās instances tiesa kā drošības līdzekli bija piemērojusi apcietinājumu, pēc gadu ilgas atrašanās “kroņa maizē” pret 100 000 eiro lielu drošības naudu 25.februārī tika atbrīvots no apcietinājuma. Viņa krimināllieta tagad tiek skatīta apelācijas instancē. Nepiepildījās arī Lemberga cerības uz 100 000 eiro lielu kompensāciju par, atrodoties cietumā, viņaprāt, veselībai nodarīto kaitējumu. Administatīvā rajona tiesa viņa pieteikumu noraidīja. Tomēr ne tiesu darbi, ne valsts prezidenta bažas par drošības riskiem Latvijai, nebija šķērslis Zaļo un Zemnieku savienībai vēlēšanās nekandidējošo Lembergu virzīt par savu premjerministra amata kandidātu. Kā Ministru prezidenta amata kandidātu ZZS pieteica Lembergu jau ceturto reizi, un jau ceturto reizi viņš par premjeru tā arī nekļuva.
Astoņu miljonu skandāls
Viens no aizejošā gada lielākajiem nesmukumiem bija valdības centieni pēdējā brīdī pirms sava pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt” astoņu miljonu darījumu par zemes atpirkšanu Biķernieku trases vajadzībām. Gan projekta virzītāja Satiksmes ministrija, gan valdība pievēra acis gan uz to, ka minētā īpašuma kadastrālā vērtība ir 830 396 eiro, gan uz to, ka vēl 2019.gadā Biķernieku kompleksās sporta bāzes apsaimniekotāja CSDD nolīgtie vērtētāji šī īpašuma cenu aplēsa ~3,5 miljonu eiro vērtībā. Vai šī zeme par tādu naudu tiks arī no trim, miljonāriem atpirkta, vai arī jaunā valdība pārskatīs šī darījuma lietderību, redzēsim nākamgad.
30.12.2022. / Autors: Ilona Bērziņa / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
