Lietuva šonedēļ, reaģēdama uz zvērībām Bučas pilsētā, izraidījusi Krievijas vēstnieku un pazeminājusi Viļņas-Maskavas diplomātisko attiecību statusu. Vēl nesen, 2021.gada novembrī, Lietuva līdzīgi rīkojās attiecībās ar Ķīnu, kad bija spiesta tā darīt, jo tika izraidīta Lietuvas vēstniece. Par ko liecina šādi notikumi attiecībās ar austrumu valstīm, kas ES kontekstā vērtējami kā spilgti izņēmumi?
«Abi gadījumi ar diplomātiskās pārstāvniecības līmeņa pazemināšanu ir vienkārši nesalīdzināmi. Šķiet, ka, turpinoties karam Ukrainā, Ķīna aizmirst nebūtisko un koncentrējas uz situāciju Ukrainā un to, kas notiks tālāk,» sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja lietuviešu politiskais analītiķis Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas)
Pērn rudenī Lietuvas lielākās rūpes ārpolitikā bija diplomātiskais saspīlējums, ko radīja Ķīnas reakcija uz Lietuvas lēmumu atļaut Taivānai atvērt Viļņā savu pārstāvniecību ar Pekinai nepieņemamo «Taivānas Pārstāvniecības» nosaukumu. Sekoja Lietuvas vēstnieces izraidīšana no Pekinas, diplomātisko attiecību pazemināšana un negodīgu ierobežojumu ieviešana pret Lietuvas uzņēmumiem un to ražojumiem Ķīnas tirgū. Lietuva diplomātiskajās attiecībās rīkojās samērīgi Āzijas lielvalstij, bet par saviem uzņēmējiem iestājās ar ES, Lielbritānijas un ASV palīdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā.
Lai cik nopietni tas tobrīd neizskatījās, pērnā rudens notikumi nobāl Ukrainas kara priekšā. Šoreiz diplomātiski radikālo reakciju izsaukušas ziņas par Krievijas karaspēka zvērībām Kijivas piepilsētās. Šonedēļ Lietuva pēc savas iniciatīvas ir izraidījusi Krievijas vēstnieku, pazeminājusi diplomātisko sakaru statusu, slēgusi Krievijas konsulātu ostas pilsētā Klaipēdā.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) skaidrojis, ka tas tiek darīts, solidarizējoties ar Ukrainu un Ukrainas tautu, kura cieš Krievijas agresijā.
«Lietuva visstingrākajā iespējamā veidā nosoda Krievijas Bruņoto spēku zvērības dažādās okupētajās Ukrainas pilsētās, tostarp šausminošos slaktiņus Bučā un citur, kas neapšaubāmi tiks iekļauti Eiropas teritorijā pastrādāto zvērību sarakstā,» tā ministra teiktais citēts Lietuvas medijos. Vienlaikus Lietuva atsaukusi no Krievijas savu vēstnieku.
Negaida Briseles rīcību vai piekrišanu
Ir skaidrs, ka, grozot attiecības ar Krieviju, Viļņa rīkojas atrauti no citām ES dalībvalstīm, no kurām daudzas pagaidām ieņem nogaidošu nostāju, raugoties vispirms, ko darīs un teiks Brisele.
«Acīmredzot, Eiropas Komisijai trūkst apņēmības saasināt attiecības ar Krieviju. Lēmums par pēdējo sankciju kompleksu pret Krieviju apliecina tieši to – bloks baidās palikt bez Krievijas gāzes un naftas. Tātad Lietuva ir sava veida brīvdomātāja, kas nosaka rīcības standartus citiem,» sacīja Dumbļausks.
Eiropas Komisija šonedēļ ierosināja dalībvalstīm vienoties par jaunu sankciju kompleksu, piedāvājot atteikties no agresorvalsts akmeņoglēm, bet ne citiem enerģijas avotiem.
«Esmu vīlies, ka priekšlikumos nav iekļauta nafta. Ja mēs runājam par finansēm, kas nonāk Krievijas budžetā no ogļu pārdošanas Eiropai, tad no oglēm to nav daudz, un jūs varētu pievienot sveces un malku, ja vēlaties stiprāku rīcību. Bet, ja mēs nerunājam par kaut ko tik fundamentālu kā nafta, tas nav liels trieciens,» otrdien, 5.aprīlī, Lietuvas ārlietu ministrs sacījis intervijā CNN.
Citām Eiropas valstīm būtu vieglāk atteikties no Krievijas naftas nekā no gāzes, kā to nesen izdarījusi Lietuva, amerikāņu raidorganizācijai sacījis Landsberģis. Visas trīs Baltijas valstis vēlas atteikties no Krievijas dabasgāzes un Lietuva šādu lēmumu pieņēmusi pirmā.
Viļņā ES lielākās valstis izskatās tuvredzīgi vājas
Kopš Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāka savu iebrukuma Ukrainā, Eiropa ir samaksājusi Krievijai aptuveni 20 miljardus eiro par energoresursu importu. Sevišķi pret Krievijas gāzes aizliegumu iebilst Vācija, kas ir atkarīga no Krievijas valsts energokoncerna Gazprom.
«Diemžēl Rietumi šķiet vāji pret Krieviju un Putinu. Eiropas noteicošo galvaspilsētu vadītāji labprātāk sēdēs malā un neparādīsies TV ekrānos, nekā cīnīsies ar Krieviju. Un – atvainojos, ka izklausos diskriminējoši – ASV [prezidents Džo] Baidens ir pārāk vecs, lai pārzinātu starptautisko dienaskārtību,» skan analītiķa Dumbļauska vērtējums. «Rietumu pasaulei ir vajadzīga jauna Mārgareta Tečere (Margaret Thatcher) vai Ronalds Reigans (Ronald Reagan),» sacīja Dumbļausks izdarot atsauces uz to, kā 20.gadsimta otrajā pusē nepiekāpīga bija attiecīgi britu premjerministre un ASV prezidents.
Lietuva labo kļūdas
Tikmēr bijušais Lietuvas Seima deputāts Naglis Puteiķis (Naglis Puteikis) vērtēja, ka, pazeminot diplomātisko attiecību statusu ar Krieviju, Lietuva labo kļūdu, ko pieļāvusi kara sākumā.
«Atšķirībā no Igaunijas, kas palielināja savu vēstniecību Kijivā, es domāju, personāla ziņā – kas bija drosmes un solidaritātes gājiens ar Ukrainu – Lietuva pasteidzās samazināt savu darbinieku skaitu vēstniecībā Kijivā un pārcelt savu vēstnieku uz citu vietu un pēc tam uz Poliju. Liels apkaunojums mūsu. Tāpēc attiecību pazemināšana ar Krieviju šķiet kā neliela kompensācija par labu attiecībām ar ukraiņiem,» savos secinājumos dalījās pieredzējušais likumdevējs. Par lēmumu slēgt Krievijas konsulātu Klaipēdā Puteiķis sacīja, ka pilnībā atbalsta to, un piebilda: «Diemžēl mums neizdevās integrēt vietējos krievus.»
Maskavai Viļņas uzstāšanās nepatīk, bet kara bēgļu klātbūtne prasa izlēmību
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško sacījis Krievijas valsts informācijas aģentūrai TASS, ka Lietuvas un arī Latvijas lēmums pazemināt attiecības ar Krieviju ir «tuvredzīgs un sašaurinās» politiskā dialoga iespējas.
Kamēr Krievijas karaspēks turpina noziedzīgo avantūru, līdz šim Lietuvā darbu atraduši ap 2 400 kara bēgļu no Ukrainas. Kopumā valstī reģistrēti gandrīz 40 400 cilvēku, kuri aizbēguši no Ukrainas kopš Krievijas iebrukuma sākuma. Saskaņā ar Lietuvas Nodarbinātības pārvaldes datiem, šobrīd kopumā kā darba meklētāji ir reģistrēti 7 066 ukraiņi. Saskaņā ar ANO datiem Ukrainā ir nogalināti vismaz 1 430 civiliedzīvotāji un 2 097 ievainoti, bet patiesos skaitļus lēš daudz lielākus.
No kara pārņemtās valsts bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm devušies vairāk nekā 4,21 miljons ukraiņu, bet vēl miljoniem cilvēku kļuvuši par bēgļiem Ukrainas iekšienē, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.
8.04.2022. / Autors: Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli portālam BNN / Foto: Pexels
