Lupstājs, tāpat kā daudzi citi ar spēcīgu smaržu un bagātīgu ēterisko eļļu sastāvu apveltīti augi, dzimis Eiropas kultūras šūpulī — Vidusjūras reģionā, taču jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem atceļojis uz daudz vēsākām zemēm, arī pie mums, kur izsenis lietots ne vien kā dziedniecības augs, bet arī garšaugs.
Kā ārstniecības augs lupstājs bijis labi pazīstams jau senatnē. Arī mūsdienām tuvākos laikos zālīšu zinātāji ieteica lietot lupstāja tēju sirdsdarbības uzlabošanai, bet nogurušas acis lika mazgāt šī auga novārījumā. Senos laikos lupstājs izmantots arī kā augs pret ļaunu aci, bet slimību un nelaimju atvairīšanai to mēdza sēt māju tuvumā – visbiežāk ap sētmali.
Lupstāja audzēšana ir ļoti viegla, jo augs par sevi rūpējas pats. Tā sēklas uzdīgst apmēram 15 dienas pēc iesēšanas, un, jo jaunākas tās būs, jo labāk dīgs. Lupstāju var sēt gan vēlu rudenī, gan agri pavasarī. Tā kā šogad pavasaris bijis visai vēss, vēl var paspēt to izdarīt. Tāpat lupstāju var pavairot ar sakneņu dalīšanu. Šis augs piemērots audzēšanai dārzā, virtuvē uz palodzes, puķu podos un toveros.
Lupstājs minams starp tiem mūsu pašu augiem, kuru sēklas Eiropas zemēs agrajos viduslaikos tika izmantotas grūti pieejamo un dārgo Indijas garšvielu vietā. Šī auga smarža nedaudz atgādina selerijas, bet tā lapām un arī sēklām piemīt sākumā saldena, bet pēcgaršā asi pikanta garša ar mērenu rūgtumiņu.
Dārzā pietiek ar 1–2 augiem, jo pat nedaudzas lapiņas piešķir garšu mērcēm un zupām. Lupstāja sēklas lieto kā garšvielu pie salātiem, kartupeļu biezputras, mērcēm, dārzeņu zupām, gaļas un zivju ēdieniem. Jaunās, sulīgās lupstāju lapas (vecākās ir sīkstas un rūgtenas) un notīrītās saknes var sautēt un lietot kā dārzeņus, bet jaunos nepārkoksnējušos stublājus var iecukurot.
Lupstāja sastāvā ir vairāk nekā 200 vielas, kuru skaitā ir arī kālijs, plašas darbības grupas vitamīni, ābolskābe un vērtīgas ēteriskās eļļas, kas lielā mērā nosaka auga ārstnieciskās īpašības. Šim augam ir atkrēpošanas, diurētiska, tonizējoša, nomierinoša, pretiekaisuma un asinis attīroša iedarbība. Turklāt bez daudzām citām vērtīgām un dziednieciskām īpašībām lupstājs ir gana spēcīgs afrodīzijs un vīrišķās potences pastiprinātājs, par ko liecina arī šī auga nosaukumi citās Eiropas tautu valodās (“lovage” – angļu, atvasinājums no “love” – mīlestība; “Liebstoeckel” – vācu, burt. tulkojumā – mīlestības nūjiņa). Mūsdienu pētījumi atklāj, ka lupstāja bioloģiski aktīvo vielu komplekss patiešām ārstē impotenci un stimulē vīrišķo dzimumspēju, turklāt auga sakneņu un sakņu uzlējums ārstē plikpaurību.
Tādējādi jāsecina, ka vismaz kopš 19. gs., kad latviešu lauku sētās lupstājs bija nemainīga stādījumu sastāvdaļa, mūsu senčmāmiņas ar lupstāja palīdzību rūpējušās par savu vīru matu rotas kuplumu un, protams, arī par viņu “spēka zara” darbības kvalitāti un kvantitāti. Starp citu, ir arī ticējums, ka, regulāri skalojot matus lupstāja novārījumā, var piesaistīt pretējā dzimuma uzmanību.
Recepte
Dārzeņu salāti ar lupstāju
Nepieciešams: 1 palielāks gurķis, 1 tomāts, 5 redīsi, zaļie lociņi, neliela buntīte lupstāju, dažas salātu lapas un 3 karotes majonēzes (vai citu mērci pēc izvēles).
Pagatavošana: Mazos gabaliņos sagriež tomātus, redīsus un gurķus, saber tos bļodā. Pievieno sagrieztus lociņus un lupstājus, apmaisa, liek uz šķīvī ieklātām salātu lapām. Pārlej ar majonēzi vai izvēlēto mērci.
3.06.2022. / Autors: Rita Krasta / Foto: Pixabay
