Necik ilgi vairs nav jāgaida, līdz dosimies svinēt lielākos un krāšņākos mūsu tautas svētkus – Jāņus. Tiem ir bagātīgs, no senčiem mantots tradīciju un ieražu kopums, kurš aizsniedzas vēl zemkopju saules kulta laikos. Viens no raksturīgākajiem vasaras saulgriežu elementiem ir Jāņu vainaga pīšana.
Jāņu vainagu pīšana ir dziļi simbolisks rituāls. Jāņu vainags, gluži kā Jāņu siers un ugunskurs, ir Saules simbols. Aplī savītās jāņuzāles simbolizē arī dabas skaistumu, spēku un mūžību. Ticējums vēsta, ka no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts Jāņu vainags pasargās no nelaimēm, slimībām un nelabvēļiem, bet vainaga uzlikšana galvā Jāņos nozīmēja auglību un bagātību. Taču arī Jāņu vainagu nēsāšanā ir sava, kopš seniem laikiem iedibināta kārtība.
Vīrieši galvā liek ozolu vainagu, bet sievietes – ziedu. Meitām vainagā jāpin puķes un ziedošas zāles, puišiem – asas, rupjas un dzēlīgas zāles, bet veciem ļaudīm – papardes un vībotnes, kuras teju visu tautu kultūras tiek uzskatītas par burvju zālēm. Katrai Jāņu zālei ir sava nozīme un vērtība, turklāt vislabākās esot tieši Līgo dienā saplūktās. Zāles un ziedus Jāņu vainagam, arī istabas greznošanai, jāplūc tikai pašu rokām. Arī vainagu vislabāk pīt pašam, un tas jādara ar labām domām un enerģiju.
Mūsu senči ticēja, ka Jāņu vainags, ja vien tas ir pareizi savīts, dod aizsardzību, kā arī spēku un enerģiju visam nākamajam gadam. Tieši tādēļ ir būtiski, kādi ziedi vainagā tiks iepīti, jo katram ziedam un augam ir sava nozīme un spēks.
Ozols vienmēr bijis svēts koks, tādēļ sensenos laikos ozolu vainagu drīkstēja likt galvā tikai cilvēks vārdā Jānis, kurš tad arī bija Jāņa tēvs. Arī Jāņa mātes zāļu vainagā bija pieļaujamas ozollapas. No tautas gudrības pūra zināms, ka ozols sniedz spēku, nes veiksmi un izdošanos darbos.
Savukārt sieviešu vainagos vērojama liela dažādība, un saskaņā ar senču ticējumiem teju katram no tajā ievītajiem ziediem ir savs īpašs spēks un nozīme. Meitenēm vainagā jāiepin pa kādai smilgai, bet pieaugušām meitām vainagā noteikti jāievij margrietiņas. Šie baltie ziedi ar koši dzelteno viducīti nes mīlestību un laimi, kā arī palīdz pieņemt lēmumus, jo īpaši jau sirdslietās.
Jāņu vainagā iepītās rudzupuķes un āboliņš aizsargās no negatīvās enerģijas un veicinās cilvēka attīrīšanos, turklāt āboliņš vēl stiprinās veselību un spēcinās miesu un garu. Veselību stiprinās arī dzeltenais amoliņš. Arī magonēm ir sava misija – sarkanās magones nes prieku, baltās – mieru un labus sapņus, dzeltenās veiksmi, turību un pārticību, bet no skauģiem pasargās pīlādža zariņš. Pīlādzis ir viens no mūsu tautas maģiskajiem kokiem, kas spējīgs atvairīt ļaunumu un aizsargāt no visādiem mošķiem. Savukārt vībotnes smarža attīra prātu un vairo drosmi, tādēļ vībotni Jāņu vainagā ieteicams iepīt tiem līgotājiem, kuriem nepieciešama “drosmes zāle” izšķirošajam solim. Toties kalmes Jāņu vainagā palīdzēs saglabāt skaidru prātu. Tiesa, pret pārlieku izdzertā miestiņa daudzumu tās diezin vai līdzēs.
22.06.2022. / Autors: Rita Krasta / Foto: Ventspilnieks.lv
