Gaileņu laiks rit pilnā sparā, tādēļ ņemam rokā grozu un uz mežu prom! Pa kādai gailenītei var izdoties atrast jau ap Jāņiem, bet masveida augšana parasti sākas jūlija vidū un turpinās līdz vēlam rudenim. Latvijā šīs sēnes mājo gandrīz visur, kur vien ir piemēroti apstākļi, un sastopamas gan jauktos, gan skujkoku, gan arī lapu koku mežos.
Gailene ir viena no populārākajām sēnēm pasaulē, un tā ir atrodama tikai brīvā dabā. Turklāt gailenes ir vienas no vitamīniem un minerālvielām bagātākajām sēnēm – tās satur kāliju un nātriju, kas nepieciešami pareizam ūdens – sāļu līdzsvaram organismā: nātrijs regulē starpšūnu šķidruma līdzsvaru un kālijs regulē šķidruma līdzsvaru šūnās. Kālijs ir iesaistīts arī normālas sirdsdarbības uzturēšanā, regulē asinsspiedienu un pārvieto šūnās barības vielas. Speciālisti norāda, ka regulārs gaileņu patēriņš pārtikā veicina daudzu procesu normalizēšanu, ķermeņa detoksikāciju, kā arī palēnina novecošanās procesu un veicina svara zudumu. Tā kā šīs sēnes ir bagātas ar spēcīgiem antoksidantiem – karotinoīdiem, tās aizsargā ķermeni no brīvo radikāļu bojājumiem, samazina iekaisumu, stiprina imūnsistēmu un var palēnināt novecošanās procesu. Vēl gailenes satur E vitamīnu, kas ir atbildīgs arī par ādas un visa ķermeņa skaistumu un jaunību.
Gailenēm ir vēl kāda amizanta īpašība. Normandieši uzskatīja, ka gailenes veicina seksuālo iekāri, un šī iemesla dēļ tās bija neatņemama līgavaiņa kāzu maltītes sastāvdaļa.
Gailene ir ideāla sēne, jo nekad nemēdz būt tārpaina. Tas tāpēc, ka šīs oranždzeltenās sēnes sporās ir hinomannoze, kuru vaboles un kāpuriņi, kā arī cilvēka organismā mītošie parazīti necieš ne acu galā. Tiesa, šīs vielas aktivitāte zūd pēc termiskas apstrādes, tāpēc, lai šo vērtīgo īpašību saglabātu, gailenes ir vērts kaltēt. Starp citu, daudzas ārvalstis ļoti aktīvi iepērk gailenes farmācijas uzņēmumu vajadzībām – tie gailenēs esošo hinomannozi iegūst tīrā veidā un izmanto ārstniecības preparātos. Kā redzam, īsts dārgums, ne sēne!
Vēl viena būtiska gaileņu priekšrocība ir to zemā kaloritāte un spēja novērst aptaukošanos. Kilogramā svaigu gaileņu ir apmēram 16 gramu olbaltumvielu, tikai pieci grami tauku un divi grami ogļhidrātu. Tām nav īpaši augstas enerģētiskās vērtības – 100 gramos vien 11,5 kilokalorijas. Tas protams, nenozīmē, ka gailenes sēņu laikā var ēst no rīta līdz vakaram – cilvēka gremošanas sistēma nespēj tās pilnvērtīgi pārstrādāt, sēnes tomēr ir “smags” ēdiens. Toties gailenes nesatur toksīnus, un, ja tās nav bojātas vai pāraugušas, tās drīkst lietot uzturā bez iepriekšējas novārīšanas. Tiesa, no appelējušām vai iepuvušām gailenēm labāk turēties pa gabalu, jo var būt indīgas.
Gailenēm ir arī citas labas īpašības – salīdzinot ar citām sēnēm, tās pēc ievākšanas relatīvi ilgi saglabājas svaigas un ir viegli transportējamas. Turklāt gaileņu koši dzelteno cepurīti ne ar ko citu nesajaukt.
Tā kā šīs meža skaistules parasti priecē ar bagātīgu ražu, ir vērts tās saglabāt arī ziemas krājumiem. Tiesa, te ir savi knifi. Tā kā atsaldētas gailenes ir rūgtas, labākais to uzglabāšanas veids ir kaltēšana. Ja nu tomēr ir vēlme tās saldēt, tad gailenes pirms tam ieteicams novārīt pienā vai rūpīgi sacept sviestā, kas mazina rūgto piegaršu. Vēl ir vecā, labā omīšu recepte – sacep sēnes ar īstiem 100% cūku taukiem, garšvielām, burkās iekšā un vāku ciet. Pēc tam var glabāt kā ledusskapī, tā arī kārtīgā, aukstā pagrabā. Piedāvājam vēl dažas pārbaudītas receptes.
Gailenes ziemai
Nepieciešams: 1 kg gaileņu,150 g sviesta, sāls
Pagatavošana: Notīrītas gailenes sagriež, sautē katliņā, līdz šķidrums iztvaicēts. Sēnēm pieliek sviestu, apcep, sāla. Sēnēm var pielikt dilles, pētersīļus, sīpolus. Atdzesētas liek maisiņos vai trauciņos, uzglabā saldētavā.
Gailenes saldskābā marinādē
Nepieciešams: 1 kg novārītu gaileņu, 1 glāze baltvīna etiķa, 1 glāze ūdens, 1 ēdamkarote sāls, 3 ēdamkarotes cukura, 8 smaržīgie piparu graudi, 1 kanēļa standziņa, 4 krustnagliņas, 1 lauru lapa.
Pagatavošana: Sēnes notīra no meža gruzīšiem, tās neskalojot un nemērcējot. Tad lielā daudzumā sālsūdens vāra 10 – 15 minūtes, nokāš. Lai gailenes saglabātu krāsu, sālsūdenim pievieno nedaudz citrona sulas. Atsevišķā katlā vāra baltvīna etiķi un ūdeni ar visām garšvielām. Kad marināde uzvārījusies, pievieno novārītās sēnes un vāra vēl 15 minūtes. Vēl karstās sēnes pilda sterilās burkās un aizvāko.
Kaltētas gailenes
Kaltēšanai izvēlas stingras, tvirtas sēnes bez bojājumiem, tās nemazgā, bet pieķērušos gruzīšus notīra ar otiņu vai lupatiņu. Ja grib kaltēt veselas sēnes, tās vispirms sašķiro pēc lieluma, lai uz vienas virtenes uzvērtās vai uz vienas plāts uzbērtās sēnes būtu apmēram vienāda izmēra un vienā laikā taptu sausas. Arī šķēlēs vai gabaliņos griež pēc tāda paša principa.
Sēnes var žāvēt vairākos veidos:
- savērt uz diega un piekārt virs plīts vai citur;
- izklāt vienā kārtā uz balta, tīra papīra un ļaut lēnām sažūt;
- uz plāts uzbērtās sēnes var svaigā gaisā tikai apžāvēt un pēc tam kārtīgi izkaltēt cepeškrāsnī;
- izmantot ātro žāvēšanu cepeškrāsnī uz 50-60 grādiem.
Izkaltušās šķēlītes uzglabā burciņā vai samaļ kafijas dzirnaviņās un uzglabā pulverī.
25.09.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
