“Second hand” un Ventspils

0
0

Termins “second hand”, visticamāk, radies 17. gadsimtā Anglijā, kad karalis, gribēdams pateikties kādam no saviem padotajiem, dāvināja tam savas drēbes. Šī apģērba valkātājs kļuva par monarha sevišķi pietuvinātu personu, par viņa “otro roku” un apliecināja personas augsto statusu.

Jauns apģērbs visos laikos ir bijis dārgs prieks, ko varēja atļauties galvenokārt pārtikuši ļaudis. Trūcīgie savas drēbes valkāja gadu desmitiem un apavus nereti nodeva nākamajai paaudzei kā vērtību. Apavi bieži bija viens pāris uz vairākiem ģimenes locekļiem, tos valkāja maiņās. 

Apģērbs no senseniem laikiem lielākajā daļā zemeslodes ir ticis izmantots otrreizēji, bieži to novalkājot “līdz galam”. Jau 19. gadsimtā bija uzņēmīgi ļaudis, kuri prata no labdarības gūt sev labumu un uztaisīt biznesu. Mūsdienās šis bizness ieguvis citu apmēru un attīstījis dažādus virzienus – no Pestīšanas armijas labdarības organizācijām, krāmu tirdziņiem un uteņiem 2. pasaules kara noslēgumā līdz “vintāžai” – retro apģērbiem, kurus sevišķi iecienīja pasaules mēroga zvaigznes. Šāda vintāžas veikala īpašnieka sapnis bija iegūt savā īpašumā retro apģērbu un apavus. Gluži kā mūsdienās – iepirkšanās populārā “otro roku” veikalā ir izklaide, kas nereti vainagojas ar īstas “pērles” atrašanu, ko “fainšmekeri” prot novērtēt.

Bez šaubām, šim biznesam, sevišķi pasaules trūcīgākajā daļā, ir ēnas puse, un tā ir kļuvusi par atsevišķu valstu ekonomikas problēmu. Lielākajā daļā Āfrikas valstu līdz pat 100% apģērba veido lietotās drēbes, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību. Te jāmin arī Japāna, kur pēc 1923. gadā notikušās Lielās Kanto zemestrīces (tā pilnībā nopostīja Tokiju, jo izcēlās daudzi ugunsgrēki, pēc aplēsēm zemestrīcē gāja bojā vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju) daudzi salinieki bija zaudējuši savu iedzīvi un bija spiesti valkāt no Eiropas vestas lietotas drēbes, tautisko kimono atstājot svētku reizēm.

Vīnes “Humana”

“Second hand” revolūcija

Rietumeiropā 90. gados lietotajiem apģērbiem radās jauna mērķauditorija. Tie bija pusaudži un studenti, kuriem lētā iepirkšanās deva iespēju ieekonomēt līdzekļus, un, kas nav mazsvarīgi – ar kādu savas garderobes “pērli” pārsteigt vienaudžus. Arī šobrīd pasaules lieluma zvaigznes nekaunas iepirkties šādos veikalos, vienlaicīgi tur atrodot pa retro pērlei un iekļaujoties bezatkritumu (“zero waste”) kustībā, kas pasaulē uzņem apgriezienus.

Tautastērpu nodaļa Vīnes “Humanā”

Ap 2000. gadu otrreizējā apģērba tirgus kļuva par globalizācijas ieroci. Piemēram, afrikāņiem, kuri vēl ne tik sen saglabāja savu pirmatnību, bija iespēja ģērbties kā pārējā pasaulē – slavenu brendu džinsi, T–krekli un citi apģērba gabali, kā arī aksesuāri.

Rīgas “RDA” iegādāta 1965. gada Zviedru armijas lietusjaka

Arī Latvijā šī “second hand” pasaules revolūcija nav gājusi secen. Tieši otrādi – Latviju mēdz dēvēt par lietotu apģērbu veikalu paradīzi. Sākot no Rīgas centra veikaliem Kr.Barona ielā un Brīvības ielā, beidzot ar Purvciemu un Centrāltirgu, par pašām pilsētas nomalēm nerunājot. Un kādas tik apģērbu “pērles” tur atrodamas! Pat 1965. gadā Zviedrijā ražots augstas kvalitātes apģērbs armijas vajadzībām, ko novērtē arī lietpratēji Latvijā (lauksaimnieki, makšķernieki, mednieki).

Humānā palīdzība un komerciālas aprises 

Arī Ventspils pagājušā gadsimta 80–to gadu beigās sāka saņemt humāno palīdzību no Rietumiem, kur jau sen bija izveidojusies apģērba un apavu pārprodukcija. Pirmie šo palīdzību saņēma Ventspils skolas un bērnudārzi, un tobrīd tā tiešām bija humānā palīdzība. Izglītības iestāžu vadība rūpīgi izvērtēja, kam tā visvairāk nepieciešama. Rezultātā tieši daudzbērnu ģimenes saņēma gan apģērbu, gan mājsaimniecības preces. Bērnudārzu grupiņās tika ievērojami papildināts tai laikā neredzētu rotaļlietu klāsts.

Mazā zaļā bodīte Ganību un Inženieru ielu stūrī

Lai arī sākotnēji šai palīdzībai bija humāns mērķis, palēnām šis process ieguva komerciālas aprises. Ventspilī kā sēnes pēc lietus attīstījās tirdzniecības vietas, kurās jebkurš tiem laikiem par lētu naudu varēja iegādāties visu sev sadzīvē nepieciešamo – apģērbu, apavus, preces bērniem, traukus, mēbeles, paklājus, aizkarus. Ventspilnieki, kuriem vēl atmiņā šis laika periods, labi atceras tādas tirdzniecības vietas kā RCP (Rajona celtniecības pārvaldes) klubā, tagadējā Kuldīgas ielā pretī Kultūras centram. Tirdzniecības organizētāji bija uzņēmīgi ļaudis no Tukuma. Sākotnēji tirdzniecība šeit tika organizēta trīs reizes nedēļā, nobeigumā tā noritēja vairs tikai sestdienās. Jāatzīmē, ka šīs vietas pluss bija iespēja kluba otrajā stāvā, kur senāk bija garderobe, noskatīto apģērbu uzlaikot, kas arī tika darīts, bieži izveidojot tur lielu burzmu. Pircēji pozitīvi novērtēja iespēju nolūkoto preci aiznest mājās pielaikošanai ģimenes loceklim ar norunu, to atnest atpakaļ līdz konkrētās dienas tirdzniecības beigām ap plkst.14.00. Nekas tāds šobrīd nevienā no līdzīgiem veikaliem vairs nav iedomājams.

Kā vēl viena no pirmajām vērienīgajām lietotu apģērbu tirgošanas vietām bija tajā brīdī vēl pastāvošais Virsnieku nams (šobrīd Ventspils Jaunrades nams), sarunu valodā saukts par “Dofiem” Maiznieku ielā. Tur visā lielajā zālē uz galdiem bija neiedomājami daudz visdažādāko preču. Taisnības labad jāsaka, ka pircēji nebija tik daudz kā RCP klubā un arī šī tirdzniecības vieta pastāvēja salīdzinoši īsāku laika sprīdi, varbūt ne sevišķi mājīgās atmosfēras dēļ vai arī lielā piedāvājuma dēļ pilsētā.

Ventspilī šobrīd esošais “RDA”

Ne mazāk kolorīta bija lietoto preču pārdotuve bijušajā kancelejas preču un piederumu veikalā “Nandu”. Toreiz ieeja bija no sētas Aleksandra ielā. Preču klāsts šeit bija nedaudz kvalitatīvāks. Uzlaikošana notika uz skatuves ierīkotās kabīnēs ar aizkariņiem. Arī cenas šeit bija nedaudz augstākas nekā citur, bet pircēji novērtēja preces kvalitāti ar saviem maciņiem.

Tad vēl daudzi atceras “mazo zaļo bodīti” Ganību un Inženieru ielu stūrī. Cilvēki, kuri tur iepirkās, bija pastāvīgs kontingents. Ņemot vērā, ka daudzi turp devās kājām, attālums nebija šķērslis.

Tāda bija aina lietoto preču biznesa sākumposmā Ventspilī 80–to gadu noslēgumā un 90–to gadu sākumā.

Lietoto apģērbu tirgus lielie spēlētāji

Šobrīd Latvijā un Ventspilī šajā preču segmentā ir nostabilizējušies vairāki lielie spēlētāji. Pirmkārt un galvenokārt tā ir “Humana”, kuras apgrozījums 2019. gadā Latvijā bija 7,7 miljoni eiro. Jāatzīmē, ka pat tādā attīstītā Eiropas valstī kā Austrija šie veikali ir atrodami gandrīz katrā rajonā. Runājot par cenām, tās ir līdzvērtīgas cenām Rīgā un tikai nedaudz pārsniedz cenas Ventspilī. Atšķirība ir tā, ka, piemēram, Vīnē šādos veikalos ir nopēkami tautas tērpi, kuriem ir atvēlēta atsevišķa nodaļa veikalā. Jāsecina, ka šīs veikalu ķēdes mārketings ir pārdomāts līdz pēdējai niansei, un tas ir nesis augļus.

Ventspils “Humana”

Vēl ne tik sen Ventspilī bija četri “RDA” zīmola veikali: Saules ielā, Lielajā prospektā, Kuldīgas ielas un Raiņa ielās stūrī (šobrīd šī paša segmenta veikals “Rūbija”) un pārdotuve, kura šobrīd ir palikusi vienīgā no “RDA” veikalu ķēdes – bijušajā “Bērnu pasaules” ēkā Kuldīgas ielā pretī centra autobusu pieturai.

Ventspils “Rubija”

Šobrīd bez minētajiem ķēdes veikaliem Ventspilī kā patstāvīgi veikaliņi atlikuši tikai daži, piemēram, veikals “Rendo” jau minētajā Kuldīgas un Raiņa ielas stūrī virs veikala “Drogas”, veikaliņš “Rendo” Mazajā Dzirnavu ielā ar ieeju no sētas puses. Vēl ar nedaudz citādāku preču klāstu jāmin lietuviešiem piederošais veikals “Gausa” Jūras ielā. Šeit, atšķirībā no iepriekšminētajiem veikaliem, ir nopērkamas arī jaunas preces, kuru cena dažreiz sasniedz pat 100 eiro. Veikala preces ir kvalitatīvas, par ko liecina arī cenas. Pircēju šajā veikalā nekad netrūkst – varbūt tieši preču dažādības un cenu dēļ.

Īpaši atzīmējams pēdējā laika fenoments ir luksusa klases komisijas veikali internetā. Šādu preču pārdošana ir bijusi aktuāla visos laikos. Arī padomju gados Ventspilī bija vairāki komisijas veikali, kuros nopērkamās preces bija dārgas un kvalitatīvas, ievestas no ārvalstīm. Un arī toreiz šajos veikalos preču noiets bija augsts, bet pieprasījums pēc tām bieži pārsniedza piedāvājumu.

Pagājušajā gadā modes industrijā bija atzīmējams notikums – luksusa komisijas e–veikals “The RealTeal” izlika akcijas ASV biržā “Nasdaq”, un tādējādi kļuva par pirmo šādu kompāniju, kas darbojas “second – hand” biznesā.

Šodien vairs tikpat kā nevienam nav kauns skaidri pateikt, ka nēsā apģērbu no “vintāžas” vai “second – hand” veikala. Izņēmums varētu būt vecākās paaudzes pārstāvji, kuriem ir laika gaitā izveidojies savs redzējums par lietotām precēm. Jaunatne šeit nesaskata nekādus mīnusus – nauda tiek ietaupīta, planēta netiek piesārņota un var paspīdēt vienaudžu vidū ar pasaules mēroga zīmola precēm.

Pasaulē viss mainās strauji un “second – hand” nav izņēmums arī Ventspilī. Par to iespēja pārliecināties ir bijusi un, visticamāk, būs arī turpmāk jebkuram ventiņam.

9.10.2020. / Autors: Rita Krasta / Foto: No personīgā arhīva