Par cilvēkiem un pieminekli
Pirms 33 gadiem (1988. gada 13. jūlijā) Tārgales pusē, Dieva un cilvēku piemirstā nostūrī, blakus senajiem Doku kapiem pēkšņi saradās trokšņains cilvēku bariņš ar...
Andrejs Šulcs. Līvs ar otu
“Apbrīnojama ir viena viņa spēja – meklēt jaunu un doties nezināmajā,” tā par Andreju Šulcu savā grāmatā “Kurzemīte” rakstīja Imants Ziedonis, salīdzinot viņu ar...
Ieskats Ventspils militārā mantojuma vēsturē
Pēc 2021.gada 23.aprīļa militārā mantojuma objekts – 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis būs pieejams sabiedrībai. Ar torņa vēsturi iepazīstina Ventspils muzeja vēsturnieks...
Aizgājušo laiku pavasara hronikas
Ko vēlēt pilsētas domē?
Šis jautājums ir aktuāls arī mūsdienu ventspilniekiem, jo, kā zināms, šī gada 5. jūnijā vēlēsim jauno Ventspils domi ar vislabākajām cerībām...
Vasarnīcu ielas stāsti – Šulca vasarnīca
Pagājušā gadsimta sākuma pastkartēs starp bagāto pilsoņu celtajām vasaras rezidencēm, kā grezna pērle slejas Šulca vasarnīca - tautā saukta par “pirmo vasarnīcu”. Vai tas...
Tumšā pilsēta un zirggaļas zupa
Šoreiz mēģināsim iztēloties, kāda bija Ventspils II Pasaules kara laikā – ar dramaturga Gunāra Priedes (1928–2000) un kādreiz ventspilniekiem labi pazīstamās īso stāstu un...
Kā atpūtās Vasarnīcu ielā, vēsta Stellas Lindenbergas stāstījums
Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī iekārtotā izstāde “Vasarnīcu iela” iepazīstina ar šīs ventspilniekiem nozīmīgās ielas ēkām, dzimtu vēsturēm un arī atpūtas vietām.
Ventspils muzeja...
Aizgājušo gadu ziemas hronikas
Atzīta Latvijas valsts!
1921. gada 26. janvārī noslēdzās Latvijas valsts ceļš uz starptautisku atzīšanu “de iure”. Latviešu diplomātu un valstsvīru neatlaidīgais darbs divu gadu garumā...
Kā padomju avīze padomju iekārtu atmaskoja I
Kā zināms, lielum lielai cilvēku cilts daļai allaž paticis atcerēties pagātni kā “vecos, labos laikus”. Jo vairāk tad, ja tagadne neveidojas īsti tāda, kā...
Karstais mēnesis – augusts
“Tās bija piecas neiedomājamas, prātam neaptveramas dienas. No viena melna izmisuma – teju vai uz bezcerības robežas – līdz pilnīgām gavilēm un laimes asaru...
