Ekonomiste: Darba tirgus soli aiz ekonomikas aktivitātes kāpuma

0
1075

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā darbu meklēja 91 tūkstotis iedzīvotāju, kas ir par 10 tūkstošiem mazāk nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī. Bezdarba līmenis šī gada pirmajos trīs mēnešos bija 9,4% jeb par 0,9% mazāks nekā pērnā gada sākumā. Bezdarba līmeņa sarukuma pamatā bija iedzīvotāju skaita samazināšanās. Tomēr nākamajos ceturkšņos bezdarba kritumu palīdzēs sekmēt arī ekonomiskās aktivitātes uzlabošanās un ar to saistītā jaunu darba vietu radīšana, uzskata Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Pagaidām gan nodarbināto skaits sarūk, pie tam jau trīs ceturkšņus pēc kārtas. Šī gada sākumā tas samazinājās par nepilniem 7 tūkstošiem jeb 0,8% gada izteiksmē. Visvairāk nodarbināto skaits ir samazinājies tādās nozarēs kā transports, apstrādes rūpniecība, būvniecība un lauksaimniecība. Savukārt lielākie kāpumi ir veselībā, viesmīlībā, kā arī profesionālajos un zinātniskajos pakalpojumos.

“Darba tirgū tik strauju uzlabojumu kā ekonomikas aktivitātē vēl neredzam. Demogrāfiskās tendences ņem virsroku. Šī gada sākumā ļoti labu sniegumu ir uzrādījusi apstrādes rūpniecība, augt ir atsākusi būvniecības nozare, kā arī pieaudzis transporta pakalpojumu eksports. Tikmēr šajās nozarēs vērojam nodarbināto skaita kritumu. Kāpēc tā? Viennozīmīgi uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Vairumā gadījumu tā, visticamāk, nav darbinieku atlaišana, bet gan grūtības aizpildīt tās darba vietas, no kurām cilvēki ir aizgājuši. Darba devējiem kļūst grūtāk atrast darbiniekus, jo iedzīvotāju skaits sarūk un bezdarba līmenis ir diezgan zems,” norāda eksperte.

Viņa pauž: “Uzņēmumi palēnām meklē iespējas kāpināt tehnoloģiju izmantošanu un kāpināt efektivitāti, lai varētu iztikt ar mazāku darbinieku skaitu. Iespējams, kaut ko varētu skaidrot ar faktu, ka šogad ziema uzkavējās ilgāk, nekā ierasts, un atsevišķus darbus, kur būtiski ir laika apstākļi un nepieciešama lielāka cilvēku iesaiste, bija jāatliek.”

Darba tirgus situāciju būtiski ietekmē sarūkošais iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju struktūras pārmaiņas, tomēr nelielas rezerves vēl var atrast. “Sagaidām, ka bezdarba līmenis pārējos ceturkšņos saruks straujāk, gadā vidēji samazinoties līdz aptuveni 8,5%. Lielāka investīciju aktivitāte, kur liela loma būs savlaicīgai un raitai ES fondu projektu īstenošanai, sekmēs jaunu darba vietu radīšanu un ļaus nedaudz pakāpties nodarbināto skaitam, it īpaši būvniecībā. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu, nodarbināto skaita pieaugumu var gaidīt arī eksportējošajā apstrādes rūpniecībā,” prognozē ekonomiste.

Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: SXC