Eksperte: Lēna izaugsme nozīmē lēnu algu kāpumu

0
1102
Autors: SXC
Autors: SXC

Šogad algu kāpums būs mazāks, nekā prognozējām iepriekš, jo ekonomika aug lēnāk, un attiecīgi lēnāks kļūst algu pieauguma temps. Šādu prognozi izteica Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Vidējās mēnešalgas kāpuma temps šogad turpina palēnināties. Vidējā bruto alga trešajā ceturksnī pieauga par 2,2% gada griezumā, kas ir krietni lēnāk nekā šī gada pirmajā pusē, kad algas pieauga par 4,6%. Vidējā bruto alga gada griezumā jūlijā samazinājās par 1,2%, bet augustā un septembrī tā vidēji auga par 4%.
“Kopumā šogad redzam lielas svārstības mēnešu datos, kas liecina par nenoteiktību. Vidējā neto alga trešajā ceturksnī bija par 1,7% lielākā nekā pirms gada, bet cenu kāpuma iespaidā strādājošo pirktspēja pieauga nedaudz lēnāk, proti, par 1,5%,” norādīja ekonomiste.

Šogad algu kāpums būs mazāks, nekā banka prognozēja iepriekš. Pirmajos trīs ceturkšņos vidējā bruto alga gada griezumā ir augusi par 3,8%. Arī gadā kopumā pieaugums varētu būt tuvu pie 4%.

“Ekonomika aug lēnāk, un attiecīgi lēnāks kļūst algu pieauguma temps. To lielā mērā ietekmē nenoteiktība un noskaņojums. Investīcijas kavējas daudz ilgāk. Šogad nodarbināto skaits būvniecībā ir samazinājies par astoņiem tūkstošiem jeb 11%, kas ir tiešas Eiropas Savienības fondu kavēšanās sekas. Algas būvniecībā trešajā ceturksnī bija vairs tikai nepilnu procentu augstākas nekā pirms gada. Iezīmējas arī kritums transporta un uzglabāšanas nozarē nodarbināto skaitā. Redzam, ka šajā nozarē trešajā ceturksnī ir vērojams algu kritums. To daļēji izskaidro Krievijas tranzīta plūsmu pārorientēšana no Baltijas valstu ostām uz Krievijas ostām. Bezdarba līmenis sarūk mazliet lēnāk. Tāpēc arī algas aug lēnāk,” skaidroja Buceniece.

Nākamgad Latvijas ekonomikā ieplūdīs vairāk nekā 600 miljoni eiro liels ES finansējums, kas nozīmēs lielākas investīcijas – visticamāk, gada otrajā pusē. Pieprasījums pēc būvniekiem pieaugs, un tas veicinās gan nodarbināto, gan arī algu pieaugumu nozarē. Savukārt, transporta sektorā risinājums nākamgad nav gaidāms, pauda ekonomiste.

“Krievijas tranzīta plūsmu aizstāšana ar jaunām nebūt nebūs viegls uzdevums. Transporta nozarē gan nodarbināto skaits, gan arī algas, visticamāk, turpinās samazināties. Tas efekts, kurš būs spēcīgāks arī noteiks darba tirgus un algu attīstību nākamajā gadā. Sagaidām, ka būvniecības izrāviens būs noteicošais faktors, kas noteiks bezdarba līmeņa samazināšanos, un spiediens celt algas pieaugs. Nākamgad vidējās bruto algas kāpums būs straujāks, un varētu sasniegt 5%,” prognozēja Buceniece.