Eksperti: Ar importētiem energoresursiem “barojam” citas valsts ekonomiku

0
1005
Autors: Evija Trifanova/LETA
Autors: Evija Trifanova/LETA

Būvējot māju un izvēloties tai piemērotu apkures risinājumu, cilvēki interesējas, cik siltuma māja patērēs un izvēlas tai atbilstošas jaudas apkures iekārtu, vēsta Tulikivi apkures iekārtu eksperte Digna Nolberga un RB&B ekobūvnieks Harijs Tučs.

Viņi piebilst, ka arvien svarīgāka kļūst arī ekoloģija un veselībai labvēlīgs mikroklimats mājoklī. “Cilvēki labprātāk mājoklim izvēlas būvmateriālus un apkures iekārtas, kas ir ekoloģiskas ekspluatācijā un, kuras ražojot, ir minimāls kaitējums dabai. Cilvēki arī ir informēti, ka mājoklī ierīkotā apkure var būtiski ietekmēt gaisa kvalitāti telpās, līdz ar to arī iemītnieku veselību,” skaidro Nolberga.

“Šī iemesla dēļ mājokļos arvien biežāk ierīko malkas apkuri, jo, salīdzinot ar pārējiem apkures veidiem, tā rada telpās vispatīkamāko un veselīgāko mikroklimatu,” uzsver Tučs.

Ekobūvnieks skaidro, ka ļoti bieži tā dēvētais ekoloģiskums ir tikai skaisti vārdi. Nodēvējot, piemēram, saules kolektoru vai siltumsūkni par ekoloģisku, vajadzētu arī noskaidrot un parēķināt, kādi zaudējumi dabai tiek nodarīti, lai šādu iekārtu saražotu, un tikai tad spriest – vai šī iekārta ir vai nav ekoloģiska.

Viņš arī skaidro, ka ekoloģiskas, energoefektīvas un praktiskas saimniekošanas piemēru varam mācīties no saviem senčiem. Ēku būvniecībai tie izmantoja tikai dabīgus materiālus – koku, akmeņus, mālu – krāšņu mūrēšanai, līdz ar to kaitīgo izmešu daudzums apkārtējā vidē bija minimāls. Senču būvētās koka mājas kalpo 150 līdz 200 gadu, un, ēkai sapūstot, pēc tās paliek vien skursteņa daļas un akmeņu kaudze vietā, kur bijuši pamati, uzsver ekobūvnieks.

“Esmu pārliecināts, ka vislabākais veids, kā mūsdienās saimnieki var apliecināt savu pārliecību ekoloģiskai mājas apsaimniekošanai – ir ierīkot tajā malkas apkuri. Šim apkures veidam ir pievienotā vērtība, jo malkai tiek patērēti vietējie resursi (kokmateriāls) un tās sagatavošanai tiek nodarbināts vietējais darba spēks. Līdz ar to malkas sagatavošanas procesā gūtā peļņa paliek mūsu valstī. Turpretim, izmantojot apkurei importētus energoresursus, mēs “barojam” kādas citas valsts ekonomiku,” skaidro Tučš.

Latvijā valdošo tendenci mājokļos arvien biežāk ierīkot malkas apkuri, novērojusi arī Nolberga. Viņa atklāj, ka cilvēki biežāk izvēlas ar malku apkurināmu akmens krāsni, jo ir pārliecinājušies, ka tas ir ļoti energoefektīvs risinājums, un mūsu klimatiskajos apstākļos atmaksājas ar uzviju.

Visbiežāk malkas krāsni kombinē ar kādu citu automatizētu apkures veidu piemēram, siltumsūkni.

“Tas dod iespēju izveidot ļoti energoefektīvu apkuri. Modernās apkures ierīces, piemēram, siltumsūknis parasti darbojas automātiskā režīmā – uztur telpās tieši tādu apkures temperatūru, kādu saimnieki ir izvēlējušies, iestatījuši. Tāpēc, papildus apkurinot māju ar malkas apkuri, pamatapkures iekārta var darboties ar krietni mazāku jaudu,” stāsta Nolberga.

Viņa skaidro, ka cilvēki to ierīko, kā ļoti piemērotu risinājumu ārpus pilsētas mājās, kur mēdz būt elektrības pārrāvumi. Tas dod neatkarību, jo, arī zūdot elektrībai, māju ir iespējams pilnvērtīgi apkurināt. Malkas krāsns apkure ir gandrīz vienīgais risinājums, ja ēka atrodas vietā, kur nav iespējams izmantot citus apkures veidus – gāzi, šķidro kurināmo.

Nolberga atklāj, ka akmens malkas krāsnis ir energoefektīvas. “Saimnieks var būt drošs, ka šādu krāsni būs jākurina vienu reizi divās – trīs dienās.”

Eksperti arī uzsver, ka, lai panāktu energoefektīvu apkuri, ļoti svarīgs faktors – mājai ir jābūt kvalitatīvi nosiltinātai. Pretējā gadījumā, pat apkurinot ar pašu energoefektīvāko apkures krāsni, siltums izkūpēs gaisā un saimniekiem būs nesamērīgi apkures rēķini.