Eksperts: Decembrī gada inflācija būs vēl ievērojami augstāka

0
1034
Autors: Ieva Čīka/LETA
Autors: Ieva Čīka/LETA

Gada inflācija novembrī pret oktobri auga no 1,0% līdz 1,3%, un tā turpinās palielināties. Tā kā pērnā gada pēdējā mēnesī cenu līmenis strauji slīdēja lejup, bet šogad globālie faktori strādā pretējā virzienā, decembrī gada inflācija būs vēl ievērojami augstāka, aptuveni 1,7%. Savukārt nākamgad vidējais inflācijas līmenis pārsniegs 2%, prognozē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautinš.

Viņš atgādina, ka naftas eksportētāju kartelis OPEC 30.novembrī pirmo reizi kopš globālās finanšu krīzes vienojās samazināt naftas ieguvi, izraisot diezgan krasu cenas pieaugumu. Jau novembrī Latvijā transporta degvielu gada inflācija sasniedza 3,1%, augstāko līmeni kopš 2012.gada beigām. “Eiro vērtības kritums un naftas cenas pieaugums šajā ziņā neko labu nesola,” norādīja Strautiņš.

Ne tik daudz ekonomikas ziņās vēsta par metālu cenu izmaiņām. “Taču arī tām ir vērts sekot, metālu cenas tiešā veidā nozīmīgi ietekmē ēku, mašīnu un iekārtu izmaksas, līdz ar to netieši – praktiski visu preču un pakalpojumu cenas. Sakarība nav tik tieša kā starp naftas un degvielas cenām, ne tik acīmredzama, neizpaužas tik ātri. Poētiski izsakoties, metālu cenu kāpums ekonomikā “uzsūcas” pakāpeniski. Vēl vairāk, līdzās tīri tehniskiem faktoriem – šahtu atvēršana un slēgšana, krājumu izmaiņas, metālu cenas atspoguļo arī fundamentālās pieprasījuma/piedāvājuma attiecības pasaules ekonomikā, kuras pieauguma temps šī gada beigās, spriežot pēc apsteidzošajiem indikatoriem, sasniedzis augstāko punktu kopš 2011.gada. Krīzes radītā ekonomikas brīvo jaudu rezerve samazinās. Tajā bagāto valstu pasaules daļā, kur šī rezerve bija vislielākā – eirozonā, kopš vasaras strauji augušas inflācijas gaidas. Novembrī Bloomberg izejvielu indeksa metālu komponente auga par 10,3%, vara cena pat par 19%. Pēdējā mēneša laikā cenas galvenokārt ietekmēja gaidāmās izmaiņas ASV fiskālajā politikā, bet šogad kopumā metālus sadārdzinājusi arī Ķīnas spēja izvairīties no analītiķu nebeidzami piesauktās krīzes un pat paātrināt izaugsmi,” komentēja eksperts.

“Cenu kāpums, protams, ir nepatīkama ziņa patērētājiem, taču globālā mērogā nedaudz lielāka inflācija ir laba “pretinde” daudz nepatīkamāku notikumu riskiem eirozonā, no kuras pieprasījuma un finansiālās stabilitātes esam ļoti atkarīgi,” norādīja Strautiņš.

Pēc viņa vārdiem, Latvijas iedzīvotājiem šobrīd varētu būt iestājies mulsums par to, ar kādu valsts budžetu un nodokļiem viņiem nākamgad būs jādzīvo. “Taču nav šaubu, ka nauda tērēšanai būs, lielāka inflācija palīdzēs pildīt valsts kasi. Jau šī gada otrās puses mērenais inflācijas kāpums ir palīdzējis uzlabot nodokļu ieņēmumu dinamiku, spītējot vājajai izaugsmei. Iepriekš sniegtie solījumi valstij reālā izteiksmē nākamgad maksās nedaudz lētāk. No otras puses, ļoti daudziem cilvēkiem tā būs vilšanās, kaut neliela,” sacīja Strautiņš.

Jau vēstīts, ka vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,6% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni šā gada novembrī, salīdzinot ar 2015.gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, atpūtai un kultūrai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.