Pasažieru pārvadājumi ar elektrovilcieniem ir ļoti nopietnas krīzes priekšvakarā. VAS “Latvijas dzelzceļš” vairs neslēpj, ka kontakttīklu sistēma ir uz sabrukuma robežas un var gadīties arī tā, ka pasažieru pārvadājumi gluži vienkārši vairs nefunkcionēs. Kontakttīklu atjaunošanai paredzētā Eiropas nauda iekritusi “Rail Baltica” melnajā caurumā.
Trauksmi par šo pirmais publiski cēla TV3 raidījums “Nekā personīga”, taču nevar teikt, ka arī pirms tam Satiksmes ministrijai un “Latvijas dzelzceļam” tas bijis noslēpums aiz septiņiem zieģeļiem. Atcerēsimies pagājušā gada ziemu un pavasari, kad cilvēki teju ik dienas šūmējās par ViVi vilcienu kavēšanos vai “noiešanu no trases”. Ja sākumā visas šīs nebūšanas tika norakstītas uz čehu “Škoda vagonka” pieļautajām kļūdām, tad vēlāk izrādījās – galvenokārt vainīga mūsu pašu dzelzceļa infrastruktūra.
Lasot ziņas par dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektiem rodas iespaids, ka Latvijā šajā ziņā viss ir vislabākajā kārtībā. Minēšu tikai vienu piemēru – 44 miljonu eiro vērto dzelzceļa peronu modernizācijas projektu, kurš jau pamanījies sadārdzināties par aptuveni 10%. Kā galvenais pasažieru ieguvums plānoti paaugstināti peroni, lai cilvēkiem vairs nebūtu jāriskē velties no vilcieniem laukā vai arī tupus rāpus censties tajos tikt iekšā. Tomēr peronu modernizācijas projekts kavējas. Un tagad padomāsim – vai tīri teorētiski ir iespējama situācija, kad kādā “gaišā” galvā iešaujas doma vēl neiztērēto “peronu naudu” pārdalīt tā, lai atkal kādus miljonus iebāztu “Rail Baltica” mūždien tukšajā vēderā? Jo, ja nu atkal ievajagas Daugavā steidzami iebakstīt kādu pāli vai izdarīt ko vēl stulbāku un attiecīgajā brīdī nevajadzīgāku?
Bažām ir pamats. “Zelta pālis”, kā zināms, nav lēts prieks – nepabeigtais tilts jau izmaksājis aptuveni 20 miljonus eiro, tā pabeigšanai vajadzīgi vēl 75 miljoni, bet naudas nav. Kādēļ gan nepagrābties no citiem LDz infrastruktūras projektiem, ja tādi ir, un ja tiem piešķirts ES finansējums?
Situācija ar kontakttīkliem ir patiesi nelāga. Kontakttīklu un veco transformatoru atjaunošanai pēc “Nekā personīga” ziņotā nepieciešami vairāki simti miljoni eiro.
Ir pilnīgi skaidrs, ka valsts no savas kabatas tādu naudu neizvilks un arī sarunas ar valdību var prasīt neprognozējami ilgu laiku. Diemžēl tā nu iegājies, ka varas pārstāvji zibenīgi ir klāt vien tad, kad jāgriež kāda lentīte un jāpozē fotogrāfiem. Kaut kādi kontakttīkli, kuri pēc pieciem gadiem var beigt savu eksistenci, bet tikpat labi var arī nebeigt, valdībā nevienu īpaši neinteresē. Un kādēļ gan lai interesētu, ja vilciens, visticamāk, nav viņu ikdienas transporta līdzeklis. Nav tak divritenis, ar kuru var pozēt kādā sociālo tīklu bildē!
Šis stāsts noved pie samērā bēdīgiem secinājumiem. Pirmkārt, tā ir nespēja redzēt visu “bildi” kopumā un pieņemt Latvijas tautsaimniecībai labvēlīgāko lēmumu. Lai man piedod šīs idejas autori, bet kontakttīklu sistēmas atjaunošanai paredzētās naudas iegrūšana “Rail Baltica” savienojumā ar lidostu par dižu saprātu neliecina. Arguments par remontdarbu kavēšanos te nestrādā. Vai ar kavēšanos vai bez, bet dzelzceļa infrastruktūra ir jāsaved un arī jāuztur labā kārtībā.
Tajā brīdī, kad kontakttīklu bojājumu dēļ cits pēc cita sāks iziet no ierindas elektrovilcienu pantogrāfi, būs drusku par vēlu ķerties pie remontdarbiem. Satiksmes ministrija par šo nelāgo situāciju ir brīdināta. Gaidīsim kāda būs Progresīvo ministra Ata Švinkas reakcija. Šis nav tas jautājums, ko var klusītiņām paslaucīt zem tepiķa un izlikties, ka nekas nav noticis.
9.05.2025. / Autors: Ilona Bērziņa, BNN / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
