Reirs: Sociālajai aizsardzībai jābūt prioritātei

0
1052
Autors: Ieva Čīka/LETA
Autors: Ieva Čīka/LETA

Galvenajai prioritātei ir jākļūst ikviena strādājošā sociālā aizsardzība un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, īpaši reģionos, uzskata labklājības ministrs Jānis Reirs.

Viņš norāda, ka pērn mazākā iemaksu alga dienā, kas izmantota bezdarbnieka pabalsta aprēķinā, bija deviņi eiro centi. Tas nozīmē, ka pirmos trīs mēnešus, piemēram, personai ar darba stāžu no viena līdz deviņiem gadiem saņemtais bezdarbnieku pabalsts ir ap pieci centi dienā (50% no vidējās iemaksu algas), bet nākamos mēnešus – vēl mazāks. Tāpat vairāk nekā 120 personām, kurām piešķirts bezdarbnieka pabalsts, vidējā iemaksu alga bija līdz vienam eiro dienā, bet ap tūkstoš personām – no viena līdz trīs eiro dienā.

Savukārt mazākā iemaksu alga dienā, kas izmantota slimības pabalsta aprēķinā, 2016.gadā ir trīs eiro centi dienā. Ap 250 personām slimības pabalsts bija aprēķināts no iemaksu algas līdz vienam eiro dienā un ap tūkstoš personām – no viena līdz trīs eiro dienā. Slimības pabalsts tiek aprēķināts kā 80% no personas vidējās iemaksu algas.

“Liela daļa no cilvēkiem, par kuriem veiktas iemaksas no nepilnas algas vai tās nav veiktas vispār, nemaz neapzinās, ka tādējādi viņiem nebūs iespēja saņemt ne slimības, ne bezdarba pabalstus, bet pensija būs ļoti niecīga. Mūsu prioritāte ir ikviena strādājošā sociālā aizsardzība un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, īpaši reģionos,” uzsvēra Reirs.

“Jāatgādina, ka sociālais budžets Latvijā veidots pēc pašfinansēšanās principa – tā izdevumi tiek finansēti no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Sociālās apdrošināšanas mērķis ir daļēji kompensēt līdzšinējos ienākumus, ja tie zaudēti noteikto sociālo risku gadījumos – aizejot pensijā, bezdarba, nelaimes gadījuma darbā un arodslimības, invaliditātes, maternitātes un slimības gadījumos, kā arī bērna kopšanas laikā,” norāda ministrs.

“Jau ilgstoši trešdaļai no visiem sociāli apdrošinātajiem cilvēkiem iemaksas tiek veiktas no iemaksu objekta līdz valstī noteiktai minimālai darba algai. Līdz ar to pastāv iespēja, ka šie cilvēki nevarēs sev nodrošināt pat minimālo pensiju. Tā rezultātā nākotnē viņiem nebūs pietiekami līdzekļi ikdienas iztikai, kas var radīt slogu pārējiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem,” uzskata Reirs.