Oktobra laikā vidējais patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 0,7%, gada inflācijai sasniedzot 2,8%. Salīdzinot cenu izmaiņas gada laikā, lielāko ietekmi uz to kāpumu ir veidojis sadārdzinājums transportlīdzekļu apdrošināšanai, degvielai, pārtikai, tabakas izstrādājumiem, kā arī siltumenerģijai, turklāt pastāv riski straujākam cenu kāpumam, brīdina SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
“Atlikušajos gada mēnešos inflācijas līmenis noturēsies pie 3% atzīmes. Savukārt līdz ar gadu miju būs vērojams cenu lēciens, ko ietekmēs akcīzes nodokļa kāpums. Tādēļ gada pirmajos mēnešos inflācijas kāpums strauji pietuvosies 4%. Turpmākajos mēnešos kāpumam ir nedaudz jāpierimst, taču visdrīzāk temps turēsies virs 3%. Galvenie faktori, kas noteiks tālāku cenu kāpumu, ir izaugsmes nostiprināšanās, situācija darba tirgū, algu kāpums un kopumā labvēlīgie apstākļi patēriņam, ko nākamgad vēl stimulēs nodokļu samazinājums,” norāda ekonomists.
Viņš skaidro, ka globālās ekonomikas atgūšanās turpinās uzturēt pieprasījumu pēc pārtikas, kam pamazām pielāgosies arī piedāvājuma puse. Līdz ar to pamazām situācija normalizēsies. “Tāpat inflācijas izmaiņās vērojama arī naftas cenas atgūšanās. Nesenais naftas cenas lēciens un faktoru kopums, kas ir izveidojies, visticamāk, liks pārskatīt arī cenu prognozes. Pagaidām gan tirgus dalībnieki ir piesardzīgi tās mainot, taču potenciālais līmenis nākamajam gadam varētu būt 60-65 ASV dolāri par barelu, līdzšinējo 55-60 dolāru vietā,” norāda Gašpuitis.
Šā gada inflācijas prognoze ir 3%. “Patlaban nākamgad prognozētā inflācija ir aptuveni šā gada līmenī. Taču pastāv risks, ka cenu pieauguma temps kļūst straujāks,” brīdina Gašpuitis.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
