Viedoklis: Gādādama par Ventspili, ZZS nodemonstrēja, cik melīgi viņi ir

1953
Autors: Ieva Lūka/LETA
Autors: Ieva Lūka/LETA

Nav izšķirošas nozīmes tam, cik miljonu sadalīts deputātu kvotās. Izšķiroša nozīme ir tam, kas šos miljonus dabūja, ko deputāti steidza apdāvināt visdāsnāk, uzskata publicists Vilis Seleckis. 

«Gribas uzsvērt, ka kvotu dalīšanā valdīja pilnīga brīvība, tā bija kā izprieca, kā izklaide. Dodu tiem, kas tuvākie, labākie čomi, tiem, kuri man dos kaut ko pretim. Tāpēc kvotu sadale skaidrāk par visu citu atklāj deputātu politiskās simpātijas, orientācijas, spēkus, kam tie kalpo,» portālā Delfi raksta Seleckis.

«Kas tad dabūjis vislielākās summas? Ventspils! Tai atvēlēti vairāk nekā četri miljoni no 20 kvotās sadalītajiem miljoniem. Visiem pārējiem reģioniem, pilsētām, pagastiem nesalīdzināmi mazāk, lai gan daudzviet citur gan mūzikas skolas, gan sporta bāzes būtu daudz vairāk vajadzīgas nekā pilsētā, kas lielās ar savu spožumu un krāšņumu.

Ir taču labi zināms, ka ostas pilsētas ekonomiskais potenciāls nesalīdzināmi augstāks nekā jebkurai citai pilsētai un ka tā savas problēmas izglītībā, sportā, kultūrā varētu atrisināt pašu spēkiem daudz labāk nekā citu novadu pašvaldības. Un tomēr valdošo partiju deputāti, tikuši pie brīvas naudas dalīšanas, lielā vienprātībā Ventspilij atvēlēja visvairāk,» turpina publicists.

«Nebūtu daudz jābrīnās par to, ka Ventspili gribējuši apdāvināt «zaļie zemnieki». Šajā apvienībā ir deputāti, arī ministri, kas pārstāv Ventspili, un gluži dabiski, ka viņi gādā par savu pilsētu. Turklāt «zemsavieši» nekad nav slēpuši, kur mīt viņu Saimnieks, premjera kandidāts. Tāpēc viņu vēlme dot naudu Ventspilij varētu šķist pilnīgi loģiska rīcība, ja vien partijas nosaukumā un tās vadoņu retorikā nebūtu ietverta ideja, ka viņi ir zemnieku, laucinieku partija. Pirmām kārtām gādādami par Ventspili un vēl dažām nebūt ne trūcīgām pilsētām, «zemsavieši» vēlreiz lieliski nodemonstrēja, cik melīga ir vēlētājiem paustā ideoloģija. Droši atklāja, ka viņiem patiesībā ir nospļauties par laukiem – neizbraucamiem ceļiem, profesionālajām skolām, kurās traktoristu apmācībai vēl aizvien izmanto «belarusus», par medicīnas iestādēm attālākos centros…Jārūpējas vienīgi par pilsētām, jo tur taču nesalīdzināmi vairāk vēlētāju nekā paplukušajos laukos,» piebilst Seleckis.

«Arī «tēvzemieši» ir centušies pakalpot Ventspilij. (..) Jā, šis tas atmests čomiem, kas stāv ideoloģiski tuvās pozīcijās, kas varētu piepalīdzēt nākamajās vēlēšanās. Tomēr šīs summas nav ne salīdzināmas ar tām, kas atvēlētas Ventspilij. Ko atliek secināt? Tikai to, ka kvēlo nacionāļu izpratnē tēvzeme nav daudzo plašāka par Ventspili.

(..) Vislielākais pārsteigums ir, ka Ventspils apdāvināšanā iesaistījās arī Vienotības deputāti. Atklājies, ka viņi ir ne tikai balsojuši par miljonu atdošanu «pilsētai ar rītdienu», bet arī paši rakstījuši attiecīgus iesniegumus, iztapībā sacenzdamies ar «zemsaviešiem» un «tēvzemiešiem». Tā rīkojusies partija, kas runā par liberālismu, tiesiskumu, eiropeiskām vērtībām. Partija, kas jau kopš savas dzimšanas ir sludinājusi, ka oligarhu un naudas varas ierobežošana ir tās galvenā sūtība, mērķis un aicinājums. Bet nu izrādās, taisni otrādi, arī Vienotība tāpat kā «zemsavieši» un «tēvzemieši» kalpo Saimniekam,» tā Seleckis.