Augstākā tiesa apmierina Rēvaldes pārsūdzību

0
1100

Augstākā tiesa (AT) apmierinājusi ar Ventspils Augstskolas Satversmes sapulces lēmumu no amata atceltās līdzšinējās rektores Gitas Rēvaldes blakus sūdzību par Administratīvās tiesas atteikšanos pieņemt pieteikumu par atcelšanu no rektores amata un nodevusi pieteikuma virzību jaunai izlemšanai Administratīvajai rajona tiesai.

Pieteicēja Rēvalde vērsās tiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošu Ventspils Augstskolas satversmes sapulces 25.maija lēmumu par atcelšanu no amata. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ar 2016.gada 10.jūnija lēmumu atteicās pieņemt pieteikumu, pamatojot, ka Satversmes sapulces lēmums nav administratīvs akts, bet ir politisks lēmums, kas nav pamatots ar juridiskiem argumentiem.

Augstākās tiesas lēmumā norādīts, ka Administratīvās rajona tiesas tiesnesis nav apsvēris, vai pirms lēmuma pieņemšanas satversmes sapulcei bija jāizvērtē lietderības apsvērumi un lēmuma pamatošana ar Latvijas Republikas Satversmes vai citām Augstskolu likuma normām, portālu BNN informē Rēvalde.

Augstākās tiesas ieskatā, augstskolas rektors ir amatpersona Administratīvā procesa likuma  1.panta trešās daļas izpratnē.

AT lēmumā teikts, ka saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta pirmo daļu rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību. Rektora pienākumi nepārprotami atbilst valsts pārvaldes iestādes administratīvā vadītāja kompetencei un atbildībai. Tomēr tas, ka rektors tiek vēlēts, piešķir tam arī zināmu politisku raksturu, tomēr  tas nav tipisks politisks amats. Augstskolas pašpārvalde un autonomija atšķiras no, piemēram, pašvaldību autonomijas. Augstskolu autonomijas īpatnības atspoguļojas arī rektora atcelšanā, salīdzinot ar, piemēram, pašvaldības domes priekšsēdētāja atcelšanu. Ja pašvaldības domes priekšsēdētāju viņu ievēlējusī dome bez formāla pamatojuma var atcelt jebkurā brīdī, vadoties tīri no politiskiem apsvērumiem, piemēram, pēc tam, kad kāds pie līdzšinējā vairākuma piederošs deputāts ir pārgājis opozīcijas pusē, tad šī loģika nav piemērojama attiecībā uz rektora atcelšanu, jo, tas, kaut arī vēlēts, nav tīri politisks amats politiskās demokrātijas izpratnē. Satversmes sapulcei savs lēmums ir jāpamato.

AT secina, ka satversmes sapulces pienākums pamatot rektora atcelšanu izriet no Satversmes ievadā ietvertā tiesiskas valsts virsprincipa, kas nosaka, ka nevienas iestādes, orgāna lēmums nevar būt patvaļīgs. Tiesai pēc būtības pārbaudot satversmes sapulces lēmumu atcelt rektoru, jāpārbauda, vai tas nav patvaļīgs – it sevišķi, vai tas nav acīmredzami nesaprātīgs, vai fakti un vērtējumi, uz ko tas balstīts, attaisno pieņemto lēmumu un nav tikai iegansts citu, neattaisnojamu mērķu sasniegšanai.

AT norāda,  ka atšķirībā no politiska lēmuma, piemēram, ja pašvaldības dome atceļ savu priekšsēdētāju, augstskolas satversmes sapulces lēmums atcelt rektoru kā administratīvais akts pārbaudāms administratīvajā tiesā, informē Rēvalde.

Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Jau vēstīts, ka Rēvalde vērsusies tiesā par goda un cieņas aizskaršanu saistībā ar to, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Jānis Vītoliņš sniedzis Rēvaldi apmelojošu informāciju, norādot, ka «Ventspils Augstskolā nelikumīgi iztērēti pašvaldības līdzekļi vismaz desmit tūkstošu eiro apmērā».

Vītoliņa teiktais publicēts šā gada 8.jūnijā laikrakstā un portālā Ventas balss rakstā «Ventspils Augstskolā nelikumīgi iztērēti pašvaldības līdzekļi vismaz desmit tūkstošu eiro apmērā», kā arī 6.jūnijā ziņu portālā Apollo publicētā līdzīgā rakstā. Atbildētāji par ziņu izplatīšanu un paušanu ir šo ziņu autors un paudējs, proti, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Jānis Vītoliņš. Ievērojot to, ka minēto ziņas paudējs Jānis Vītoliņš tiek norādīts kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks, proti, kā Ventspils pašvaldības oficiāla amatpersona, pārstāvot Ventspils pilsētas domi,  ar ziņām tiek pausts arī Ventspils pilsētas domes viedoklis, tad līdzatbildētājs ir arī Ventspils pilsētas dome, iepriekš uzsvērusi Rēvalde.

Augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem 2013., 2014. un 2015.gadā ir pārbaudījis neatkarīgs zvērināts revidents, kas nav konstatējis neatbilstības.  Arī Ventspils pilsētas domes 2016.gada 4.aprīlī izveidotās revīzijas darba grupas 2016.gada 24.maija sagatavotajā revīzijas ziņojumā it kā norādīta informācija par konstatētajām neatbilstībām augstskolas finanšu dokumentos, augstskolas un Ventspils pilsētas pašvaldības sadarbības līguma izpildē, tomēr konkrētas neatbilstības un pārkāpumi netiek konstatēti, kas norāda uz to, ka atbildētāji tendenciozi ir izmantojuši nepatiesu informāciju savu mērķu sasniegšanai – Ventspils Augstskolas rektora nomaiņa, izplatot apmelojošas, nepatiesas ziņas, skaidrojusi bijusī rektore.

«Vītoliņa paustās un publicētās ziņas tika izplatītas gan reģionālajā, gan visas valsts līmeņa ziņu portālos, kuru auditorija kopā ir mērāma miljonos. Līdz ar to Gitas Rēvaldes godu un cieņu apvainojošās ziņas tika izplatītas neierobežotam lasītāju lokam. Turklāt, ņemot vērā Gitas Rēvaldes statusu ziņu izplatīšanas laikā, proti, viņa ir Augstskolas rektore, ar šo ziņu izplatīšanu Gitas Rēvaldes reputācijai ir nodarīts neatgriezenisks un paliekošs kaitējums,» uzsvērts līdzšinējās rektores izplatītajā paziņojumā medijiem.

Rēvalde prasa atsaukt apmelojumus un sniegt mantisku kompensāciju.

Tāpat vēstīts, ka pēc Rēvaldes domām, viņas atcelšana no amata ir politisks lēmums, «kas neatbilst likuma garam».

Kā Rēvalde norādīja iepriekš, ziņas, ka «kaut kas nav labi augstskolā», parādījās 2015.gada decembrī no Ventspils domes tribīnes, pilsētas mēram Aivaram Lembergam pasakot, ka augstskolai jānomaina rektors.

Mutiski viņai esot skaidrots, ka visas aktivitātes «nokārto» Lembergs. «Neskatoties uz maniem iebildumiem par leģitimitāti, [VeA] Satversmes sapulce notika, bet tajā nebija ieplānots jautājums par rektora atcelšanu,» stāstīja Rēvalde. Viņa kādā brīdī sapulci pametusi, jo iebildusi pret tās kārtību un norisi, nemaz nezinot par atcelšanas jautājuma iekļaušanu.

«Domes pārstāvji izplatīja nepatiesas ziņas publiskajā telpā par notikumiem augstskolā,» teica Rēvalde. Viņa uzsvēra, ka vērsās vairākās institūcijās, lai saprastu, vai šāda viņas atcelšanas kārtība bija tiesiska un pareiza, taču saņēma atbildi, ka procedūra neatbilst likumam.

Augstskolas Satversmes sapulce 25.maijā lēmusi par izglītības iestādes rektores Rēvaldes atcelšanu no amata saistībā ar uzticības zaudēšanu.

Par rektora vietas izpildītāju valdība 21.jūnijā apstiprināja augstskolas mācību prorektoru Kārli Krēsliņu.