Būvniecības karteļa sadalīto lielo projektu vidū arī Ventspils koncertzāle

613

Konkurences padome tā sauktajā “būvnieku karteļa” lietā, kurā konstatēja desmit Latvijas lielāko būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā, par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā 16 652 027,40 eiro apmērā. Sadalīto lielo projektu vidū pavīdējis arī Ventspils koncertzāles Latvija vārds, liecina Konkurences padomes publiskotās izmeklēšanas rezultāti.

Deformēts būvniecības tirgus visā Latvijā

Konkurences padome, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegto informāciju un izpētes laikā papildus gūtajiem pierādījumiem, konstatēja vairākus smagus pārkāpumus. No KNAB nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem secināms, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015. līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumus sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos.

Kopumā sarunās un piezīmēs tika pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70. Lielākā daļa līgumu tika noslēgti ar rezultātu par kopējo līgumsummu 686,99 miljonu eiro apmērā.

Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis norādīja, ka uzņēmumiem vienojoties par iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem iepirkumos, “pasūtītāji saņēma nevis konkurējošu pretendentu piedāvājumus, bet gan tikai konkurenci imitējošus, kas deformēja būvniecības tirgu” visā Latvijas teritorijā.

“Turklāt aizliegtas vienošanās rezultātā tika ietekmēta publisko līdzekļu, tajā skaitā Eiropas Savienības fondu līdzekļu taisnīga un tiesiska izlietošana. Iegūtie dati liecina, ka vairāk nekā puse iepirkumu bija tapuši ar ES līdzfinansējumu. Iepirkumi pēc to apmēra arī bija dažādi – mazākā līgumsumma bija mazāka par vienu miljonu, bet lielākā – virs 100 miljoniem eiro. Tomēr vidējie rādītāji liecina, ka lielākā daļa iepirkumu ir bijuši par summām, kas mērāmas vairākos miljonos eiro,” atklāja J. Gaiķis.

Lietā analizētās sarunas, kas atspoguļotas audioierakstu atšifrējumos, un iepirkumi apliecina, ka tajos nepastāvēja brīva konkurence, ko ietekmēja ne tikai pašu būvnieku vienošanās, bet arī atsevišķos gadījumos iespējamais atbalsts no pasūtītāju puses. Pasūtītājs, lai arī noteiktos gadījumos zinājis par pastāvošo karteļa vienošanos, tomēr nav ziņojis KP par šo prettiesisko situāciju, un tas nav pieļaujami, jo šīs personas ir vistiešāk atbildīgas par publiskā un ES līdzfinansējuma godprātīgu izlietojumu, uzsvēra J. Gaiķis.

SARUNĀTO VIDŪ ARĪ VENTSPILS KONCERTZĀLES PROJEKTS

Pēc padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktores Ievas Šmites teiktā, kartelis tika realizēts gan par tiem iepirkumiem, kas bija jau izsludināti, gan tiem, kas vēl nebija. Par vairākiem lielajiem projektiem – iepirkumiem būvnieki jau sākuši runāt vēl pirms tie vispār tika izsludināti, jau priekšlaikus sadalot savā starpā brangos kumosus.

Viens no tādiem bijis arī Ventspils koncertzāles Latvija un Mūzikas vidusskolas lielās ēkas projekta īstenošana dzīvē, liecina padomes publiskotā informācija. Netiek gan atklātas detaļas, taču iepriekš Ventspilnieks.lv jau rakstīja par projekta milzīgajām izmaksām.

Mūzikas vidusskolas ēku ar koncertzāles funkciju kā galvenais būvuzņēmējs bija SIA MERKS pilnsabiedrībā ar vietējo uzņēmumu SIA Ostas celtnieks. SIA MERKS kartelī bijis iesaistīts četrus gadus, bet piespriestais sods ir trešais lielākais starp visiem iesaistītajiem – 2,688 mlj. eiro.

VAR NĀKTIES ATMAKSĀT ES LĪDZEKĻUS

KP izmeklēšanā gūtie pierādījumi liecina, ka vairāk nekā puse iepirkumu bija tapuši ar ES līdzfinansējumu. Iepirkumi pēc to apmēra arī bija dažādi – mazākā līgumsumma bija mazāka par vienu miljonu, bet lielākā – virs 100 miljoniem eiro. Vidējie rādītāji liecina, ka lielākā daļa iepirkumu ir bijuši par summām, kas mērāmas vairākos miljonos eiro.

Nākot gaismā šim milzīgajam skandālam un atklātajiem pārkāpumiem, Latvijai var nākties atmaksāt ES fondos milzu summas. Turklāt šāds skandāls var radīt zināmus riskus Latvijas turpmākām izredzēt saņemt fondu līdzekļus, ko tagad pēta Finanšu ministrija. Tā intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” teica premjers Krišjānis Kariņš.

“Vai tas varētu būt risks ar naudām, kas mūsu nodokļu maksātājiem būtu jāatmaksā Eiropas fondiem, vai arī ar kādām samazinātām naudām nākotnē. Tāds risks, protams, pastāv. Ja šī karteļa darbība vēl ietekmē to, tad es domāju, ka visiem nodokļu maksātājiem būtu ļoti attaisnojamas milzu dusmas,” teica premjers.

Viņš prognozēja, ka sagaidāmas daudzas krimināllietas un sūdzības no cietušajiem pret tiem, kas ir šādā veidā ļaunprātīgi vienojušies. Vai izpēti veiks arī mūsu pusē koncertzāles projekta sakarā, lasiet turpmākos laikraksta izlaidumos.

11.08.2021 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: MERKS publicitātes foto