Jansons: Latvijas lielākais trūkums ir nespēja saskatīt lietas sistēmiski

0
978
Autors: Evija Trifanova/LETA
Autors: Evija Trifanova/LETA

Latvijas lielākais trūkums ir nespēja saskatīt lietas sistēmiski, kopsakarībās un ilgtermiņā, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Šodien, starptautiskajā personu ar invaliditāti dienā atklājot konferenci Izglītības pieejamība, Jansons norādīja, ka, ja ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktais Latvijā būtu ieviests vismaz par 80%, šodien varētu runāt tik vien kā par veiksmīgākiem risinājumiem – piemēram, par to, kurš uzņēmējs izveidojis vairāk subsidēto darba vietu, kurš veiksmīgāk pielāgojis darba vidi, kura pašvaldība radusi labākus risinājumus mājokļa un vides pielāgošanai, par sabiedrībā balstītu pakalpojumu daudzveidību, pieejamu veselības aprūpi un tā tālāk.

Neskatoties uz to, ka Latvija 2010.gadā pievienojās minētajai konvencijai, darāmā vēl ir daudz, uzvēra tiesībsargs. Viņaprāt, pats svarīgākais ir izpratnes veidošana un vērtību apzināšanās, jo tikai tad, kad sabiedrība un valsts kopumā katru cilvēku uzskatīs par vērtību, mēs spēsim panākt uzlabojumus.

Tomēr Jansons pauda nožēlu, ka sabiedrībā sastopamies ar aizspriedumiem, tolerances trūkumu, nezināšanu, neizpratni un nevēlēšanos. Vienlaikus viņam šķiet, ka ļoti bieži esam ar lietām un procesiem tiktāl apraduši, ka nespējam redzēt un izprast, ka varētu būt arī citādi, – cilvēka vajadzībām atbilstošāk.

“Uzskatu, ka Latvijas lielākais trūkums ir nespēja saskatīt lietas sistēmiski, kopsakarībās un ilgtermiņā. Ir vērojams ilgtspējas trūkumu gan rīcībā, gan politikā,” pauda Jansons.

Runājot ar ierēdņiem un politiķiem, tiesībsargs aicinājis viņus iejusties citu cilvēku ādā un, pieņemot lēmumu, padomāt, kāds būtu piemērotākais un taisnīgākais risinājums šai lietā, kādu attieksmi viņi paši vēlētos sagaidīt.

Jansons norādīja, ka tikpat būtiski ir domāt par gribu kaut ko uzlabot, jo ar izpratni vien būs par maz, ja pietrūks gribas un mērķtiecīgas rīcības.
Iepriekšējā gadā, veicot situācijas izpēti, noskaidrots, ka svarīgākās jomas, kurās steidzami nepieciešami uzlabojumi, lai personu ar invaliditāti dzīve kļūtu labāka, ir medicīnas pakalpojumi, pabalstu sistēma, nodarbinātība un iekļaujoša izglītība.

Par kritiski nepieejamo veselības aprūpes sistēmu un cilvēka cieņu pazemojošiem sociāliem pabalstiem Jansons jau iepriekš runājis gan Saeimā, gan valdībā. “Tas lielā mērā ir politiskās drosmes jautājums atzīt, ka Latvijas valdība gadu no gada veselībai un sociālai drošībai atvēl ievērojami mazāk budžeta līdzekļu kā citas Eiropas valstis, un politiskās gribas jautājums atzīt šīs nozares par prioritārām,” sacīja Jansons.

Domājot par personu ar invaliditāti nodarbinātību, vispirms ir jārunā par iespējām, sacīja tiesībsargs, vēršot uzmanību uz dažādu aptauju datiem, kas liecina, ka lielākas iespējas piekļūt darba tirgum ir personām ar dažādām prasmēm un augstāku izglītību.