Jaunā Vienotība (JV) piedāvā potenciālajiem partneriem sadalīt atbildības jomas valdībā pēc paritātes principa, proti, katrs pārraudzītu vienādu jomu skaitu, neskatoties uz partijas pārstāvniecības apmēru Saeimā.
JV piektdien sāk diskusijas ar vēl piecām partijām par iespēju izveidot valdību Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā. JV sagatavotajā pārskatā par starppartiju konsultāciju tēmām pausts, ka darbs valdībā notiek solidāri, paredzot, ka atbildības jomas valdībā partijām ir pēc paritātes principa jeb vienādā apjomā katram koalīcijas partnerim.
Paredzēts, ka Saeimas priekšsēdētāja amats ir līdzvērtīgs ministra pozīcijai, tātad kopumā runa ir par 15 amatiem – 14 valdības locekļiem un parlamenta spīkeru.
JV Saeimas deputāts Ojārs Kalniņš ir atzinis, ka JV bez premjera amata pretendēs arī uz ārlietu un finanšu ministru vietām. Ja “sadalē” ir 15 amati un JV “pēc paritātes principa” pretendē uz trim no tiem, var pieļaut, ka apsvērta tiek piecu koalīcijas partneru veidota valdība.
JV par labāko un ilgtspējīgāko valdību veidojošo partiju sadarbības modeli uzskata tādu, kam Saeimā ir stabils “centriski labējo, eiropeisko partiju vairākums”. Politiskais spēks piedāvā vienoties, ka vienīgi pēc konsensus principa tiek pieņemti lēmumi par valsts budžetu, pilsonības un valodas jautājumiem, valsts eiroatlantiskā kursa nemainību. Šo tēmu loku gan varot papildināt.
Lai izskatītu iespējamas jaunas iniciatīvas vai nozaru reformas, valdību veidojošās partijas vienotos vispirms tās izskatīt un izdiskutēt “īpašā Attīstības komitejā”, kurā būtu pārstāvētas visas valdību veidojošās partijas. Šis varētu aizstāt pašreizējo koalīcijas padomi, kur ik nedēļu valdības partijas pārrunā dažādus jautājumus. Šajā “Attīstības komitejā” paredzēts pārrunāt arī valdības rīcības plānu, kā arī jaunas iniciatīvas pirms to virzības uz valdību un Saeimu.
Starp valdības darbības pamatprincipiem JV min konsekventu valsts eiroatlantiskā kursa ievērošanu un fiskālās disciplīnas ievērošanu. JV piedāvā vienoties turpmākajos gados veidot atbildīgu budžeta politiku, kas izaugsmes gados tiecas uz sabalansētu budžetu un virzās uz budžeta pārpalikumu.
Starp valdības darba prioritātēm varētu būt finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums un konsekventa cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, konsekventa izglītības reformas turpināšana, OIK likvidēšana, veselības aprūpes pieejamība iedzīvotājiem, administratīvi teritoriālā reforma.
Autors: Ventspilnieks/LETA / Foto: LETA
