Lielais mācītāju iztrūkums. Ko darīs ar tiem, kuri nav potējušies pret kovidu?

0
0

Dievkalpojumus nevar pielīdzināt koncertiem vai kādām citām izklaidēm, tāpēc Tieslietu ministrija šobrīd cer, ka tos varētu padarīt atvērtus visiem cilvēkiem, portālam BNN skaidro tieslietu ministra padomnieks Imants Krastiņš.

Kā zināms, šobrīd dievkalpojumi klātienē pieejami tikai tiem cilvēkiem, kuriem ir Covid-19 sertifikāts. Daudzas draudzes šī nosacījuma dēļ izvēlējušās turpināt raidīt dievkalpojumus tikai tiešraidē, gaidot kādas izmaiņas nosacījumos. Taču tuvojas Ziemassvētki, kuru svinībās viena no galvenajām sastāvdaļām ir došanās uz Ziemassvētku dievkalpojumu dievnamos.

13.decembrī bijusi Operatīvās vadības grupas sanāksme, kurā bijusi runa par dievkalpojumu norisi svētku laikā, informē Krastiņš.

Viņš stāsta, ka šobrīd Tieslietu ministrija ir dabūjusi solījumu, ka 21.decembra Ministru kabineta sēdē tiks pieņemts regulējums par dievkalpojumu paplašināšana pieejamību visiem cilvēkiem līdz 11.janvārim, kad beidzas ārkārtas situācija.

Par dievkalpojumu iespējām būtu skaidrs, taču kā ir ar tiem mācītājiem, kuri nav vakcinējušies? Vai viņi drīkstēs turpināt kalpošanu?

Krastiņš informē, ka Tieslietu ministrijai (TM) ir vakcinēto mācītāju statistika par visām lielajām konfesijām (katoļi, pareizticīgie, luterāņi, baptisti, vasarsvētki), kas uzrāda, ka 85% mācītāju ir vakcinējušies pret kovidu. «Tā minoritāte ir tiešām minoritāte. Konkrēti Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā no 130 mācītājiem 17 nav vakcinējušies.»

«Pirmkārt, baznīcas vadība – arhibīskapi un bīskapi – rāda labu piemēru. Pirmais lielais stāsts bija vasarā par svētkiem Aglonā, kad ne tikai katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, bet visa bīskapu kolēģija pieņēma lēmumu, ka Aglonas svētkos varēs piedalīties tikai vakcinētie. Pēc tam katoļi arī savā apkārtrakstā izplatīja paziņojumu, ka Romas pāvests arī aicinājis vakcinēties. Katoļi arī bija diezgan paklausīgi un gāja vakcinēties,» norāda Krastiņš.

Viņš arī vērtē, ka no visiem valdības sadarbības partneriem baznīcas ir bijušas vispaklausīgākās. «Nav bijis neviena masveida saslimšanas gadījuma draudzēs!»

Tieslietu ministra padomnieks skaidro, ka ministrija izstrādā principus tā, lai nekādi nenotiktu valsts iejaukšanās baznīcas iekšējā dzīvē. Proti, ja runā par to, kā tiek regulēti draudžu darbinieki, piemēram, svētdienskolas skolotāji, tad tur valsts neiejaucas. «TM iedod rīcības vadlīnijas un tad baznīcas vadība pieņem lēmumu, kādus nosacījumus likt vai nelikt tiem, kuri ir tiešā saskarē ar citiem cilvēkiem.»

Krastiņš gan uzsver, ka potēšanās dinamika iet uz priekšu un pēc pāris mēnešiem paliks ļoti maz cilvēku, kas nebūs nevakcinēti. «Tā proporcija draudzēs varbūt ir pat labāka nekā pārējā Latvijas sabiedrībā. Jo bieži draudžu cilvēki ir paklausīgāki un uzticas Dieva vadībai, arhibīskapa sacītajam šajos jautājumos.»

«Ir, protams, kaut kādi izņēmumi, [kuri neievēro noteikumus], taču kopumā attieksme no baznīcas puses ir tāda, ka «mums šis laiks ir kopā jāpārdzīvo». Uzņēmēju un citās organizācijās ir cita attieksme. Viņi uzskata par savu panākumu, ja izdevies apiet kādus nosacījumus,» ar novērojumiem dalās Tieslietu ministrijas pārstāvis.

Domājot par kādiem ekstrēmākiem gadījumiem, kad draudžu cilvēki ir gatavi «darīt jebko», tikai ne pakļauties valdības norādījumiem, ministrija, lai šādi cilvēki neietu pagrīdē, pauž aicinājumu atvērt baznīcas visiem cilvēkiem. «Galvenais ir ļaut baznīcām sludināt evaņģēliju, lai nav tā, ka tas ir liegts. Bet tam visam jānorit drošā vidē, un kalpotājiem ir jārāda piemērs.»

«Ja valdība aizliegtu sludināt evaņģēliju, tad baznīcas, to vadība gan būtu nikni. Šobrīd baznīcas vadība lepojas ar to, ka var būt paklausīgi valdošās varam noteikumiem un rādīt priekšzīmi. Ja valdība aizliegs sludināt evaņģēliju, tad gan baznīca tai nepaklausīs.»

«Pat ja kalpotājs, mācītājs uzskata, ka vakcinācija ir kaut kādas mocības, tad viņam būtu tās jāpanes kalpošanas, evaņģēlija dēļ,» teic Krastiņš.

Viņš arī atzīst, ka valdība un pārējie, kas tur strādā, nav gatavi nākt pretī tam, ka mācītāji varētu strādāt tikai ar negatīviem testiem.

Ir liels mācītāju iztrūkums. Arī skolotāju. Taču skolotājiem neļauj strādāt tikai ar testiem, viņiem jābūt vakcinētiem vai pārslimojušiem. Kā tad tā? Vai tas būtu taisnīgi, ja vienai grupai ļautu, kamēr otrai nē?

Tieslietu ministrija padomnieks skaidro, ka šeit nav jāpiemin princips «nav godīgi», jo baznīca savā ziņā ir izņēmums, kas nodrošina garīgo maizi. Tā nav izklaide, kafejnīca, koncerts vai kas tamlīdzīgs, bet gan kā viena no cilvēka pamatvajadzībām – ēdiens. Tikai garīgais.

Taču kopumā pagaidām par mācītāju, kuri nav potējušies pret kovidu, turpmāku strādāšanu pagaidām nekas nav nolemts.

 

20.12.2021. / Autors: Elizabete Mežule, BNN / Foto: Unsplash