Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

0
953

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi1, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016.gadā veiktās aptaujas dati. Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2014.gadā – par 9,3%, 2013.gadā – par 10,7%).

2015.gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 8%, sasniedzot 448 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās par 6,7% un sasniedza 349 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākie ienākumi ir Rīgā, un tie ir par 79% lielāki nekā vistrūcīgākajā reģionā Latgalē. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums par 11,2% bija Zemgalē (368 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 5% bija Pierīgā (446 eiro mēnesī). Pārējos reģionos ienākumu pieaugums bija līdzīgs: Latgalē par 8,5% (284 eiro mēnesī), Kurzemē – par 8,3% (389 eiro mēnesī), Rīgā – par 7,6% (509 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,5% (343 eiro mēnesī).

2015.gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli ir palielinājušies par 8% – 2014.gadā tie bija vidēji 272 eiro mēnesī, bet 2015.gadā – 293 eiro mēnesī. Ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga lēnāk – par 5,5% (no 96 eiro 2014.gadā līdz 101 eiro mēnesī 2015.gadā). 2015.gadā aptuveni par trešdaļu pieauga ar ģimeni un bērniem saistīto pabalstu apjoms. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu noteikto izmaksas ierobežojumu atcelšana, izmaiņas bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas nosacījumos no 2014.gada 1.oktobra, kā arī ģimenes valsts pabalsta palielināšana, no 2015.gada to nosakot atkarībā no bērnu skaita ģimenē.

Piecu gadu laikā sociālo transfertu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājies par 8,1% – no 32,4% 2010.gadā līdz 24,3% 2015.gadā (2014.gadā – 24,8%). Savukārt algota darba ienākumu īpatsvars ir pieaudzis no 63,7% 2010.gadā līdz 70,4% 2015.gadā (2014.gadā 70,2%). 2008.gada pirmskrīzes līmenis, kad algota darba ienākumi veidoja 75,5% no visiem rīcībā esošajiem ienākumiem, bet ienākumi no sociālajiem transfertiem – tikai 20%, vēl joprojām nav sasniegts.