Mēģinās pierādīt Briselei vajadzību Latvijā ar ierastajām metodēm kūpināt zivis

0
1300
Autors: SXC
Autors: SXC

Lai Eiropas Komisijai zinātniski pierādītu, kāpēc Latvijā arī pēc iepriekš noteiktā trīs gadu pārejas periodā jāļauj ar tradicionālajām metodēm kūpināt zivis un gaļu, Latvijas Lauksaimniecības universitāte sadarbībā ar Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociāciju sākusi realizēt zinātnisku projektu, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Kā ziņots, Latvija 2014.gadā sarunās ar Eiropas Komisiju panāca, ka atļautā benzopirēna normai kūpinātos produktos nepiemēro tūlītēju samazinājumu, bet piešķir atkāpes periodu līdz 2017.gada 1.septembrim. Pēc tam, ja Latvija nepamatos nepieciešamību turpmākai atkāpei, kūpinātās zivīs un gaļā benzopirēna daudzums nedrīkstēs pārsniegt divus mikrogramus uz kilogramu patlaban pieļaujamo piecu mikrogramu vietā, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa – 12 mikrogramus pašreizējo 30 mikrogramu vietā.

Ja dalībvalsts spēs zinātniski pamatot, kāpēc saglabāt attiecīgo normu ir nepieciešams, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij var ļaut šo normu saglabāt uz nenoteiktu laiku.

Kā norāda ZM, pārtikas uzraudzības un paškontroļu analīžu rezultāti rāda, ka, ieviešot jaunās stingrākās normas, daļai kūpināto produktu nebūs iespējams panākt tradicionālā kūpinājuma īpašības. Pat lietojot modernas tehnoloģijas un iekārtas, nav iespējams radīt tās garšas, smaržas un arī izskata nianses, kas rodas kūpinājumos, kūpināšanas procesā izmantojot malku.

Līdz ar to, ja ražošanas procesā tiks ievērotas jaunās normas, tas nozīmīgi vājinās tradicionālās garšas, smaržas un izskata iezīmes, ko augstu vērtē patērētāji. Šī dilemma skar galvenokārt mājražotājus un mazos uzņēmumus. Tādēļ ZM uzskata, ka nepieciešams saglabāt spēkā esošās normas, lai Latvijā joprojām būtu pieejama tradicionālo nacionālo kūpinājumu produkcija.

Projekta mērķis ir noteikt labas ražošanas prakses principu ievērošanas ietekmi uz minēto vielu līmeņa samazināšanu tradicionāli kūpinātā gaļā un gaļas produktos, kā arī ir plānota informācijas vākšana par aktuālo piesārņojumu tradicionāli kūpinātā gaļā, nodrošinot nepieciešamos datus. Tas ļaus ZM sagatavoties 2017.gada diskusijām Briselē par beztermiņa nacionālās atkāpes saglabāšanu Latvijai.

Kā vēstīts, 2014.gada 1.jūlijā Briselē EK Pastāvīgās komitejas sēdē tika pieņemta regula, ar kuru atsevišķām ES dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, tika piešķirta nacionālā atkāpe maksimāli pieļaujamam benzopirēna līmenim tradicionālajos kūpinājumos.

Tas nozīmē, ka turpmākos trīs gadus ražot un izplatīt kūpinātu gaļu un gaļas produktus ar tradicionālām metodēm tikai savas valsts teritorijā var Latvija, Īrija, Spānija, Horvātija, Kipra, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija.

Savukārt kūpinātas zivis un zivju produktus ar tradicionālajām metodēm savas valsts teritorijā trīs gadus var izplatīt Latvija, Īrija, Rumānija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija.