Pierāda Nabeļu senkapu esamību

0
0

26.septembrī noslēdzās Ventspils muzeja arheoloģiskie pētījumi Popes pagastā

Tikko, 26.septembrī noslēdzās Ventspils muzeja arheoloģiskie pētījumi Popes pagasta Nabeļu senkapos, netālu no Nabeļu kroga drupām. To gaitā tika pētīta daļa no jaunatklātā akmeņu krāvuma – Baltijas somiem (vēlāko Ziemeļkurzemes lībiešu priekšteču) 2.-6. gs. raksturīgas apbedījumu vietas. 20 m garajā un līdz 3 m platajā akmeņkrāvumā tika izpētīts 3×5 m liels laukums, atsedzot, fiksējot un noņemot akmeņu konstrukcijas trīs kārtās. Pirms izrakumu uzsākšanas, daļēji meža virssedzē iegrimušais akmeņu krāvums bija tikko pamanāms. Iespējams, ka līdzīgi kā netālu esošais un pilnībā nopostītais akmeņkrāvums, tas izmantots celtniecības materiālu (to starpā pavisam netālu esošā Nabeļu kroga būvei) iegūšanai. Lai gan izrakumu laikā netika konstatēti apbedījumi, izpētes rezultāti liecina, ka akmeņkrāvums  ir cilvēku veidots kā sena apbedīšanas vieta, kurā guldīja ugunskapu paliekas – kalcinētus kaulus ar retām līdzdotām senlietām. Akmeņkrāvumu specifika, kas nodrošināja lietus un sniega kušanas ūdeņu piekļuvi pusotra tūkstoša gadu laikā, ietekmē apbedījumu saglabāšanos. Parasti akmeņkrāvumu apbedījumos apbedīto kauli nav saglabājušies. Šī gada izrakumos iegūtie organiskie paraugi – ogles –  tuvākajā nākotnē ļaus šīs apbedījuma vietas izmantošanas laiku noteikt vēl precīzāk, izmantojot radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi. Zem krāvuma uz pamatzemes bērta tumša zeme, kas iegūta citur. Tiek uzskatīts, ka šāda tradīcija saistāma ar īpašiem apbedīšanas vietas sagatavošanas rituāliem. Izpētes laikā tika izmantota arī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes tehnika – totālā stacija, bet akmeņu kārtu un laukumu fiksācija tika veikta ar dronu.

Pirmais zināmais Nabeļu senkapu 18×12 m lielais akmeņkrāvums pētīts 1934.gadā. Tajā konstatētas atsevišķas akmeņu ligzdas ar degušiem kauliem un pelniem, atsevišķas līdzdotās senlietas. Pēc izpētes akmeņi no tā aizvākti, iespējams, būvniecības darbiem, un ilgstoši Nabeļu senkapu precīza atrašanās vieta nebija zināma. Popes pagasta teritorijas plānojumā 2007.-2019.g. atzīmēts, ka Nabeļu senkapi “dabā neeksistē”. Jaunatklātais akmeņkrāvums, kā arī tā tuvākajā apkārtnē fiksētās līdzīgās akmeņu konstrukcijas ir nozīmīga liecība par šo senvietu. Nabeļu senkapi ir vienīgie šobrīd droši zināmie vidējā dzelzs laikmeta (5.-9.gs.) akmeņkrāvumu senkapi Ventspils novadā, kas glabā fragmentāras, bet ļoti nozīmīgas liecības par lībiešu priekštečiem Ziemeļkurzemē šajā laikā.

Ekspedīcijā piedalījās Ventspils muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Dobeles muzeja pētnieki, kā arī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti. Arheoloģiskos pētījumus finansēja Ventspils novada pašvaldība un Ventspils muzejs.

12.10.2020. / Autors: Ventspils muzejs / Foto: Ventspils muzejs