Pirmo reizi kopš 1998.gada valdības budžetā pērn pārpalikums

0
981

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016.gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 miljoni eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%.

Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 miljoni eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015.gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016.gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 miljoniem eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN).

Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Ne-nodokļu ieņēmumi bija 563,0 miljoni eiro, un tas ir par 63,9 miljoniem eiro jeb 12,8% vairāk kā 2015.gadā. Valsts pamatbudžeta ne-nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 113,3% apmērā. Ievērojamu plāna pārpildi nodrošināja neplānoti ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas, ko budžetā ieskaita zvērināti tiesu izpildītāji, kopumā 46,8 miljonu eiro apmērā.

Pārpalikumu vispārējās valdības budžetā nodrošināja arī visu Eiropas Savienības (ES) fondu izdevumu koriģēšana atbilstoši saņemtajam finansējumam no Eiropas Komisijas (EK). Tātad 2016.gadā ES fondu izdevumi (bez valsts līdzfinansējuma) kopbudžetā bija ievērojami augstāki nekā saņemtais finansējums no EK, un saskaņā ar EKS metodoloģiju tiek veikta pozitīva ieņēmumu korekcija 147,2 miljonu eiro apmērā.

Atbilstoši Valsts kases operatīvajiem datiem 2016.gadā konsolidētajā kopbudžetā veidojies deficīts 101,7 miljoni eiro. Vienlaikus ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi salīdzinājumā ar 2015.gadu samazinājās par 254,9 miljoniem eiro jeb 25,4%, ņemot vērā sagaidāmo lielāku investīciju plūsmu turpmākos gados.

Kopbudžeta izdevumi pērn bija 9,171 miljardi eiro – salīdzinot ar 2015.gadu, tie samazinājušies par 23,2 miljoniem eiro jeb 0,3%. 2016.gadā mazāki bija kapitālie izdevumi, samazinoties par 256,4 miljoniem eiro jeb 27,9%. Kapitālajos izdevumus kopā izdoti 663,5 miljoni eiro un kritums saistīts arī ar ES fondu projektu ciklu plānošanas periodu pārejas posmā.

Tāpat 2016.gadā būtiski zemāki kā iepriekš bijuši izdevumi procentu maksājumiem par valsts parāda apkalpošanu, kas galvenokārt saistāms ar Valsts kases veiksmīgajām darbībām valsts parāda apkalpošanā, uzņemto saistību pārfinansēšanā. Izdevumi procentu maksājumiem bija 308,6 milj. eiro un gada laikā samazinājās par 127,0 miljoni eiro jeb 29,2%. Turpretī līdzīgi kā iepriekšējos gados izdevumu pieaugums pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, bijis vērojams sociālo pabalstu izdevumos un kārtējos izdevumos, kas auguši attiecīgi par 114,4 un 129,9 miljoni eiro jeb 4,4% un 4,1%. Izdevumu sociālajiem pabalstiem kāpums saistāms ar atalgojuma līmeņa un pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu valstī, savukārt kārtējie izdevumi pieauguši, jo pieauguši izdevumi sabiedriskajā sektorā strādājošo atlīdzībai.

Valsts pamatbudžetā 2016.gadā ieņēmumi bija 5,161 miljardi eiro, salīdzinot ar 2015.gadu pieaugot par 68,8 miljoniem eiro jeb 1,4%. Ieņēmumu pieaugums saistāms ar augstākiem nodokļu ieņēmumiem. Izdevumi bija 5,400 miljardi eiro, un, salīdzinot ar 2015.gadu, tie samazinājās par 78,6 miljoniem eiro jeb 1,4%. Par 31,6 miljoniem eiro mazāki kā budžetā plānots bija izdevumi precēm un pakalpojumiem. Lielā mērā to iespaidoja mazāki kā plānots izdevumi Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmās, veidojot ietaupījumus 2016.gadā. Par 33,0 miljoniem eiro mazākas kā budžetā plānots bija iemaksas ES budžetā un maksājumi starptautiskajai sadarbībai, kas galvenokārt skaidrojams ar ES budžeta grozījumiem, kas dalībvalstīm noteica mazākas iemaksas 2016.gadā. Tāpat par 11,9 miljoniem eiro mazāki izdevumi bija pamatkapitāla veidošanai.

Valsts speciālajā budžetā ieņēmumi bija 2,338 miljardi eiro, un, salīdzinot ar 2015.gadu, tie auga par 43,9 miljoniem eiro jeb 1,9%. Ieņēmumu pieaugums bijis zemākā līmenī kā izdevumu pieaugums. Izdevumi 2016.gadā bija 2,290 miljardi eiro, bet, salīdzinot ar 2015.gadu, tie auga par 87,7 miljoniem eiro jeb 4,0%.

Sociālo pabalstu izdevumi pērn bija 2,267 miljardi eiro, salīdzinot ar 2015.gadu augot par 87,9 miljoniem eiro jeb 4,0%. Pērn speciālajā budžetā veidojies mazāks pārpalikums kā 2015.gadā. Salīdzinot ar 2015.gada pārpalikuma apmēru (91,1 miljoni eiro), tas samazinājies par 43,8 miljoniem eiro un 2016.gadā bija 47,3 miljoniem eiro. Būtiskākais kāpums speciālajā budžetā bijis izdevumiem bezdarbnieka, slimības un citiem pabalstiem, kas auguši par 61,0 miljoniem eiro jeb 15,7%, kamēr pensiju izdevumu pieaugums bija 26,9 miljoniem eiro jeb 1,5%.