Jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kā ziņo tās politiskā vadītāja Raimonda Čudara «stratēģiskās komunikācijas» padomniece, atgādina sabiedrībai, ka Latvija ir starp ES dalībvalstīm, kas kategoriski iebilst pret Eiropas Parlamenta (EP) ierosinātajiem grozījumiem «attiecībā uz primāro biomasu». 

«Primārā biomasa» jeb «no mežiem izņemtā koksne» šajā gadījumā ir, vienkārši izsakoties, šķelda – kokapstrādes blakusprodukts, kas tiek ražots sasmalcinot zāģmateriālu atgriezumus. Tā var būt pilnvērtīgs kurināmais līdzeklis speciālās katla krāsnīs vai biomasas enerģijas ražotnēs, tikt izmantota skaidu plākšņu vai  skaidu brikešu ražošanā, tāpat lauksaimniecībā, dārzkopībā un citur.

EP ierosinājums ir veikt grozījumus Atjaunojamo energoresursu direktīvā (REDIII). Kaut arī pēc būtības šie grozījumi nenozīmē biomasas kurināmā izmantošanas aizliegumu, tie paredz no atjaunojamās enerģijas mērķa aptvēruma, ilgtspējas kritērijiem un visām valstu atbalsta shēmām izslēgt primāro meža biomasu.

Rezultātā meža biomasas kurināmais netiktu uzskatīts par nulles CO2 emisiju kurināmo un tiktu pielīdzināts fosilajam kurināmajam.

Iecerētie grozījumi, brīdina KEM, nozīmētu šķeldas kurināšanai papildus emisiju kvotu nodošanu, savukārt tas padarītu bioenerģiju finansiāli neizdevīgāku.

Šāds regulējums attiektos uz jaudas centralizēto siltumapgādi jeb pašvaldību katlu mājām, kurās pamatā kā kurināmo izmanto šķeldu. EP ierosinājumi paredz, ka atbalstu nevarētu saņemt sadedzināšanas iekārtas, kuru jauda pārsniedz 7,5 MW.

Grozījumi neattiektos uz malkas kurināšanu individuālu mājokļu krāsnīs.

KEM paziņojumā norāda, ka šāds ierosinājums var apdraudēt ES dalībvalstu iespējas nodrošināt enerģētisko drošību, izmantojot vietējo atjaunojamo enerģiju, tādā veidā arī ietekmēt ES virzību uz klimatneitralitāti. Pēc būtības minētais priekšlikums var veicināt fosilo, arī importēto energoresursu izmantošanu, lai dalībvalstis varētu nodrošināt sevi ar nepieciešamo enerģiju, īpaši siltumenerģiju. Šāda ierosinājuma pieņemšanas gadījumā, bioenerģija var zaudēt priekšrocības tās izmantošanai.

Kā jau ir ziņots agrāk, arī Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajā Atjaunojamās enerģijas direktīvas pašreizējā versijā ir piedāvājums pēc 2030.gada pārtraukt izmantot «primāro mežu biomasu» – turklāt ne tikai šķeldu, arī malku – enerģijas ieguvei. Vairāku Eiropas Ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, to skaitā arī no Latvijas (desmit biedrības, kuru dalībnieki apsaimnieko vairāk kā 200 tūkstošus ha mežu), jau ir nosūtījušas ES institūcijām skaidrojumu, kāpēc šis nosacījums nav atbalstāms.

Kopumā Latvija atbalsta ES virzību uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu, atzīmē KEM. Taču EP ierosinājums – pilnībā izslēgt primāro biomasas enerģiju no atjaunojamās enerģijas un ilgtspējīga kurināmā aptvēruma – var pārtraukt Eiropai nepieciešamo vietējās enerģijas piegādi, kā arī var radīt ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.

KEM aicina EP meklēt tehnoloģiskos risinājumus un veicināt pētījumus, lai attīstītu alternatīvas un ES ilgtermiņā būtu iespējams pāriet uz bezemisiju tehnoloģijām siltumapgādē. Tādas ir īpaši svarīgas valstīm ar zemām ziemas temperatūrām un būtiski lielāku apkures dienu skaitu nekā Eiropas Savienībā vidēji.

Šobrīd ES Padomes, EK un EP starpā notiek trialoga sarunas par grozījumiem minētajā direktīvā, un līdz šim notikusi tikai viena trialoga sanāksme, kas attiecās uz minētajiem bioenerģijas jautājumiem. Tādēļ šos grozījumus vēl ir iespējams mainīt, uzsvērts KEM paziņojumā.

BNN te var vien piebilst: šāds nostādņu konflikts ir ļoti raksturīga parādība ES «zaļās» politikas veidošanā, kurā dažu meža un dabas resursiem bagātu tās dalībvalstu (Ziemeļvalstis, Baltijas valstis) pozīciju pārsver pārējās – šajos resursos kopumā noplicinātās  – Eiropas vēlme dabas resursus sargāt, nevis saimnieciski izmantot.

 

2.02.2023. / Autors: BNN / Foto: Pixabay